I. Juhņēviča: Nē, ētikas pārkāpumiem mēs nepievērsīsim lielāku uzmanību kā līdz šim. Par to, ka skolotājs lamājis valdību, mums ziņoja skolēni. Tomēr nelojalitāti neatklājām, jo tiešām jāizšķir nelojalitāte pret valsti un pret valdību. Skolas direktoram gan uzdevām pārrunāt ar skolotāju ētikas jautājumus, jo diez vai stundas laikā skolotājam jālamā valdība. Tas nav vārda brīvības ierobežojums. Var izteikt savu viedokli, bet diez vai tas jādara stundas laikā.

B. Fricsone: Kā jūs šajā gadījumā pierādījāt ētikas normu pārkāpumu? Ir ļoti grūti izvērtēt, kur ir taisnība un kur ir meli.

I. Juhņēviča: Pedagogs pats atzina, ka viņš tā ir teicis.

A. Geižāns: Skolotājiem tomēr jāsaprot, ka klases priekšā nevar teikt visu, kas uz sirds, izpaust visas negācijas, kas sakrājušās. Arī valsts amatpersonas to nedrīkst. Tā ka tas neattiecas tikai uz skolotājiem. Es pat savam bērnam nesaku visu, kas man uz sirds.

Taču tas, ka jādomā, ko saka, nenozīmē, ka skolotājs nevar brīvi izteikties par valsts politiku. Tas pat ir jādara, lai bērni mācītos domāt.

I. Juhņēviča: Es gribu pajautāt skolas direktoram: ko jūs darītu, ja konstatētu, ka kādā stundā jūsu skolas skolotājs ir lamājis valdību un teicis sliktas lietas?

S. Verhovskis: Es vispirms vaicātu skolotājam, vai tā tiešām bija un vai viņa teiktais bija argumentēts. Būtiski tomēr arī, par kādu mācību priekšmetu runa. Kādas diskusijas var raisīties vēstures, sociālo zinību, klases audzināšanas stundās. Bet ne jau matemātikas stundās.

Vai kādreiz par kādās skolās notiekošo IKVD ziņo arī Drošības policija?

I. Juhņēviča: Jā, mēs abpusēji sadarbojamies ar Drošības policiju.

S. Verhovskis: Arī Drošības policija nāk uz skolām. Pie mums, piemēram, bija. Jautāja, kas varētu notikt, ja jau 2018. gadā sāktos pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā.

Šī reforma gan šķiet, ka ir atlikta uz nezināmu laiku. Taču: vai mums ir pamats cerēt, ka turpmākajos gados skolās izaugs vairāk patriotu nekā līdz šim?

S. Verhovskis: Es uzskatu, ka patrioti ir visi, kas strādā Latvijas labā. Nevajag klausīties vārdos, jāskatās uz darbiem.

B. Fricsone: Patriotismu nevairos lojalitātes grozījumi, drīzāk paaudžu nomaiņa. Skolotāji jau līdz šim centušies izglītot jauno paaudzi tā, lai viņi būtu ne tikai gudri un zinoši, bet arī Latvijas patrioti.

A. Geižāns: Man prieks dzirdēt par paaudžu nomaiņu, jo, manuprāt, tiešām mūsdienu jaunieši aug ar pavisam citām vērtībām nekā augām mēs, kas piedzīvoja vēl padomju laikus.

E. Baumanis: Var jau būt, ka šo grozījumu dēļ būs par kādiem pāris patriotiem vairāk, bet izmaiņas nebūs būtiskas. Būtisku patriotisma izaugsmi ar likuma grozījumiem nepanākt.

I. Juhņēviča: Grozījumiem pirmkārt ir preventīvs raksturs, bet labi, ka tie mums liek diskutēt. Jo šīs diskusijas mums palīdz apzināties, ka šī ir mūsu valsts un ka tā ir lielākā vērtība. Šīs valsts saglabāšanā un pastāvēšanā šiem grozījumiem ir nozīme.

L. Geikina: Patrioti nerodas no tā, ka kāds grib, lai citi kļūs patrioti. Par patriotu kļūst tas, kurš redz un jūt, ka viņš ir vērtība šajā valstī. Esmu izlasījusi visas daudzās politiskās stratēģijas, kur teikts, ka cilvēks ir pamatvērtība šajā valstī, taču aizvien mazāk izjūtu, ka es un mans viedoklis tiešām esmu valstij vērtība. Es esmu patriote, taču, ja vara nedemonstrē lojalitāti pret saviem pilsoņiem, tad būt par patriotu ir ļoti sarežģīti.