Diāna Jance
Diāna Jance
Foto: Gvido Kajons

Diāna Jance: Maza tauta nevar atļauties nevērot pasaules skarbos vējus 2

Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Krievijas iebrukums Ukrainā var kļūt par Trešā pasaules kara sākumu
Ja Ukraina ir mobilizējusi 700 000 karavīru, kas ir pret 200 000 krievu, tad kāpēc ukraiņi neuzvar?
Šlesers: “Jāsēžas ar amerikāņiem pie galda un skaidri jāpasaka: mēs gribam kopā ar jums uzbūvēt atomelektrostaciju”
Lasīt citas ziņas

 

Parasti, ja vēlamies izrunāt kādas miermīlīgas un nevienu neaizskarošas tēmas, tad iztirzājam laikapstākļus. Reizēm esmu novērojusi dienas, kad iekštelpās ir patīkami silts un ārā pa logu spīd saule. Kurš gan bieži nav pieņēmis vēlamo par esošo un iztēlojies, ka tur, laukā, kur mēs vēl (pagaidām) neesam, – tur ir mīlīgs un jauks laiks, pūš teju rotaļīgs maija vējiņš… Bet patiesībā tur, ārā, pūš salts ziemeļvējš, tas ne tikai uzdzen šermuļus un zosādu, var ne tikai apsaldēt un apskādēt, un pat aizpūst nezināmā virzienā.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Islandiešu valodā ir kāds vārds, kāda latviešu valodā nav, – “Gluggaveður”. Tiešā tulkojumā tas nozīmē “loga laikapstākļi”, proti, tas, ko iedomājamies, skatoties pa logu, nepavisam nav tāds, kāds izskatās. Laikam jau tas pat nav dīvaini, bet tieši tāda pašlaik liekas mūsdienu pasaule – “Gluggaveður”, tā tikai vēl izliekas dvešam to pašu veco elpu, kuru visi vienoti dvesa pirms pavisam nedaudz gadiem. Vēl jau varam tverties siltumā un iedomāties, ka tur, ārā, nemaz tik auksti nav.

Šādas pārdomas par iekšējo siltumu un nesaredzamo, nesajūtamo aukstumu tur, ārā, īpaši sāp tagad, barikāžu janvāra dienās. Toreiz bija auksts pa īstam, līdz kaulam auksts – iekšā un ārā. Tomēr toreiz ne janvāra saulīte, ne rūgtie ugunskuru dūmi mūsu acis nespēja apmuļķot. Tieši otrādi, kailām rokām, kailām karstām sirdīm mūsu tauta bija gatava sevi aizstāvēt.

Tagad arvien biežāk, teju katru dienu, pasaules saltā elpa var klauvēt un jau pat klauvē pie mūsu prātu un valsts robežām, un šī elpa nebūt nav ne gaiša, ne viegla. Un tomēr mēs paši sev tādā kā nepārtrauktā apjukumā turpinām viens otram griezt un rādīt zobus gluži kā izsalkuši savvaļas vilki. Bet klusa, klusa gandrīz naiva ir cerība, vēlēšanās pamosties no pandēmijas murga kā nebijuša…Cerība, ka patiesībā tomēr mēs vēl joprojām turam rūpi viens par otru, turam rūpi par mūsu mazo tautu.

Varbūt viss šis laiks, kad, nejauši satiekoties, vēl nesenie tuvie un mīļie radi un draugi aizgriež prom galvu, lai nebūtu jārunā, labākajā gadījumā, klusi ko noņurd, ir tikai izlikšanās? Diezin kā ir bijis visos laikos latviešu vēsturē, kad pāri dzimtas mājām gāja frontes līnijas – gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē? Vai viņi spēja sadziedēt ienaida nestās rētas un atkal stāvēt blakus, lai vienotos par kādu kopēju labumu?

Ir taisnība, mūsu valsts ir jauna, ir arī taisnība, ka šajos laikos pat vecas valstis pieļauj daudz kļūdu. Varbūt mēs visi šajā aukstajā un brāzmotajā laikā esam apmaldījušies un kādu dienu atkal uzspīdēs saule? Tāda īsta, silta un mierīga, kura spēj tautu vienot, nevis naidot?

Drīz būs Dziesmu svētki, un tik ļoti cerams, ka mēs visi satiksimies un atkal visa tauta pati sev uzgavilēs. Jo citādi jau nemaz nedrīkstētu būt. Vai esat pamanījuši, cik ārkārtīgi skaista ir mūsu jaunā Dziesmu svētku estrāde? “Caur sidraba birzi gāju, ne zariņa nenolauzu”… Būs laiks, kad mūsu tautumeitas un tautudēli atkal ietērpsies visskaistākajos tautastērpos un ies stalti paceltām galvām. Būs laiks, kad mēs atkal pulcēsimies, un ir būtiski, lai mēs varētu viens otram ieskatīties acīs.

SAISTĪTIE RAKSTI

Es tik ļoti vēlētos skaitīt kādus nezināmus buramvārdus, lai mums izdotos izdzīvot šo laiku. Maza tauta nevar atļauties nevērot pasaules skarbos vējus un sildīties iedomātā saules siltumā. Mazas tautas meitas un dēli nevar atļauties viens otram neskatīties acīs un zaudēt patiesus, siltus vārdus, ko teikt. Mazas tautas valoda nedrīkstētu pazust svešos tulkojumos. Maza tauta nedrīkstētu pazust salta prāta vējos.

