Mārtina Lutera Kinga slepkavības jaunie dokumenti apšauba oficiālo versiju. Kāpēc Tramps tos publiskojis? 0
ASV prezidenta administrācija deklasificējusi vairāk nekā 240 tūkstošus lappušu dokumentu, kas saistīti ar sabiedriskā darbinieka Mārtina Lutera Kinga slepkavību 1968. gadā, ziņo “Associated Press”. Dokumenti publicēti 21. jūlijā ASV Nacionālā arhīvu un dokumentācijas pārvaldes vietnē.
FIB šos dokumentus pirmoreiz apkopojis 1977. gadā un vēlāk nodevis valsts arhīvā. Starp dokumentiem ir materiāli par Kinga izsekošanu, kā arī informācija, kas savākta pēc viņa slepkavības. Kā norāda AP, no dokumentiem izriet, ka CIP cieši vērojusi Kinga dalību starptautiskās kustībās, kas iestājās pret karu un nabadzību.
Pagaidām nav skaidrs, vai dokumentos ir jauna informācija, kas izgaismo Kinga slepkavības apstākļus, norāda AP.
Divi no šobrīd dzīvajiem Mārtina Lutera Kinga bērniem — 63 gadus vecais Mārtins Luters Kings III un 62 gadus vecā Bernīsa Kinga — paziņoja, ka viņu tēva slepkavība “gadu desmitiem piesaistījusi sabiedrības uzmanību”. Viņi uzsvēra, ka tas viņiem ir personiski nozīmīgi, un aicināja skatīt dokumentus “pilnā vēsturiskajā kontekstā”. Tāpat viņi atkārtoja ģimenes sen pausto pārliecību, ka Džeimss Ērls Rejs, kurš tika notiesāts par Kinga slepkavību, neesot bijis vienīgais vainīgais — ja vispār bijis vainīgs.
Bernīsa Kinga un Mārtins Luters Kings III savā paziņojumā neminēja Donaldu Trampu. Tomēr Bernīsa savā “Instagram” publicēja tēva fotogrāfiju ar parakstu: “Tagad pieķerieties Epstīna lietai.”
Mārtinu Luteru Kingu nogalināja 1968. gada 4. aprīlī Memfisā, Tenesī štatā. Slepkavībā tika apsūdzēts Džeimss Ērls Rejs, kurš tika notiesāts uz 99 gadiem cietumā. Sākotnēji Rejs atzina vainu, taču vēlāk apgalvoja, ka bijis spiests sniegt atzīšanos. Līdz pat savai nāvei 1998. gadā viņš uzstāja, ka ir nevainīgs.
ASV prezidents Donalds Tramps janvārī bija devis rīkojumu deklasificēt dokumentus, kas saistīti ar Džona un Roberta Kenediju, kā arī Mārtina Lutera Kinga slepkavībām. Dokumenti par Kenedijiem tika publicēti martā. Pētnieki tajos atrada informāciju par ASV specdienestu darbību Aukstā kara laikā — piemēram, CIP 1962. gadā sabojājusi cukura kravu, kas tika sūtīta no Kubas uz PSRS.
Savukārt 19. jūlijā Tramps lika publicēt visus Lielās žūrijas liecību materiālus finansista Džefrija Epstīna lietā, kurš tika apsūdzēts cilvēku tirdzniecībā seksuālai izmantošanai un vēlāk izdarīja pašnāvību cietumā. Tomēr, kā norāda “Associated Press”, Tramps neesot atklājis visus lietas materiālus.
Pēdējā laikā Tramps saņēmis kritiku par tā dēvēto “Epstīna klientu sarakstu”. Pēc finansista nāves Tramps apgalvoja, ka šāds saraksts pastāv un tajā varētu būt demokrātu pārstāvji. Viņš solīja to publiskot, ja uzvarēs vēlēšanās. Taču jūlijā ASV Tieslietu ministrija un FIB paziņoja, ka viņiem nav pierādījumu šāda “klientu saraksta” eksistencei.
