VIDEO. “Man Latvija ir cilvēki, kas piepilda šo zemi ar spēku un izcilību!” Latvijai dzimšanas dienā teic BIOR direktore Olga Valciņa 0
“Mums, katram cilvēkam, Latvija asociējas ar vietu kartē, ar dzimteni, ar vēl kaut ko. Bet es sākšu ar to, ka man Latvija vispirms ir cilvēki. Cilvēki, kas piepilda Latviju. Cilvēki, kas rada Latviju, tādu, kāda tā ir. Bez cilvēkiem mēs nekur uz priekšu netiksim,” Atbild Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības vides zinātniskais institūta BIOR direktore Olga Valciņa.
Ja mēs paskatāmies uz mūsu zinātnes finansējumu, ja mēs paskatāmies uz kopējo zinātnes telpu mūsu valstī, mēs ļoti labi apzināmies, un tas nav nekāds noslēpums, ka mūsu zinātnes finansējums tālu, tālu atpaliek pat no mūsu kaimiņiem igauņiem. Bet ar aizrautīgiem cilvēkiem, ar virzību uz izcilību, ar spēku, kas mums mazajās komandās ir, ar degsmi acīs, mēs varam izdarīt daudz.
Mums ir starptautiski pētījumi faktiski visās jomās, ja mēs runājam par biosensoriem, par genomiku, ja mēs runājam par biomateriāliem, ja mēs runājam par to, ko dara mūsu institūta cilvēki. Tikai ar aizrautību to var paveikt. Iedomājies, ka visu vasaru jauniešu grupai ir agri jāceļas, vēlu jāiet gulēt un visu dienu jāpavada dubļos upēs. Labs laiks vai slikts laiks, ir jāvāc dati, lai saprastu, kas notiek ar mūsu vidi. Vai mums tajā upē ir zivis vai nav, kādas dabīgās pārmaiņas notiek procesos, kas to ietekmē, kā tas savstarpēji saistās, kā
tas ietekmē cilvēku sabiedrību. Mēs jau esam nonākuši līdz tam, ka mēs vairs nevaram runāt par atsevišķi zivju pētniekiem, cilvēku veselības pētniekiem.
Mums ir jārunā par cilvēku kā vienas veselības konceptu, par visu kopā. Un mums ir jāsaprot, cik daudz cilvēks ēd zivis, kādas vielas viņš uzņem ar zivīm, kādus augus cilvēks lieto, kādus uztura bagātinātājus lieto, kā viņš sporto, kā viņš kustās, kādi viņam ir kaitīgie ieradumi.
Mēs nonākamlīdz notekūdeņiem, ko cilvēks izdala ar saviem dzīvības procesiem, ne tikai ar to, ka viņš iet tualetē, bet arī ar veļas mazgāšanu, ar dažādiem saimnieciskiem paradumiem. Un iedomājies, ka tikai pētot sadzīves notekūdeņus pilsētās, mēs jau varam novērtēt visas
sabiedrības narkotiku lietošanas paradumus, alkohola lietošanas apjomu. Ļoti labi var redzēt, kad ir svētki, kad ir alkohola lietošanas maksimums – pāris dienas svētku laikā. To visu var redzēt notekūdeņos un vairs nav jātaisa lieli, intensīvi pētījumi, jāanketē cilvēki,
jāprasa, ko un cik dzer.
Ja mēs tur klāt pieliekam uzturu, ja mēs tur klāt pieliekam citus paradumus, mēs jau redzam vienotu bildi. Mēs varam prognozēt jaunās slimības. Mēs redzam jaunās lietas, kas ir svarīgas katram cilvēkam, un mēs jau redzam cilvēku kā vienu veselumu, kā vienu tādu vienību, ar kuru tad tālāk strādāt.
Mums vēl ir daudz mājasdarbu. Latvijā mēs neesam kādu vissvarīgāko mājasdarbu izdarījuši. Mēs to neesam kopā definējuši, sanākot kopā visām nozarēm, lēmuma pieņēmējiem, zinātniekiem. Tāds mājasdarbs saucas pētījumu vajadzību identifikācija. Tas, kas mums vēl trūkst. Ja mēs līdz tam izaugtu, mēs redzētu tos caurumus, kas mums traucē lēmumu pieņemšanai, zinātnes attīstībai, kas traucē precīzijas medicīnai, lai mēs cilvēku ārstētu personalizēti un precīzi.
Tajā brīdī mēs jau sākam saskatīt to, kādu labumu mums nes gan zinātne, ko iegūst katrs cilvēks, katrs indivīds. Mēs runājam par tevi un mani, lai mēs saprastu, kāds man būs no tā labums, no tā, ka Latvijā ir zinātne, medicīna, sabiedrības veselība un pat televīzija. To visu var salikt kopā, redzot vienu veselību, vienu konceptu, kur viss kopā ir viens vesels.
Vienā veselībā nevar redzēt tikai veterinārārstu vai tikai cilvēku ārstu. Viena veselība mūsdienās ir pilnīgi multidisciplināra joma, un neko no tās nevar izraut ārā, jo tajā brīdī, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, tas bija jauns koncepts no lauka līdz galdam, ka
pārtikas drošums ir ne tikai tas, ko mēs apēdam, bet tas, kas izauga uz lauka. Ja mēs runājam par graudu audzēšanu: kādas vielas papildus tiek lietotas – pesticīdi, ķimikālijas un insekticīdi, pret nezālēm ko lieto? Tas viss agri vai vēlu nonāk līdz cilvēkam. Tā ka viena veselība ir gan puķe, gan augs, gan zivs upē, gan cilvēka veselība, iespējams, pat radioloģija, kas nosaka to visu diagnozi. Tas viss iet kopā. Vienā veselībā. Vairs nevar atraut vienu profesiju atsevišķi.
