Akai sabrukuši grodi. Kā veikt lielo remontu? 4
Bīstamais koks
Lauku sētā akai sabrukuši koka grodi, tāpēc tā jāatjauno. Iegādājāmies cementu, bet nezinām, vai likt vecajā vietā vai meklēt rīkstnieku un rakt jaunu. Kā akas jākopj? KRŪMIŅU ĢIMENE SĒJAS NOVADĀ
– Ja ūdens akā kļuvis negaršīgs, tas liecina, ka savairojušās baktērijas. Taču vecas koka akas tīrīšana ir bīstama lieta, turklāt ja ūdens līmenis kļuvis pavisam zems, tīrīšana varbūt ir nokavēta, – skaidro aku rakšanas un tīrīšanas meistars Dzintars Štrauss no Saldus.
Koka grodu aka jātīra katru otro gadu, jo šis materiāls pamazām pūst un ūdens kļūst negaršīgs.
Grodus liek no apakšas, un ar laiku zeme ap tiem kļūst nestabila. Tāpēc akas ar koka grodiem ir visbīstamākās. Neviens nevar garantēt, kādā stāvoklī tās ir, cik stipri ar mitrumu piesūkusies augsne ap koka balstiem. Meistars atzīst, ka šādā akā pats nekāptu ne par kādu naudu, jo, pat pakustinot vienu dēlīti, var rasties nogruvums. Ja akas vietu vēlas saglabāt, koka grodus viņš iesaka nomainīt pret mazāka diametra betona grodiem.
– Taču būs problemātiski ap tiem noblietēt grunti, atlikušās koka daļas var pūt un bojāt ūdens kvalitāti. Ja akas ūdens vajadzīgs dārza laistīšanai, to var darīt, bet lietot uzturā nevarēs, – secina meistars.
! Ķēpāties ar koka aku nav arī finansiāli izdevīgi, jo veco grodu demontāža un jaunu ielikšana maksās tik daudz, ka labāk par šo naudu izrakt divas jaunas akas. Pareizākais lēmums – aizbērt.
Aku tīrīšana
Akas mūžs atkarīgs arī no tās tīrības. Tīrīt var visu gadu, taču siltā laikā ir patīkamāk.
Ja aka nav ilgstoši tīrīta, labākajā gadījumā nereti var atgūt tikai 50% no sākotnējā ūdens daudzuma.
Betona grodu aka jātīra ik pēc 8–10 gadiem. Bet aka, kurā ietek avots (tas gan ir retums), jātīra biežāk – ik pēc pieciem gadiem, jo ātrāk rodas grunts sanesumi.
Lai iztīrītu regulāri koptu betona grodu aku, par pakalpojumu jāmaksā aptuveni 70 eiro. Ja papildus nepieciešami remontdarbi, cena būs augstāka. Taču, pirms ūdens nav izsūknēts, nevar pateikt, kādi defekti atklāsies un kas būs jādara.
Aku nevar iztīrīt, tajā nenokāpjot. Skalošana ar augstspiediena sūkni nepalīdzēs. Akas dibenā sakrājušās duļķes jānorok līdz gaišai gruntij un tās jāizsmeļ.
Lai pats kāptu akā, noteikti vajadzīgs kompanjons. Vienatnē to darīt nav droši. Akas tīrīšanai jāiegādājas sūknis, garās trepes, laba lāpsta, garas un izturīgas šņores, spaiņi smelšanai, birstes beršanai u.c. materiāli. Ja grodos atklājas bojājumi, meistars iesaka meklēt speciālista palīdzību.
! Jābrīnās, ko visu var atrast, tīrot aku! Pat granātas nācies vilkt ārā no akas, kas nav tīrīta kopš kara laikiem. Par tādu nolaidību meistars saimniekus rājot.
Riski rokot
– Aku rakšanā un tīrīšanā neviens nevar 100% garantēt sekmīgu iznākumu, – skaidro meistars. Akas ar ūdeni apgādā āderes, un to dabu ir grūti prognozēt un neiespējami grozīt.
Akas ierīkošana ir dārgs pasākums, tāpēc vispareizāk būtu veikt kontrolurbumu, lai noteiktu, cik dziļi ir ūdens, kādi grunts slāņi rakšanas ceļā gaidāmi. Vislabāk, ja aka rokama mālainā gruntī.
Lai veiktu kontrolurbumu, jārēķinās ar aptuveni 150 eiro. Savukārt viena akas groda ierakšana maksā aptuveni 150 eiro. Jo precīzāk noteikta vieta, jo labāk un lētāk. Neveicot kontrolurbumus (paļaujoties tikai uz āderu noteicējiem), reizēm nākas izrakt milzum dziļas akas, jo ūdens kā nav, tā nav.
! Tukšajās akās nedrīkst ierīkot kanalizācijas bedres, jo akas un āderu ūdeņi ar laiku var sastapties un saindēt plašus ūdens slāņus apkārtnē. Kanalizācijai nevajag rakt par diviem metriem dziļākas bedres, jo lielākā dziļumā vēlāk var rasties plaisas, kas bojās pazemes ūdeņus.