Ir sensenis zināms, ka lieli dzejnieki māk paredzēt savas tautas likteņus. Dzejnieks Imants Ziedonis, iespējams, ko tādu kā šis laiks jau sen paredzēja. Bet varbūt tikai mūsu šodienas mierinājumam viņš dzejolī “Ir tādi cilvēki” ierakstīja: “Ir tādi cilvēki – sirds ļoti dziļi./ Liekas, nekā viņi neapjauš,/ Bet pašā dziļumā mīlestība/ Nobrāztām rokām akmeņus lauž.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Krievijas iebrukums Ukrainā var kļūt par Trešā pasaules kara sākumu
Ja Ukraina ir mobilizējusi 700 000 karavīru, kas ir pret 200 000 krievu, tad kāpēc ukraiņi neuzvar?
Šlesers: “Jāsēžas ar amerikāņiem pie galda un skaidri jāpasaka: mēs gribam kopā ar jums uzbūvēt atomelektrostaciju”
VIDEO. Krievijas iedzīvotāji ielu intervijās atbild uz jautājumu – vai viņi atbalstītu “specoperāciju” pret Somiju vai Zviedriju?
VIDEO. Maskaviete par karu Ukrainā: “Mēs esam palikuši vieni paši. Mūs visi neieredz. Un pareizi dara.”
Lasīt citas ziņas
VIDEO. Traģēdija vai sakritība? Kādā Rīgas skolā audzēknis iesit skolotājam pa žokli: pedagogs nokļūst slimnīcā, bet vēlāk nomirst
“Mēs atsakāmies braukt uz slaktēšanu.” Doneckas kaujinieki atsakās karot
“Mani visvairāk apbēdina, ka tā puse, kura ir par labiem zēniem, baidās to izteikt.” Aivars Broks par sabiedrības saliedētību Daugavpilī
VIDEO. Patiess un ļoti emocionāls video: ko postošais karš ir atņēmis ukraiņu ģimenēm
Zelenskis: Rietumi nav vienoti Ukrainas atbalsta lietā
13:22
Kuleba: Rietumu izšķiršanās par labu Melnās jūras ostu atbloķēšanai mazticama
13:00
Anšlavs un Junora – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
12:57
Kremļa plānotais zibenskarš izvērties par krievu karaspēka barbarisku vardarbību pret civiliedzīvotājiem
Anita Muižniece: Nav iespējama vienota sabiedrība, ja bērnus šķirojam pēc valodas
Atbalsta samazinājuma dēļ Rīgā uz citām mītnēm īsā laikā jāpārvieto 570 ukraiņu bēgļi
Uzbrucējs Teksasas skolā nošauj 19 skolēnus
Apinis: Latvijā ir vismaz 10 zinoši ārsti, kuri jau šodien varētu vadīt veselības ministriju labāk par pianistu
Skatītājs jautā: Kāpēc Ukraina nevar samaksāt privātajām militārajām vienībām, lai tās karotu viņu pusē?
Ciklona ietekmē maija pēdējās dienas Latvijā būs vēsas un lietainas
“Sievietes dažreiz vakariņu vietā izvēlas kefīru, bet tā nedariet!” Dziedātāja atklāj, kā, atsakoties no cukura un piena, mainīja dzīvi
Sārts: Krievija gatavojas pamiera sarunām ar Ukrainu, grasoties atņemt tai atsevišķas teritorijas
“Trešdaļai no mums nemaz nav uzkrājumu!” Ekonomists atklāj, kā straujais apkures cenu kāpums ietekmēs mūsu maciņus
VIDEO. “Galīgi jau nekaunīgi palikuši!”: Ivars nakts melnumā savā dārzā sadzird nesaprotamu brakšķēšanu….
“Maiji rāva sirdis cilvēkiem ārā, tāpēc jau nejaucam nost viņu piramīdas!” Bikše par atbrīvošanos no “Padomju mantojuma”
Eksperte: Krievija savu auditoriju sāk gatavot ilgākam karam Ukrainā
“Šis laiks ieplēš rētas.” Saruna ar režisori Lauru Grozu
“Ir nepiemērots brīdis tautas tracināšanai.” Kilbloka par Maskavas ielas pārdēvēšanu
Nākamās divas ziemas ir īpaši būtiskas, jādomā, kā nodrošināties ar resursiem – komentē Roberts Zīle
Ja Ukraina ir mobilizējusi 700 000 karavīru, kas ir pret 200 000 krievu, tad kāpēc ukraiņi neuzvar?
Kalviņš skaidro, vai jaunās Covid-19 mutācijas varētu būt spēcīgākas par pirmo vīrusa variantu?
“Narkotikas, izpostīti viesnīcu numuriņi, ballīšu noslēgums slimnīcā,” pēc vētrainas kopdzīves Mosas liecība Depa tiesā varētu būt izšķiroša
“Es esmu pret vardarbību un toksiskām attiecībām!” “Māmiņu klubs” vadītāja Beitika aicina vardarbībā apsūdzēto reperi Strūbergu uz atklātu interviju televīzijā
“Karš nebeigsies, krievi sāks vēl asiņaināku un apjomīgāku ofensīvu!” Zelenskis firmām, kas pamet Krievijas tirgu, piedāvā turpināt darbu Ukrainā
Maestro Raimonds Pauls atklāti pasaka, ko domā par “Uzvaras” pieminekļa nojaukšanu
VIDEO. Maskaviete par karu Ukrainā: “Mēs esam palikuši vieni paši. Mūs visi neieredz. Un pareizi dara.”
izaudzēt tādus tomātus un gurķus, kādi auga vecmāmiņas siltumnīcā?