Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Medmāsiņu migrācija: Somija medicīnas māsas “importē” arī no Latvijas 36

Gunta Paavola, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Šonedēļ Somijā sākas pirmās reģionālās vēlēšanas – tikai pusgadu pēc pašvaldību vēlēšanām, par kurām “Latvijas Avīze” ziņoja pagājušajā gadā. Vēlēšanas tiek dēvētas par veselības, sociālo un glābšanas dienestu vēlēšanām, jo jaunizveidotajiem reģioniem tiek uzdots rūpēties par šo jomu jautājumiem.

Latviju šķērsos nokrišņu zona, kas atnesīs vienu no spēcīgākajiem sniegputeņiem šoziem. Vai prognoze par vētru joprojām spēkā? 1
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
“Saslimu ar kovidu, bet testu nodevu tikai pēc nedēļas. No kuras dienas sāk skaitīt karantīnu?” Uz skatītājas jautājumu atbild Stella Lapiņa 26
Lasīt citas ziņas

Tika izveidots 21 jauns labklājības reģions, jo ne visas pašvaldības tiek galā ar likumā noteiktajiem pienākumiem, un arī jaunajam pārvaldes līmenim ir nepieciešami politiķi, kuri šajā līmenī tiks izvēlēti pirmo reizi.

2000. gadā ārzemēs strādāja 500 somu ārstu, 1300 medmāsu un 2300 citu nozares darbinieku, savukārt Somijā strādā 1800 ārstu no ārzemēm. Taču vēl nepieciešami 30 000 medmāsu, sanitāru, medmāsu palīgu.
Foto: Aleksandar Mijatovic/SHUTTERSTOCK

 

Pašvaldību vēži reģionālajā kulītē

CITI ŠOBRĪD LASA

Vairāk nekā 80% reģionālo deputātu kandidātu kandidēja arī pašvaldību vēlēšanās, tādēļ daudzi vēlētāji saredz tos pašus vēžus citā birokrātiskā kulītē. Pašlaik vēl tiek tikai spriests par to, vai neaizliegt parlamenta un pašvaldību deputātiem piedalīties reģionālajās vēlēšanās, lai vara nekoncentrētos vienās rokās un pārāk šaurām aprindām. Šobrīd ir iespējams, ka pēc reģionālajām vēlēšanām Somijas parlamentā vairākums vienlaikus būs arī reģionālie un pašvaldību pārstāvji, jo reģionālajās vēlēšanās kandidē 111 parlamenta deputāti un seši ministri.

Galvenās vēlēšanu tēmas grozās ap veselības centru saglabāšanu katrā pašvaldībā vai to koncentrēšanu lielākos centros, pietiekamu darbinieku skaitu veselības un sociālās aprūpes jomās, potenciālu reģionālo nodokli un labklājības reģionu pilnvaru paplašināšanu. Daudziem vēlētājiem jaunais reģionālais līmenis īsti nav saprotams.

 

Darbaspēks aizplūst uz ārzemēm…

Izmaiņas darba tirgū pandēmijas laikā ir pastiprinājušās. ASV tiek runāts par “Lielo atlūgumu” (“The Great Resignation”) fenomenu, kura ietvaros miljoni amerikāņu ir iesnieguši atlūgumus. Somijā reģionālo vēlēšanu ietvaros tiek runāts par darbaroku trūkumu – jo īpaši sociālās un veselības aprūpes jomā. Šobrīd Helsinkos slimības atvaļinājumā vai karantīnā atrodas 10% veselības un sociālās aprūpes darbinieku – laikā, kad pacientu skaits pieaug ne tikai koronavīrusa, bet arī citu vīrusu un sezonālās gripas dēļ.

Somijā nav ģimenes ārstu sistēmas. Katrs iedzīvotājs var apmeklēt veselības centru, kurā katru reizi var pieņemt cits mediķis. Veselības centros strādā gan feld­šeriem pielīdzināmi veselības speciālisti, gan ģimenes ārsti, bet pacienti nonāk pie tā mediķa, kurš ir brīvs.