Cilvēks ne vienmēr ir absolūti vesels, laimīgs un varošs. Viņam dažreiz jāsaskaras ar problēmām. Dzīve man piespēlēja interesantu, kā es saku, hobiju 2017. gadā, un es sāku interesēties plašāk par onkoloģiju kopā ar domubiedru grupu. Tas, ko mēs Latvijā redzam, lai arī mēs kā pacienti vienmēr čīkstam, ka viss ir slikti, ka mums ir vāja medicīna, augsti mirstības rādītāji. Bet jāatzīst, ka progress ir milzīgs arī onkoloģijā un cilvēku aprūpē. Mums nav jābrauc ārstēt vēzi uz ārzemēm, jo mēs Latvijā varam izdarīt to pašu, ko ķirurgi dara Vācijā. Mūsu ķirurgi var izdarīt tikpat labi, ja ne vēl labāk, kā to dara ķirurgi Vācijā. Pēc tā nav jābrauc uz ārzemēm. Mums ir pieejamas visas tās pašas zāles, kas ir pieejamas Eiropas Savienībā. Mums tūlīt būs pirmais akreditētais starptautiskais vēža centrs, kurā mēs varēsim runāt par to, kā arī viss pacienta ceļš no sākuma līdz beigām ir tieši tāds pats kā Vācijā. Jā, mums vēl nav pietiekami daudz kompensētu zāļu. Jā, mums nav dažu izmeklējumu, bet kopējā sistēma, kopējais pamats ir radīts.
Un te mēs nonākam līdz otrai lietai, bez kuras arī mēs Latvijā netiekam uz priekšu, tā ir izcilība. Vairs nepietiek kaut ko darīt labi. Vairs nevar teikt, ka kāds savu darbu dara labi un tad notiek attīstība. Attīstība notiek tad, kad cilvēks dara vairāk nekā viņš var. Vai nu viņš apvienojas ar citām grupām un sāk strādāt multidisciplināri, vai viņš iegulda savā izglītībā. Mēs vairs nevaram sēdēt uz lauriem un teikt – kaut ko mēs esam izdarījuši. Ir jāvērtē katra lieta, jo, ja mēs nenovērtējam gan panākumus, gan neveiksmes, mēs neejam uz priekšu. Mums ir jāizvērtē katra sava darbība, jāatrod, ko mēs tur varam uzlabot, un tikai tad būs virzība uz izcilību un mēs varēsim virzīties tālāk.
Onkoloģijā tieši tāpat. Onkoloģijā mēs runājam par pieejamu klīnisko pētījumu bāzi, par jauniem pētījumiem. Te mēs varam pieminēt kolorektālā vēža pētījumu, kas šobrīd ļoti aktīvi Eiropas mērogā notiek, kur ir sagaidāmi lieli rezultāti. Mēs runājam par precīzijas
medicīnas attīstību. Tas, kas vēl pat pirms pāris gadiem bija tikai tāda tāla pasaka, tagad jau ir realitāte, ka mēs varam novērtēt individuāli cilvēka vajadzības, vai viņam šīs zāles vajag, vai viņam kā konkrētam cilvēkam šīs zāles vai metode palīdzēs. Un mēs varam ārstēt mērķtiecīgi, vai arī nenoslogot cilvēka organismu ar nevajadzīgo ārstēšanu.
To mēs redzam, pateicoties precīzijas medicīnai, kas jau ir atnākusi līdz Latvijai. Tas ir milzīgs sasniegums. Mēs redzam to, ka tas nesīs ieguvumu ne tikai konkrētiem pacientiem, jo mēs viņiem dodam cerību. Bet tas nesīs ieguvumu arī valsts budžetam, ka mēs mērķtiecīgāk varēsim jau tā neesošos līdzekļus izmantot racionāli. Es teikšu tā, tas ir ļoti, ļoti iedvesmojoši. Tas ir tas, kas mums atnāk pēc ilgām sarunām. Mēs pacientu aizstāvībā esam jau vairāk nekā sešus gadus. Ja tu par to runā un runā, tad tas nāk, pamazām nāk. To var redzēt kā tādu ļoti, ļoti lielu mērķi, kas ir jau daļēji sasniegts, un mēs ejam uz priekšu.
Laboratorija ir sarežģīta tēma. Daudziem šķiet, ka laboratorija ir tāda CSI lieta, kur iebāž parauga gabaliņu un otrā galā iznāk pilna analīze ārā. Bet, protams, ka laboratorija ir ārkārtīgi nozīmīgs palīginstruments. Un laboratoriju metodes šajos gados arī ir tik ļoti mainījušās, ka mēs varam mērīt precīzāk, labāk, ātrāk, dziļāk un rūpīgāk. Tie parametri, par kuriem mēs nemaz nezinājām, ka tie var būt svarīgi, tagad ir izmērāmi un nosakāmi. Bez laboratorijas nav nosakāma neviena diagnoze ne cilvēkam, ne dzīvniekam, ne augiem. Pat mērot zivju populāciju, ir jāmērī svars, ir jānosaka zivs vecums, ko dara jau tādā pielāgotā laboratorijā. Laboratorija ir pamatu pamats. Tur neko nevar ne pielikt, ne atņemt.
Latvijai es vēlu stiprus, izturīgus cilvēkus. Cilvēkus ar degsmi acīs. Latvijā mums vajag vairāk tādu cilvēku, kas redz lauku no augšas, kas saprot drēbi, kas saprot, kā strādā sistēma. Bet visvairāk mums ir vajadzīgi cilvēki ar degošām acīm un ar virzību uz izcilību. Tad mums viss būs labi.
