Juris Šaiters
Juris Šaiters
Foto – Dainis Bušmanis

Mežacūku nevar iznīdēt ar insekticīdu. Saruna ar medību speciālistu Juri Šaiteru 0

Katru gadu zemnieku sējumus un ganāmpulkus apdraud mežazvēri, nodarot lielus postījumus un radot lauksaimniekiem ievērojamus zaudējumus. Līdzēt te nevarot ne valsts, ne apdrošinātāji. Tāpēc katrs pats cenšas savu iespēju un izdomas robežās, liekot lietā gan elektriskos ganus, gan sentēvu paņēmienus, gan ņemot rokās karabīni. Tomēr vislielākā efektivitāte ir abpusēji pretimnākošai un izprotošai zemnieka un mednieku sadarbībai.
Saruna ar Juri Šaiteru, Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra Meža konsultāciju pakalpojumu centra medību speciālistu.

– Ar ko nodarbojas MKPC, un cik sen tas izveidots?

– Meža konsultāciju pakalpojumu centrs (MKPC) ir SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) filiāle, kas nodrošina meža īpašnieku un sabiedrības informēšanu, konsultēšanu un apmācību meža apsaimniekošanas jautājumos, kā arī sniedz ar meža apsaimniekošanu saistītus pakalpojumus visā valsts teritorijā. MKPC atbalsta meža īpašniekus ar padomu un arī praktiski ikdienas meža apsaimniekošanā, Eiropas Savienības atbalsta projektu piesaistē, kā arī rūpējas par meža īpašnieku un mednieku zināšanu papildināšanu un skolēnu izglītošanu par mežu.

MKPC sastāvā ir centrālais birojs Ozolnieku novadā un teritoriālās struktūrvienības – nodaļas visā valsts teritorijā un apmācību centrs Pakalnieši Vestienas novadā.

MKPC darbību sāka 2007. gadā kā Valsts meža dienesta struktūrvienība – Konsultāciju pakalpojumu centrs, kas tika izveidots ar mērķi aktīvāk, mērķtiecīgāk un plašāk sniegt atbalstu meža īpašniekiem kā zināšanu, tā arī praktiskas meža apsaimniekošanas jomā. Sākot ar 2010. gada martu, Konsultāciju pakalpojumu centrs ar iepriekš veicamajām funkcijām turpina darbību kā LLKC filiāle − Meža konsultāciju pakalpojumu centrs.

– Taču jūsu centrs organizē arī jauno mednieku apmācības?

– Jā, mednieku kandidātu apmācības tiek organizētas jau no 2007. gada. Iepriekšējā mācību gadā kursus apmeklēja 198 kursanti. Sadarbībā ar Pārtikas veterināro dienestu (PVD) organizējam arī divu dienu bezmaksas kursus medniekiem par savvaļas dzīvnieku slimībām, medījuma gaļas higiēnu, pārtikas drošību un apriti. Kopumā esam apmācījuši 550 cilvēku.

– Vai medniekiem no medīšanas sanāk arī kāds bizness?

– Biznesu, manuprāt, vairāk vai mazāk mēģina veidot mednieku kolektīvi, kas savās kopsapulcēs pieņem lēmumu, teiksim, kādam ārzemniekam pārdot zelta, sudraba briedi vai stirnu āzi, kā arī organizē dzinējmedības, par to iekasējot samaksu.



– Ko nozīmē zelta vai sudraba briedis?

– Tas nozīmē, ka, ilgstoši veicot novērojumus savā saimniecībā, tiek piefiksēti brieži, stirnas ar vērtīgākajām trofejām, ragiem – tādiem, par kuriem kādā izstādē varētu iegūt zelta vai sudraba godalgu. Un kādam ieinteresētam ārzemniekam par zināmu samaksu tiek dota iespēja šo eksemplāru nomedīt. Ragus, nokārtojot attiecīgās formalitātes, tad viņš drīkst likumīgi izvest no Latvijas. Protams, ir gaļinieki, kas gatavo produkciju no medījuma gaļas, to realizējot.