Veselības un sociālās jomas darbinieki jūtas nenovērtēti. Daudzi veselības aprūpes speciālisti paralēli ikdienas darbam strādā virsstundas vakcināciju punktos. Medicīnas darbinieku skaitu samazina arī Infekcijas likumā noteiktā obligātā vakcinēšanās veselības un sociālās aprūpes darbiniekiem. Atšķirībā no Latvijas Somijā nevakcinētais personāls tiek pārcelts pie darba pienākumiem, kur nav saskares ar riska grupām, bet, ja šādi pienākumi nav atrodami, tad nosūtīts bezalgas atvaļinājumā. No otras puses, Somijas otrajā lielākajā pilsētā Espo darbā tiek pieņemti vakcinētāju palīgi, kuri iereģistrē saņemtās vakcīnas un saņem algu, kas ir tikai par sešdesmit eiro zemāka nekā tās pašas pilsētas bāriņtiesas darbiniekiem.

Situācija nav viegla arī privātajos uzņēmumos, kas darbinieku trūkuma dēļ lauž noslēgtos līgumus par klientu aprūpi. Piemēram, Peijethemes reģionā tikai janvāra laikā vien līgumus ir pārtraukuši jau trīs privātuzņēmumi.

 

Kaimiņvalstīs maksā vairāk

Darbinieku situācija gan bija smaga jau pirms pandēmijas, kad pārāk mazs darbinieku skaits apkalpoja pārāk daudzus pacientus un klientus. Kā stāsta jaunpilniece Vita Andrena, kura 13 gadus strādājusi veselības aprūpes jomā Somijai piederošajās Ālandu salās un nu jau piekto gadu strādā Zviedrijā, darba devēji izmanto iespēju dot darbu uz stundām, jo tad darbinieks saņem zemāku atalgojumu nekā pastāvīgā darbā.

No otras puses, piemēram, Keravas pašvaldība septembrī uzsāka projektu, kura laikā darbā pieņemtajām medmāsām tiks piemaksāti 1000 eiro: puse pēc pārbaudes laika beigām un otra puse 2022. gada beigās. Par medmāsu atalgojumu šķēpi tika lauzti jau pagājušā gada beigās: sākumā koronas pacientu aprūpētājiem tika apsolīts algas pielikums, tad lēmums tika atcelts, bet pēc pamatīga trok­šņa tika nolemts izmaksātās piemaksas par papildu pienākumu pildīšanu neprasīt atpakaļ un apsolītās piemaksas izmaksāt.

Sliktu darba organizāciju un nepietiekamu atalgojumu par galvenajiem iemesliem min tie veselības un sociālās jomas darbinieki, kuri izvēlas strādāt ārzemēs – visvairāk kaimiņvalstīs Zviedrijā un Norvēģijā, bet arī Lielbritānijā, Šveicē, Vācijā un ASV. Norvēģijā uz rokas saņem par 2000 eiro mēnesī vairāk nekā Somijā, nacionālajam ziņu dienestam YLE stāsta ķirurģijas medbrālis Sami Kinnunens.

Atšķirības ir arī darba organizācijā: dežūru saraksts Norvēģijā tiek sastādīts 12 nedēļām uz priekšu, bet Somijā – tikai trim. Norvēģijā dežūrā ir vairāk darbinieku nekā Somijā, tādēļ atmosfēra ir labāka un darba ritms cilvēcīgāks. Arī brīvā laika ir vairāk nekā Somijā: pēc 11 darba nedēļām vienmēr ir 10 brīvdienas pēc kārtas, un ikgadējais atvaļinājums ir piecas nedēļas, stāsta Kinnunens. Lai gan cenu līmenis Norvēģijā ir augstāks nekā Somijā, piemēram, sporta klubu vai filmu biļešu cenas ir zemākas.

Personāla vadības stils Zviedrijā un Norvēģijā ir saudzīgāks, un darbinieki sajūtas novērtēti. Piemēram, Zviedrijā medmāsas neveic sanitāru pienākumus. Tuvākie priekšnieki Norvēģijā biežāk nostājas savu padoto pusē, nevis slimnīcas kā Somijā, stāsta Kinnunens.

Somijas veselības un labklājības dienests THL ziņo, ka pēdējo desmit gadu laikā tiesības strādāt profesijā ārzemēs pieprasījušo somu medmāsu skaits ir pieaudzis vairāk nekā divkārt – līdz 1200 personām gadā. Kopumā ārzemēs strādā tūkstošiem somu sociālās un veselības jomas darbinieku vecumā līdz 65 gadiem. 2000. gadā, pēc THL datiem, tie bija gandrīz 500 ārstu, 1300 medmāsu un 2300 citu nozares darbinieku.

