Mediķim prakses tiesību iegūšana Latvijā izmaksā četras reizes vairāk nekā kaimiņvalstīs 0
Ārstniecības personu prakses tiesību iegūšana Latvijā ir trīs līdz četras reizes dārgāka nekā Igaunijā un Lietuvā, revīzijā par cilvēkresursiem veselības aprūpē secinājusi Valsts kontrole (VK).
Revīzijā tika apkopota informācija par ārstniecības personu prakses tiesību iegūšanu Lietuvā un Igaunijā, secinot, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā ārstniecības personas prakses tiesību iegūšana ir vienkāršāka un lētāka, tādējādi ārstniecības personas, iespējams, ātrāk nokļūst darba tirgū.
VK norādīja, ka Igaunijā ārstniecības persona iegūst tiesības sniegt veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši iegūtajai profesijai vai specialitātei, kurā Veselības pārvalde izsniegusi ārstniecības personas reģistrācijas sertifikātu. Igaunijā visām ārstniecības personām jābūt reģistrētām Veselības pārvaldes ārstniecības personu reģistrā. Maksa par pieteikuma par ārstniecības personas reģistrāciju izskatīšanu Veselības pārvaldē ir 13 eiro, ja kvalifikācija ir iegūta Igaunijā.
Lietuvā tiesības praktizēt medicīnā ir personām, kurām ir izsniegta un spēkā esoša licence. Licence ir nepieciešama ārstiem, zobārstiem, farmaceitiem, māsām un vecmātēm. Licences ārstiem, māsām un vecmātēm izsniedz Veselības ministrijas Veselības akreditācijas valsts aģentūrā. Valsts nodeva par licences izdošanu ir 16 eiro.
Tikmēr saskaņā ar ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālo zināšanu pārbaudes un sertifikācijas maksas pakalpojumu cenrādi sertifikācija jeb prakses tiesību iegūšanai Latvijā izmaksā 59,76 eiro.
VK, salīdzinot ārstniecības personu izdevumus par tiesību praktizēt savā specialitātē iegūšanu attiecībā pret valstī noteikto minimālo algu, secinājusi, ka Latvijā prakses tiesību iegūšanas kopējie izdevumi 2018.gadā ir 14% no minimālās algas.
Vēl VK norādīja, ka gan Igaunijā, gan Lietuvā veselības aprūpes profesionāļi no profesionālajām asociācijām tiek iesaistīti ārstu rezidentūras eksāmenos un papildus profesionālās kvalifikācijas sertifikātam, ko persona saņem, nokārtojot rezidentūras eksāmenu, nav nepieciešams iegūt sertifikātu no profesionālās asociācijas vai cita veida profesionālās organizācijas, kā tas ir Latvijā.
Lai vienkāršotu ārstniecības personu nokļūšanu darba tirgū, mazinot administratīvo un finansiālo slogu un ārstniecības personu sadrumstalotību, VK iesaka Veselības ministrijai izvērtēt iespēju apvienot kvalifikācijas un pirmreizējās sertifikācijas eksāmenu, vienlaicīgi stiprinot profesionālo organizāciju iesaisti kvalifikācijas studiju noslēguma eksāmenos un ārstniecības personu tālākizglītību.
Veselības ministrijas (VM) pārstāve Anna Strapcāne aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka VM izveidots grafiks, lai strādātu pie iestādes ieteikumiem, piemēram, VM gatava vērtēt sertifikācijas un resertifikācijas procesu, tā samērīgumu.
