Foto – LETA

Lielum lielā daļā Latvijas teritorijas dominē latvieši, pārkrievotākās vietās pārsvarā krievi, bet dažos dienvidaustrumu pagastos – baltkrievi vai poļi, rāda Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2011. gada tautskaites dati par tautībām pilsētās un pagastos.

Lasītākie

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174

TV24

Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā

“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas

Lasīt citas ziņas

Latviešu stāvoklis uzlabojas dabiskās kustības un migrācijas ietekmē, lielākie draudi ir nerimstoša pārkrievošana, kas smagi iedragājusi mazākās tautas un daudzviet skārusi arī latviešus.

Vispirms atgādināšu, kāds kurā tautskaitē bijis latviešu īpatsvars (tālaika Latvijas teritorijā; atmetot nezināmu tautību): šobrīd iedzīvotāju sastāvs (62,3% latviešu) līdzinās 1959. gada sastāvam, kad latvieši bija 62,0%, taču atšķirībā no tā laika uzlabojas un tuvojas Pirmā pasaules kara priekšvakara stāvoklim. Dažādās vietās tas gan visai atšķiras, un to apjēgt palīdz karte, cik latviska kur etniskā vide un kas kurā vietā ir lielākā tauta.

Ziemeļkorejā izdota jauna dziesma, kura slavina tās līderi kā “draudzīgu tēvu”

Vīrs pārdzīvo, ka esmu augstākā amatā. Kā izglābt attiecības?

Agresorvalsts Krievija plāno uz paralimpiskajām spēlēm Parīzē sūtīt vairāk nekā simts sportistus

Pamatlatviju veido divi vienlaidus latviski areāli: Kursas un Vidzemes–Sēlijas. No tiem latviskāka Kursa, kas tālāk no Krievijas un, būdama pussala, vairāk nošķirta. Redzami arī divi galvenie pārkrievošanas areāli – senāks dienvidaustrumos un jaunāks valsts vidienē. Vidienes areālu veido divas daļas – Lielrīga, kas bija galvenais kolonistu iepludināšanas centrs, un Zemgale, auglīgākā Latvijas zeme ar bagātākiem zemniekiem, no kuriem daudzus izsūtīja, un kur saveda daudz krievu un baltkrievu laukstrādnieku. Ārpus galvenajiem pārkrievošanas areāliem latviešu īpatsvars zemāks atsevišķos punktos, kas katrs ir kāda pārkrievošanas epizode, kā arī dabiskā ceļā vairākos Leišmales pagastos ar leišu piejaukumu.

Pašā dienvidaustrumu stūrī pie Baltkrievijas lielākā tauta ir baltkrievi, gan pilnīgi pārkrievojušies, un Sventes pagastā pie Ilūkstes – poļi.


Tas, ka lielākā daļa kartes sulīgi zaļa kā “Latvijas Avīzes” galviņa, gan nenozīmē, ka lielākā daļa latviešu dzīvo zaļi, jo kartēs vienlīdz lielas ir gan blīvi, gan reti apdzīvotas teritorijas. Rīga ir aptuveni tikpat liela, cik Beverīnas novads, taču tajā dzīvo ~200 reižu vairāk iedzīvotāju. Normālā, latviskā vidē, kur latviešu vismaz 75%, dzīvo mazākums latviešu: 47,4%. Tas ir maz, un tas ir bīstami, jo lielākā daļa pārējo pakļauta pārkrievošanas draudiem, ko apliecina arī fakts, ka latviešu pēc tautības ir vairāk nekā latviešu pēc valodas.

Iedzīvotāju sastāvs pēc valodas, tā saistība ar tautību un vēlēšanu iznākumiem un valodas politika pelna, mazākais, atsevišķu rakstu. Pagaidām bildīšu, ka pārtautošana notiek nepārtraukti un nedz ar 50% latviešu, nedz 60% nepietiek pārkrievošanas apturēšanai.

Labi vēl, ka dabiskā kustība (latviešiem ir lielāka dzimstība un mazāka mirstība) un migrācija (sveštautieši vairāk izbrauc) tomēr pārspēj pārkrievošanu un demogrāfiskais stāvoklis lēnām uzlabojas – pilsētās vien ir labvēlīgāks tautību sastāvs nekā 1989. gadā valstī kopumā (54,2% latviešu pret 52,1%); no 13 pilsētām, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 15 tūkstošus, latvieši nav lielākā tauta tik vienā – Daugavpilī. Šobrīd Latvija ir latviskāka nekā jebkad pēdējā pusgadsimta laikā – un kļūst latviskāka katru gadu.