 

Iztrūkumu importē no… Latvijas

Uz ārzemēm un citām nozarēm aizplūdušo darbinieku vietā Somijā vajag vismaz 30 000 medmāsu, sanitāru, medmāsu palīgu, aplēsusi Somijas Veselības un sociālo lietu ministrija. Vietas aizpildīt ierodas gan jaunieši, gan speciālisti no ārzemēm, tostarp Latvijas un citām ES valstīm. Gan ārstiem, gan citiem jomas darbiniekiem ir jāapgūst somu vai zviedru valoda un jāizpilda virkne prasību. 3,3% medmāsu ir dzimušas ārzemēs, no tām 31% – ES valstīs.

Vita Andrena paralēli darbam veselības aprūpes jomā apguvusi zviedru valodu un pabeigusi divus gadus ilgušās medmāsas palīga studijas Ālandu profesionālās izglītības ie­stādē, iegūdama ES sertifikātu. “Nebija viegli, bet es to izdarīju,” stāsta Vita, kura uz ārzemēm devās ekonomisku apsvērumu dēļ, lai uzturētu ģimeni ar trim bērniem: “Es no trūkumcietēja kļuvu par sponsoru.” Uz Zviedriju Vita pārcēlās mīlestības dēļ un arī tur turpina strādāt par medmāsas palīdzi, šobrīd apkopjot klientus mājās. Vita atzīst, ka darbs tiek novērtēts gan finansiāli, gan arī morāli, ar pozitīvām atsauksmēm un pateicību. “Es gribu apkalpot citu cilvēku tā, kā gribētu, lai apkalpotu mani,” Vita uzsver.

Somijā gandrīz katrs desmitais ārsts nāk no ārzemēm, un šobrīd to ir 1800. Viņu pulkā ir arī Somijas latviešu sabiedrībā aktīvā, talantīgā Evita Tropa, ārste rezidente ģimenes medicīnā Lohjas pilsētas poliklīnikā, kurā praktizē teju piecus gadus.

Ārstiem ārzemniekiem ir jāiziet vairāku posmu process ar sešu mēnešu praksi, diploma akceptēšanu un, protams, valodas apguvi vismaz B līmenī, jo arī Somijā ārsta pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem valsts valodā. Par laimi, diplomētiem ārstiem no ES valstīm ār­sta atļaujas saņemšanas process ir krietni vieglāks. Tieši valodas apguves prasība Evitu biedēja visvairāk, lemjot par darba vietu pēc studiju beigām.

Pie pozitīvajām pusēm Somijā min sakārtoto veselības sistēmu un iespēju pašai ietekmēt gan darba gaitu, gan laiku, kas pieļauj arī studiju turpināšanu rezidentūrā Helsinku universitātē, kas Somijā ilgst sešus gadus, nevis trīs kā Latvijā. Arī pieeja valsts mēroga datubāzēm ar vadlīnijām un aprak­stiem gan medikamentiem, gan izmeklējumiem ir lieta, kuru Evita labprāt novēlētu arī kolēģiem Latvijā.

“Morāli, ētiski un fiziski es nespētu strādāt, kā strādā lielākā daļa ģimenes ārstu Latvijā. Es nespētu nedarīt neko, kad kaut kas ir jādara, un darīt kaut ko, kad kaut kas nav jādara, bet pacients pieprasa. Kā tiek nopelti ģimenes ārsti, kā no viņiem tiek prasīti pasaules brīnumi, bet vienlaikus līdzestība (ār­sta ieteikumu ievērošana. – Aut. piez.) ir zema,” Evita uzskaita iemeslus darbam Somijā salīdzinājumā ar Latvijas medicīnas sistēmas nesakārtotību.