– Vai jūsu darbā iznāk arī risināt mednieku un zemnieku savstarpējās sadarbības problēmas?

– MKPC ar šīm problēmām saskaras diezgan pastarpināti, bet man pašam kā medniekam un mednieku kolektīva biedram iznāk saskarties. Tāpat nākas šos jautājumus skatīt dažādos semināros un mācībās, kā arī gadījumos, ja mani kā MKPC pārstāvi uzaicina piedalīties lietas izskatīšanā kādas pašvaldības Medību koordinācijas komisija (MKK). Tas gan notiek visai reti.

– Vai šāda koordinācijas komisija var pasīvam mednieku kolektīvam likt kļūt aktīvam?

– Tur jau tā lieta, ka mednieku kolektīvi ir ļoti atšķirīgi. Daudzos pārsvarā ir pilsētnieki, kas medīt atbrauc tikai nedēļas nogalē vai atvaļinājuma laikā. Skaidrs, ka pāris vietējo mednieku situāciju glābt nevar. Un arī likums te ir bezspēcīgs.

– Ko darīt zemniekam, ja viņa lauki iekrīt tieši šādā iecirknī?

– Ja viņa lauki nerobežojas ar citiem medību iecirkņiem, tad acīmredzot kopā ar vietējo MKK ir jāizdomā, kā aktivizēt par konkrēto iecirkni atbildīgos medniekus. Bet, ja blakus ir citi iecirkņi, tad, domāju, nav problēmu līgumu ar iepriekšējo kolektīvu lauzt un noslēgt ar citu. Mednieki par šādu iespēju tikai priecāsies – būs lielāka medību teritorija. Taču kāda iecirkņa robežu paplašināšana iespējama, nevis kādam nogriežot teritoriju, bet apvienojot iecirkņus. Te nepieciešama mednieku kolektīvu sadarbība.

– Bet ja tā nenotiek?

– Tad paliek vēl viena likumīga iespēja – kaimiņos esošais mednieku kolektīvs var saņemt no virsmežniecības atļauju un konkrētā laika posmā drīkst blakus iecirknī medīt. Taču, lai šādu atļauju saņemtu, te jāstrādā MKK, kas pamato šādu nepieciešamību. Man gan šķiet, ka mednieku savstarpējā sadarbība, apvienojot iecirkņus, visiem nāktu tikai par labu, jo patlaban šie medību iecirkņi ir ļoti sadrumstaloti.



– Kā būtu jārīkojas zemniekam mežazvēru postījumu gadījumos, ja viņam nav noslēgts līgums ar kādu mednieku kolektīvu?

– Pirmais – es ieteiktu viņam pašam iestāties mednieku rindās. Otrais – tomēr noslēgt līgumu ar medniekiem.

Trešais – vērsties virsmežniecībā vai doties uz MKK, kas palīdzēs risināt situāciju. Ja līguma ar mednieku kolektīvu nav, par notikušajiem postījumiem atbild pats zemnieks, jo neviens cits nekādas saistības nav uzņēmies.

– Kas tomēr ir galvenais klupšanas akmens, kas traucē veiksmīgai mednieku un zemnieku sadarbībai?

– Galvenais ir cilvēciskais faktors, vēlme un prasme sarunāties un sadarboties. Un darīt to tā, lai ieguvēji ir visi. Varu minēt, manuprāt, ļoti labas prakses piemēru. Sezonas laikā medības tiek organizētas tā, lai mednieki varētu tikt arī pie medījuma gaļas, savukārt ar medību produkciju mednieki padalās ar zemniekiem, ar kuriem noslēgti līgumi. Un visi apmierināti. Tikmēr kaimiņu kolektīvi sūdzas, ka ar viņiem zemnieki līgumus negrib slēgt. Vienkārši nevajag domāt tikai par to, kā sev gūt labumu, bet padomāt arī par sadarbības partneri, un viss notiks. Ja mednieki paši nav zemes īpašnieki, viņi pie medīšanas var tikt vien tad, ja noslēdz līgumus ar zemes īpašniekiem un kļūst par medību tiesību lietotājiem, tā ka tas jebkurā gadījumā ir abpusēji svarīgs darījums.

