Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds: “Neskatoties uz metāla deficītu, sankcijām un energoresursu cenu kāpumu, tieši speciālistu trūkums joprojām ir metālapstrādes nozares galvenā problēma. Savukārt vismazākā no problēmām ir pasūtījumi – to ir daudz.”
Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds: “Neskatoties uz metāla deficītu, sankcijām un energoresursu cenu kāpumu, tieši speciālistu trūkums joprojām ir metālapstrādes nozares galvenā problēma. Savukārt vismazākā no problēmām ir pasūtījumi – to ir daudz.”
Foto: Zane Bitere/LETA

Spītējot krīzei, metālapstrādes nozare prognozē pieaugumu 0

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas
Lasīt citas ziņas

Metālapstrādes nozare šogad prognozē 14% pieaugumu, neskatoties uz sarežģītajiem tirgus ap­stākļiem.

Produktivitātes paaugstināšana metālapstrādes nozarē ir galvenā prioritāte – šāds ir galvenais secinājums pēc izstādē “Tech Industry 2022” notikušā semināra “Viedā ražošana – Eiropas nākotnei”. Šobrīd optimisms nozarē ir augsts, pat neskatoties uz resursu cenu sadārdzinājumu, izejvielu deficītu un Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas mainījis piegāžu loģistiku un ieviesis citas korekcijas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) veiktās aptaujas, galvenās pro­blēmas, ar ko saskaras rūpnieki, ir vairākas. Aptuveni 80% uzņēmumu skar darbaspēka trūkums, un tas nozīmē vienu – nepieciešama modernizācija un viedo tehnoloģiju ieviešana.

MASOC valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds ir pārsteigts, ka metāla deficīta, sankciju un energoresursu cenu kāpuma laikā tieši speciālistu trūkums ir galvenā problēma, savukārt vismazāk problēmu sagādā pasūtījumi – to kā problēmu atzinuši tikai 9% uzņēmumu, kas savukārt ir pietiekami pozitīvs signāls nozarei. “Šobrīd galvenais ir paaugstināt produktivitāti un aizstāt cilvēka darba rokas ar gudrām tehnoloģijām un viedām iekārtām,” uzsver T. Grīnfelds.

Pēdējā gada laikā uzņēmumi strādā gan pie ražošanas procesu organizācijas, gan robotizācijas un ERP jeb resursu vadības sistēmas ieviešanas. Ir tikai loģiski, ka, ceļot produktivitāti un digitalizējot uzņēmumus, ar valsts un ES atbalstu to darīt ir salīdzinoši vieglāk. Viena no iespējām maziem un vidējiem uzņēmumiem tikt pie atbalsta būs ADMA projekta atbalsts, kas tiks sākts šā gada vasaras beigās vai rudenī, pastāstīja Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors Ints Vīksna.

Atbalsts paredzēts ambicioziem un inovatīviem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, lai tie kļūtu par nākotnes rūpnīcām. Projekta laikā plānots apmācīt ap 1000 uzņēmumu, kā arī 450 ekspertu, kā arī izveidot vienotu platformu jeb komūnu, kas palīdzētu uzņēmumiem augt un attīstīties. Nozare var izmantot arī Eiropas Biznesa tīkla iespējas, kā arī “Fit-4-NMP” atbalstu dalībai “Horizon Europe” programmas projektu konkursos.

Kamēr ES projekti top, nozare uzņēmēji paši investē attīstībā. Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumi pētniecībā un attīstībā pēdējo gadu laikā ieguldījuši aptuveni 10 miljonus eiro. Mašīnbūves kompetences centrā realizēti 29 projekti, un MASOC vadītājs cer, ka šī programma tiks īstenota arī turpmāk. Vairāki uzņēmumi arī pašlaik turpina strādāt pie projektu īstenošanas. Piemēram, šā gada janvārī SIA “Peruza” īstenojis daļu no pētniecības projekta “Procesa izpēte un prototipa izveidošana sadzīves atkritumu tūlītējas dalītas šķirošanas konteineru stacijai ar lokāli un attālināti vadītu robotu manipulatoru pielietojamību un izvietojumu daudzdzīvokļu māju pagalmos”, izmantojot datorredzes iespējas atkritumu lokalizācijai un datorvadības sistēmas iespējas atkritumu šķirošanas vadībā.

Reklāma
Reklāma

Tieši “Peruza” kā viens no nozares līderiem ir re­alizējis vairākus vērienīgus tehnoloģiskos risinājumus, kas Latvijas un starptautiski pazīstamiem uzņēmumiem ļāvis samazināt roku darbu un palielināt produktivitāti. Piemēram, iepakojuma loģistikas līnija kompānijai “DPD” tagad ļauj apstrādāt 4500 pakas stundā iepretim roku darbam iepriekš. Savukārt “Ādažu Čipsu” produktu iepakošanas līnija ļauj veikt vairākas manipulācijas un operācijas, ievērojami ietaupot roku darbu. Arī putnu fabrikai “Ķekava” izstrādāta iekārta, kas automātiski ļauj iepakot dažāda veida produktus. Speciālu detaļu montāžas līniju “Peruza” piegādājis arī “Mercedes Benz” limuzīnu ražošanai.

“Peruzas” īpašnieks Roberts Dlohi slavē savu komandu, kas mērķtiecīgi strādā pie jaunu inženiertehnisko risinājumu ieviešanas, kas dod ietaupījumus klientiem. Par datorredzes un automatizācijas iespējām seminārā pastāstīja uzņēmuma “Zippy Vision” vadītājs Guntars Kuļikovskis. “Zippy Vision” veido kokapstrādes skeneru automātiskus risinājumus skenēšanai, griezumu optimizācijai, šķirošanai un mērīšanai. Tāpat uzņēmums nodrošina pārtikas un citu preču rūpniecību ar automātiskiem iepakojuma un etiķešu pārbaudes risinājumiem, kā arī piedāvā pielāgotus risinājumus, izmantojot mašīnredzi, mākslīgo intelektu un rentgena starojumu. Mašīnredzes piedāvājumi kļūst aizvien aktuālāki, un paredzams, ka to sniegtās iespējas uzņēmumiem ļaus kļūt aizvien konkurētspējīgākiem.

SAISTĪTIE RAKSTI