Pie Somijas mīnusiem Evita min pārāk ciešu kalpību burtam – Latvijā mediķa darbā ir vairāk vietas interpretācijai, personiskai un holistiskai pieejai. Darbā ar pacientiem Somijā Evita cenšas izmantot abu valstu labākās puses.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Latviju šķērsos nokrišņu zona, kas atnesīs vienu no spēcīgākajiem sniegputeņiem šoziem. Vai prognoze par vētru joprojām spēkā? 1
“Saslimu ar kovidu, bet testu nodevu tikai pēc nedēļas. No kuras dienas sāk skaitīt karantīnu?” Uz skatītājas jautājumu atbild Stella Lapiņa 26
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
Ja pārdod mašīnu – vai jāmaksā valstij nodoklis? 18
Vai, enerģijas ieguvei izmantojot saules baterijas, rēķini tiešām ir pa nullēm?
Lasīt citas ziņas
Īrijā vairs nav jādistancējas. Kā aizvadīta pirmā “brīvlaišanas” nedēļa?
Lasītājs: Saslimu ar kovidu, visas laboratorijas atteicās atbraukt uztaisīt testu, tagad sertifikāta man nav. Kurš atmaksās zaudējumus un uzņemsies atbildību? 9
Tagad gan braukt pa ceļu, gan lidot debesīs! Apstiprināts profesora izgudrojums, kas nākotnē mainīs pārvietošanos
“Man šis gadījums izskatās pēc politiskās korupcijas,” Andris Bite par labas gribas atlīdzinājumu ebrejiem
Īrijā vairs nav jādistancējas. Kā aizvadīta pirmā “brīvlaišanas” nedēļa?
16:26
Tagad gan braukt pa ceļu, gan lidot debesīs! Apstiprināts profesora izgudrojums, kas nākotnē mainīs pārvietošanos
16:21
Tengizs Gogotišvili: Paldies Putinam, kurš licis Rietumiem aptvert draudu bīstamību un pirmo reizi 30 gados apsvērt militāru pretdarbību
16:11
“Šoferu dēlu” laiki atgriežas? Ministru birojos nonāk partijas biedri un citi pietuvinātie 34
Tengizs Gogotišvili: Paldies Putinam, kurš licis Rietumiem aptvert draudu bīstamību un pirmo reizi 30 gados apsvērt militāru pretdarbību
Slimo gan vakcinētie, gan nevakcinētie: aicina atcelt Covid-19 sertifikāta prasību tirdzniecības centros 2
Lielākie pabalsti – azartspēlēm. Cik ētiski ir valstij atbalstīt azartspēļu uzņēmumus?
“Visā pasaulē cilvēki sadalīti vienos un otros, un vairs nezinu, kuri ir labie un sliktie.” Saruna ar komponistu Zigmāru Liepiņu
Latvijā konstatēti 8682 jauni Covid-19 gadījumi, miruši deviņi inficētie 9
Mārupes novadā uz Ventspils šosejas automašīna sabraukusi cilvēku
Latvijas IKP ceturtajā ceturksnī provizoriski pieaudzis par 3,4% 2
“Domāju, ka tas varētu palīdzēt.” Kariņš atbalstītu vicepremjera amata izveidi
Latviju šķērsos nokrišņu zona, kas atnesīs vienu no spēcīgākajiem sniegputeņiem šoziem. Vai prognoze par vētru joprojām spēkā? 1
Līdz pretinieka pozīcijām 400 metri. Cik gatava saspīlējuma eskalācijai ir Ukrainas armija. “Latvijas Avīzes” reportāža 12
Neskatoties uz Covid-19 saslimšanas rekordiem, Eiropā atceļ ierobežojumus 12
Rīgas apgabaltiesa daļēji apmierina aktiera Zāles prasību pret Dailes teātri
Edvīns Šnore: Iespēja tikt pie kompensācijas Covid-19 vakcīnas blakņu gadījumos ir iedrošinājums tiem, kas baidās vakcinēties
“Represiju dēļ latgalieši to tik sapņo kā atdalīties no Latvijas un pievienoties Krievijai!” Ko par mums raksta Krievijas propagandas mediji 295
“Pa logu izmeta 400 mārciņu pieprasīto kukuli un ar 137 km/h bēga no kolēģiem!” Kā Jevgeņijs Rēzeknē atmaskoja uzmācīgos un negodīgos ceļu policistus 23
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
Rīgu pārņēmis omikrons. Ko vēl atklāj novērojumi Latvijas pilsētu notekūdeņos? 48
Skatītāja: Uztaisiet šovu, lai prezidents un ministri parāda, kā izdzīvot ar 283 eiro mēnesī 248
Ja pārdod mašīnu – vai jāmaksā valstij nodoklis? 18
“Gobzems apkauno nevis sevi, bet savus vecākus,” Kreituse asi kritizē politiķi 142
VIDEO. “Tā procedūra ir ļoti nopietna, jo dibens jau nav tā mazākā ķermeņa daļa”: Olga Kambala ar injekcijām tiek pie smukākas pēcpuses
Siera pīrāgs Čanapuri
Kariņš un Pavļuts jau nav vienīgi, kuri “rausta sabiedrību”! Zanders iesaka tuvākajās nedēļās izslēgt “ziņas” 45