– Sējumi pirmām kārtām būtu jāaizsargā pašiem zemniekiem ar šim nolūkam pieejamiem līdzekļiem. Vai bez žogiem, repelentiem un visādiem grabuļiem ir vēl kādi paņēmieni?

– Ir pieejamas dažādas trokšņu ierīces, piemēram, skaņas lielgabali, ar kurām uz kādu laiku var atturēt meža iemītniekus no postījumu radīšanas. Lauka malās izvietojot biedēkļus, tiem ir vērts mugurā uzvilkt jaku ar attiecīgu cilvēcisku smaciņu, piemēram, ar cigarešu dūmu smaku. Kādā seminārā dzirdēju padomu no zemnieka – pietiekot gar lauka malu nostiept auklu, iesmērēt to visā garumā ar sālītu cūkas speķi, un neviena mežacūka tuvumā nenāks. Arī nokrišņi tik ātri taukaino konsistenci neaizskalojot. Pats to pārbaudījis neesmu, bet, iespējams, strādā. Tautas paņēmieni vienmēr labi ar to, ka tie neprasa lielas investīcijas…

Mežaudzēm labi palīdz dažādi repelenti, piemēram, tie, kas ir uz smilšu bāzes. Tos uzsmidzina koku galotnītēm, dzīvnieks iekožas, sajūt smiltis un vairs to neaiztiek, jo nevienam jau nepatīk, ka ēdienā ir smiltis.

Savukārt labību mēs tagad izaudzējam teju divreiz garāku un brangāku nekā agrākos laikos, kad tā labākajā gadījumā sniedzās cilvēkam līdz viduklim. Tagad labības laukā ieklīdušu mežacūku saimi pat nemanīsi, kur nu vēl nomedīsi. Vienīgā iespēja – aktīvi būvēt tornīšus. Un arī tad, ja no torņa dzīvnieks ir redzams, cauri raženajiem kviešiem ar parastās karabīnes lodēm izšaut ir gandrīz neiespējami. To drīzāk varētu izdarīt ar loku un bultām, bet šāda veida medības pie mums nav atļautas, lai gan jau ilgu laiku cīnāmies, lai bultas varētu izmantot.


– Kas traucē atļaut medīt ar loku?

– Bažas par to, kas tas būs jauns ierocis malumednieku rokās, jo viss notiks ļoti klusi un nemanāmi. Iekšlietu darbiniekiem vispār nepatīk ieroči ar klusinātājiem. Mūsu sabiedrība diemžēl nav tāda kā, piemēram, vācieši, kuri katru aizliegumu respektē un obligāti ievēro. Mēs uzreiz domājam, kā to varētu apiet vai sameklēt likumdošanā kādu caurumu, pa kuru vēl var izlīst nesodīti. Teikšu atklāti – cīņa ar šādiem līdējiem ikdienā ārkārtīgi kaitina un nogurdina.

– Kas panākts ar Medību likuma reformām?

– Pirmais ieguvums – jau minētās MKK. Tiesa, tās vēl nedarbojas visās pašvaldībās, daudz kur tās tiek uzskatītas par papildu slogu, kas novelts no Zemkopības ministrijas pleciem uz pašvaldībām, tāpēc pagaidām kopumā to efektivitāti vēl grūti izvērtēt. Bet ir komisijas, kas darbojas ļoti veiksmīgi.

Attiecībā uz medību saimniecību panākts, ka tagad to nevar izšūpot lielie zemju īpašnieki, kas centās panākt, lai mežacūku medības būtu nelimitētas un tās savos īpašumos, iegūstot minimālo mežacūku medīšanai atļauto hektāru daudzumu, varētu mierīgi medīt. Likums tomēr nostājās medību saimniecības pusē, un nelimitētām mežacūku medībām zaļā gaisma nav dota. Savas korekcijas attiecībā uz mežacūku skaitu toties ieviesa Āfrikas cūku mēris (ĀCM). Tā teikt – ar saviem limitiem iejaucās daba, jo mežacūku daudzums mežos tiešām ir liels.

