Pasaulē
Eiropa

Maskavas sazvērestība kaimiņvalsts aprīšanai: Lukašenko pret Krievijas spiedienu0


Norvēģijas tankkuģis “Breiviken” ar naftas kravu Baltkrievijai ienāk Klaipēdas ostā.
Norvēģijas tankkuģis “Breiviken” ar naftas kravu Baltkrievijai ienāk Klaipēdas ostā.
Foto: Vita Jureviciene/AP/SCANPIX/LETA

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko apsūdzējis Maskavu spiediena veikšanā, lai panāktu Baltkrievijas apvienošanu ar Krieviju, un solījis to nepieļaut.

 

“Mēs nevaram būt kādas citas valsts daļa”

Uzrunājot papīra rūpnīcas strādniekus Baltkrievijas austrumu pilsētā Šklovā, Lukašenko asi kritizēja Krieviju, kas līdz šim bijusi galvenā lētas naftas un gāzes piegādātāja Minskai, par naftas piegādes pārtraukšanu, lai “izšķīdinātu Baltkrieviju brālīgajā Krievijā”, prezidentu Lukašenko citē aģentūra “Associated Press”.

Baltkrievijas prezidenta paziņojums sekoja iestrēgušajām sarunām par ekonomisko saišu tālāku stiprināšanu starp abām valstīm, ko Minskā vērtē kā Maskavas sazvērestību kaimiņvalsts aprīšanai.

“Mums ir sava valsts, mēs esam suverēni un neatkarīgi,” teica Lukašenko. “Ar savu galvu un rokām mēs pelnām, cik varam, ceļot paši savu valsti, un mēs nevaram būt kādas citas valsts daļa. Es nevaru nodot jūs un izšķīdināt Baltkrieviju, pat ne brālīgajā Krievijā,” viņš apgalvoja.

 

Meklē alternatīvus naftas piegādātājus

Krievija pārtrauca piegādāt naftu Baltkrievijai par subsidētām cenām, kā to paredzēja 1997. gadā noslēgtais līgums, pagājušā gada 31. decembrī.

Abām valstīm nav izdevies vienoties par naftas cenu, jo ir iestrēgušas sarunas par to ekonomiku padziļinātu integrāciju.

Krievijas naftas piegādes apturēšana nav ietekmējusi naftas tranzītu caur Baltkrieviju uz Eiropu un gāzes piegādi, taču ir ietekmējusi Baltkrievijas tautsaimniecību, kas vairāk nekā 80 procentus no patērētās enerģijas ieved no Krievijas.

Lukašenko ir apņēmies atrast alternatīvus naftas piegādātājus un paziņojis, ka Baltkrievija šobrīd ved sarunas ar ASV, Saūda Arābijas un Apvienoto Arābu Emirātu firmām par naftas piegādēm.

“Viņi saka, ka piegādās tik daudz naftas, cik vajadzīgs,” teica Baltkrievijas prezidents, piebilstot, ka viņa nodoms nepiekāpties Krievijas prasībām “nav blefs”. Jau pagājušajā nedēļā Klaipēdas naftas terminālī pietauvojās Norvēģijas tankkuģis “Breiviken”.

Kremlis pēdējās nedēļās ir pavairojis spiedienu pret Baltkrieviju, kāpinot enerģijas cenas un atceļot subsīdijas.

Maskava apgalvo, ka Baltkrievijai jāpiekrīt dziļākai ekonomiskai integrācijai, ja tā grib turpināt saņemt enerģiju par Krievijas iekšzemes cenām. Decembrī Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam bija divas sarunu kārtas ar Baltkrievijas prezidentu Lukašenko, taču viņi nespēja vienoties par abu valstu ciešākām saitēm un naftas un gāzes cenām.

Putins paziņoja, ka Krievija nav gatava subsidēt enerģijas piegādes bez plašākas ekonomiskās integrācijas ar Baltkrieviju, bet Lukašenko uzstāja, ka neparakstīs vienošanos par integrāciju, kamēr nebūs atrisināti jautājumi par naftas un gāzes piegādēm.

Analītiķi atzīmē, ka Baltkrievijā aug bažas par Kremļa plāniem izveidot vienotu valsti ar Baltkrieviju, lai Putins varētu palikt pie varas arī pēc pašreizējās prezidentūras beigām 2024. gadā.

Lukašenko ir atkārtoti noraidījis šādu ideju, paziņojot, ka Baltkrievija nekad nekļūs par Krievijas daļu. “Pat ja es tam piekristu, baltkrievi gada laikā apēstu mani dzīvu,” viņš atzina sarunā ar strādniekiem Šklovā.

“Ir gods būt pirmajam (Baltkrievijas prezidentam), bet es noteikti negribu būt pēdējais.”

 

Atteikšanās no reformām piesaista Baltkrieviju Krievijai

Ekspertu ieskatā, Baltkrievija var mēģināt noslēgt vienošanās par enerģijas piegādi no citām valstīm, taču tās ekonomika ir ļoti cieši sasaistīta ar Krievijas saimniecību un to pārorientēt nav iespējams īsā laikā.

Lukašenko plānu par enerģijas piegāžu diversifikāciju var kavēt viņa nevēlēšanās īstenot politiskas reformas. Pērn Baltkrievijā notikušajās vēlēšanās neviens opozīcijas kandidāts neieguva vietu parlamentā. Lukašenko nevēlas ne ekonomiskās, ne politiskās reformas, jo viņš bažījas par sava režīma stabilitāti, atzīmē aģentūra “Reuters”.

Saistītie raksti

Atteikšanās no reformām kavē ekonomikas diversifikāciju un tuvināšanos Eiropai, piesaistot Baltkrieviju Krievijai. Analītiķi atzīmē, ka Krievijai vajadzīga Baltkrievija kā stratēģiski svarīga teritorija militārām operācijām varbūtējā konfliktā ar Rietumiem, tāpēc Maskava turpinās centienus saglabāt Minsku kā savu satelītvalsti.

Februāra sākumā Minsku paredzējis apmeklēt ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, kurš kļūtu par augstāko ASV amatpersonu, kas apmeklējis Baltkrieviju pēdējos desmit gados.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Pasaulē
ASV apstiprināta testēšanas ierīce koronavīrusa noteikšanai dažu minūšu laikā
7 stundas
LE
LETA/AFP
Pasaulē
Īrija nosaka pārvietošanās aizliegumu Covid-19 dēļ 1
8 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Igaunijā koronavīruss apstiprināts vēl 22 Sāmsalas aprūpes nama iemītniekiem un trim darbiniekiem
8 stundas

Lasītākie

GL
Gunta Lūse
Latvijā
Tehniskā gēna modinātājs – Brocēnu Zigis
10 minūtes
LE
LETA
Dabā
Svētdien gaidāms sniegs un brāzmains vējš
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Pēdējā diennaktī apstiprināti 25 Covid-19 gadījumi. Trīs cilvēki stacionēti ar smagu slimības gaitu
7 stundas
LE
LETA/BNS
Pasaulē
Lietuvā apstiprināts sestais Covid-19 izraisītais nāves gadījums
26 minūtes
LE
LETA/AFP
Pasaulē
Spānijā diennakts laikā no Covid-19 miruši 832 cilvēki
1 stunda