Kāpēc Mēness attālinās? 2
Zeme rotē ap sevi ātrāk nekā Mēness riņķo ap to, tāpēc plūdmaiņu izliekumi ir nedaudz priekšā Mēnesim. Mēness gravitācija velk šos izliekumus atpakaļ un rada griezes momentu. Enerģija pāriet no Zemes rotācijas uz Mēness orbītu. Zeme zaudē rotācijas impulsu un palēninās. Mēness iegūst enerģiju un paceļas augstākā orbītā (attālinās).
Precīzi mērījumi nāk no Apollo misijām (1969.–1972.) – uz Mēness atstāti retroreflektori. No Zemes šauj lāzerus, mēra atstarošanas laiku – lidz ar to attālums ir precizitātē līdz milimetriem.
Starptautiskais lāzera diapazona dienests (ILRS) un NASA apstiprina: 3,8 cm/gadā (tas ir pašreizējais ātrums, kas dažos periodos bijis gan ātrāks, gan arī lēnāks).
Sekas Zemei: dienas garums palielinās. Pašlaik diena pagarās par ~1,7–2,3 milisekundēm gadsimtā. Cilvēka mūžā tas nav jūtams, bet miljonos gadu – dramatiski.
Nākotnē (pēc miljardiem gadu) diena varētu kļūt 25 stundas un vairāk gara, bet process palēnināsies, jo attālums aug un plūdmaiņu efekts vājināsies.
Ilgtermiņā Zeme un Mēness varētu kļūt tidāli slēgti (kā Plutons un Harons), bet tas prasītu desmitiem miljardu gadu – ilgi pirms Saule kļūs par sarkano milzi.
Mēness attālināšanās nav katastrofa mūsu laikā, bet tas ir viens no planētas dinamikas pierādījumiem. Tas ietekmē paisumus (tie kļūst mazāk intensīvi), Zemes rotāciju, pat klimatiskos ciklus.
Šī “debesu deja” ir nepārtraukta transformācija – no īsākām dienām senatnē līdz garākām nākotnē. Ja cilvēki izdzīvos, mēs to nepamanīsim, bet fosilijas un lāzeri jau tagad paliecina Zemes mainīgumu.