– Sanāk, ka ĀCM savā ziņā veicis to, ko mednieki saviem spēkiem vien nespētu?

– Savā ziņā – jā. Lai gan, protams, tā teikt nav gluži ētiski. Starp citu, Talsu pusē, virzienā uz Mērsragu, kur pats eju medībās un plešas lielie meži, vēl pirms gadiem desmit mežacūku bija maz. Vai precīzāk – nebija tik daudz, cik gribētos. Lai gan tajā laikā no mežacūku postījumiem necieta arī zemnieku sējumi. Nu tās būtu optimālā daudzumā, bet izskatās, ka sakarā ar šo sērgu to daudzums strauji jāsamazina.

– Tomēr jācer, ka mēris Daugavu nešķērsos…

– Prognozes gan ir dažādas, bet man pašam arī gribas būt šajā ziņā optimistam un labāk nodarboties ar medīšanu, nevis sagaidīt mēri…



– Drošības apsvērumu dēļ dzīvnieku lopbarībā neiesaka lietot neizkaltētus graudus, īpaši, ja labības laukā pirms tam atrastas ar ĀCM mirušas cūkas. Vai šādām bažām ir pamats?

– Faktiski graudos cūku mērim gan nevajadzētu būt. Protams, ja, novācot graudus, kombainā iekļūs kādas slimas cūkas ķermeņa fragmenti, sari vai cūku mēsli un mājas vai mežacūkas tos apēdīs, tad gan inficēšanās ir iespējama.

Ja graudi inficētos tikai no tā, ka cūka labības laukā pagulējusi, tad, domāju, situācijas traģiskums būtu ievērojami lielāks.

– Vai var teikt, ka mums ir izveidota medību saimniecība, kas plānveidīgi attīstās; ka mednieki, kas tajā saimnieko, ir atbildīgi un zinoši savas jomas speciālisti, nevis pārsvarā romantiķi, trofejnieki un malumednieki?

– Tādēļ jau rīkojam mednieku apmācības, lai mežā ieietu zinoši un atbildīgi cilvēki, nevis tikai pašaudīties gribētāji. Tas, ka mednieku kolektīvi joprojām ir tik dažādi, traucē daudzos jautājumos nonākt pie kopsaucēja, radīt vienotu redzējumu par medību saimniecības attīstību, bet mēs noteikti ejam šajā virzienā.

Ar zemniekiem, kas vienlaikus ir arī mednieki, parasti problēmu nav, jo viņi saprot, kādas likumsakarības darbojas gan viņu laukos, gan mežā. Bet ir zemnieki, kas redz tikai savu īpašumu un tajā notiekošo, un ārpus tā nekas cits viņus neinteresē. Vainīgos arī meklē ārpusē. Bet, redz, ar mežacūkām nevar izdarīties tāpat kā ar kukainīšiem un vabolītēm – uzbērt virsū insekticīdu, un miers.

– Kā tiek veikta dzīvnieku uzskaite? Daudziem joprojām šķiet, ka statistika nav korekta…

– Negribētu šajā sakarā svešā dārziņā mest akmeni, bet attiecībā uz mežacūku skaitu statistika tiešām aizgājusi galīgi šķērsām. Dzīvnieku uzskaite ir Valsts meža dienesta (VMD) pārziņā. Kādreiz to veica mežsargi, kuru skaits bija pietiekams. Tad tos optimizēja, un nu VMD ir tik daudz darbinieku, cik ir. Par laimi, mainās arī iespējas un dzīvnieku uzskaites metodikas, bet atzīšos, ka šajā ziņā neesmu speciālists, lai par tām runātu sīkāk. Domāju, ievācot ziņas arī no mednieku formējumiem, vismaz par briežiem, aļņiem, stirnām var iegūt samērā ticamu statistiku. Katrā ziņā izskatās, ka pat izsniegto licenču ietvaros izmedīt dzīvniekus nespējam…

– Dzirdēts apgalvojums: zvēru kļūst aizvien vairāk, bet mednieku – mazāk. Vai tas ir iemesls?