Pazūd ūdens
Akas vietu parasti nosaka rīkstnieks. Nereti uzaicina vairākus rīkstniekus, bet katrs rāda un saka savu. Tāpat grūti paredzēt dziļumu, kādā parādīsies ūdens, cik daudz tā būs un kāda būs kvalitāte. Ja kāds sola nolikt akmeni un tādējādi mainīt āderes gaitu, tas mānās, uzskata Dzintars. Vienkāršoti skaidrojot, āderes ir pazemes upes, kas pārvietojas pa spraugām zemē. Taču, tāpat kā upes maina savas gultnes, līdzīgi var rīkoties āderes. Pat ja aka izrakta īstajā vietā, ilgstoši netīrot, tā aizsērē. Āderes plūdumam rodas šķērslis, tā it kā iekapsulējas, sameklē sev jaunu gultni. Tad var gadīties, ka, pat iztīrot aku, ūdens vairs nebūs, jo ādere, kas aku apgādāja, ir mainījusi plūdumu.
Otrs iemesls, kādēļ pēc tīrīšanas nav ūdens, var būt tas, ka tiek pārrakta tā sauktā āderes grīda. Pieredzējuši aku meistari zina, ka, pat vienreiz pārcenšoties ar lāpstu, ūdens aiziet. Pēc nemākulīgas padziļināšanas līdzīgi mēdz pazust arī daudzi dīķīši.
Reizēm bijis tā, ka, rokot vai tīrot aku, noņem vienu akmeni un parādās ūdens, taču tikpat labi var notikt pretējais. Dažas āderes pēkšņi pazūd neizskaidrojamu apstākļu dēļ.
Ja akā stipri svārstās ūdens līmenis, tā balstās uz lietusūdeni. Arī uz āderes izrakta aka nekad nebūs pilna. Ūdens tajā atjaunosies līdz noteiktam līmenim, kas var nedaudz mainīties.
Ja ūdens nav vispār, meistars iesaka aku aizbērt ar akmeņiem, būvgružiem vai granti vai arī ierīkot tur auksto pagrabu, atstājot tik dziļu, lai pašam nebūtu bail kāpt pakaļ krājumiem. Tas varētu, piemēram, būt labs vīna pagrabs.
! Aka var pazust un šķietami izžūt tad, ja netālu izrakts dīķis vai 300 m rādiusā izveidots dziļurbums.
Labākie grodi
Normāla dziļuma aka ir 8–11 grodus dziļa. Dziļums atkarīgs no vietas. Aku rokot, nevar skatīties, kā ir kaimiņam. Katrs gadījums ir citāds, skaidro meistars.
Viņš neiesaka grodus ar gumijas blīvējumu. Gumija ar laiku kļūst gluma, nevar tikt klāt, lai notīrītu. Turklāt tā ir kaitīgo baktēriju attīstībai labvēlīga vide.
Akām piedāvā gropētus un negropētus grodus. Abi ir vienlīdz labi, tikai gropētais ir dārgāks. Nav jēgas pārmaksāt, uzskata meistars, jo tik un tā visi grodi jālīmē un jāstīpo kopā.
Sevišķi bīstami, ja grunts gar grodu malām atdalās, grodi ir saplaisājuši. Tāda aka var arī iegrūt. Ja grodi sākt drupt, tie jāmaina. Akai jābūt monolītam veidojumam bez spraugām.
! Ielāpu likšana ir tikai pagaidu risinājums, jo grods vairs nepilda savas funkcijas. Izdrupušo grodu noteikti vajag nomainīt. Reizēm nomaiņai aku atrok līdz pat piektajam grodam.
Sliktie padomi
Meistars iesaka atturēties no vairākiem aplamiem padomiem. Daudzi pēc iztīrīšanas akas dibenā grasās bērt granti un oļus. Tas vajadzīgs tikai tad, ja akas grodi izskaloti. Turklāt agrāk ūdeni smēla ar spaini un grants pasargāja no saduļķošanās. Lietojot sūkni, ūdens pieplūdi labāk neapgrūtināt.
Arī hloru vai zilos graudiņu akā bērt nedrīkst. Ja ūdenim parādās nepatīkama garša, ir savairojušās baktērijas. Tad rudens pusē akā var iebērt sāli (2 kg uz aku), lai gan tas tikai attālina, nevis aizvieto akas tīrīšanu, piemēram, līdz pavasarim, kad kļūs siltāks.
Aku tīrītāji senāk ziemā esot nostādinājuši pelnus ar ūdeni un tad ar šo sārmu mazgājuši akas. Vienkāršākajā variantā grodus berž ar sāli, dzeramo vai mazgājamo sodu. Izmanto cietu birsti. Nekas no šīm vielām neskādēs ne akai, ne cilvēkam.
! Akās nedrīkst likt vibrosūkni, jo darbinot grodi var saplīst, tas sablīvē smiltis. Tādam vieta tikai aizaugušā dīķī, skaidro aku meistars.
No akas ūdeni ieteicams pumpēt ar rokas pumpi vai hidrofora pumpi. Dziļurbuma sūknis derēs pliena, dolomīta gruntī.