– Grūti pateikt. Patiesībā katru gadu tiek izsniegts ap tūkstoš mednieka apliecību. MKPC vien pērn sagatavoja ap divsimt jauno mednieku. Man nav informācijas, vai viņi visi nonāk kādā mednieku kolektīvā, jo ne katrs labprāt uzņem savās rindās jaunos, ja vien viņi nav bērni vai radinieki jau esošajiem. Tā teikt, veidojas mednieku dinastijas. Pret ienācējiem no malas izturas visai piesardzīgi.

– Ko darīt, teiksim, jaunam zemniekam, kurš, lai aizsargātu savus laukus no mežazvēriem, vēlas kļūt par tuvākā mednieku kolektīva biedru?

– Mūsu organizētās jauno mednieku apmācības Ozolniekos apmeklē salīdzinoši daudz Latvijas Lauksaimniecības universitātes dažādu fakultāšu studenti, reģionos, piemēram, Tukumā, Rēzeknē, Madonā, kursantu sastāvā dominē laucinieki, tātad zemnieki un citi ar zemi um mežu saistīti iedzīvotāji. Ja jauno mednieku kaut kādu iemeslu dēļ kolektīvā nepieņem, bet viņš ir saņēmis mednieka apliecību, nelimitētos dzīvniekus konkrētās sugas atļautajā medību termiņā viņš savā teritorijā var medīt pats, pat nereģistrējot iecirkni. Saņemot mednieka apliecību, nav obligāti jāstājas kādā kolektīvā, arī ieroci var negādāt, bet, piemēram, medīt ar lamatām. Mednieka apliecības iegūšana nenozīmē, ka tās īpašniekam obligāti jāmedī.

Kad es kļuvu par mednieku, man bija noteikti jāiestājas kolektīvā un pēc tam gada garumā jāiziet vēl kārtīga praktiskā un izzinošā skola mežā – gan izbaudīju dzinēja gaitas, gan būvēju torņus, barotavas, gan gatavoju dzīvniekiem barību utt.

– Šobrīd attiecībā uz dzīvnieku piebarošanu ir diezgan stingras prasības?

– Tā ir. VAS Latvijas valsts meži izveidojusi Medību infrastruktūras rokasgrāmatu, kur visi nosacījumi apkopoti. Nosacījumi tika papildināti ar Ministru kabineta noteikumiem nr. 1483 – Savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanas noteikumi. Piemēram, bez saskaņošanas ar attiecīgā objekta zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju barotavas aizliegts ierīkot tuvāk par 250 metriem no lauksaimniecības kultūrām. Barotavas konstrukcijai jānodrošina, lai barība atrodas vismaz metra augstumā un barībai nevar piekļūt mežacūka – šis punkts ir spēkā līdz 2018. gada 31. decembrim.


– Ko drīkst izmantot piebarošanai?

– Kad pats mācījos par mednieku, no avenājiem gatavoju tā sauktās slotiņas, sienu, bet vēlāk to atzina par neefektīvu barību. Var izmantot skābsienu, sienu, pelavas, dažādus graudus, protams, tie nedrīkst būt bojāti, sapelējuši.

– Vai mednieki sēj arī laucītes?

– Sēj. Ja tas notiek LVM mežos, tad pēc noteikumiem tās jāpiesaka, citādi tās pārvērtīsies par jaunaudzēm. Un, ja piebarošanas laucītes ierīko, tad tās arī jākopj, jāuzkaisa kāds minerāls, lai sanāk arī raža. Pamatā sēj auzas.

Bet no dzīvnieku pieturēšanas viedokļa tās nav pārāk efektīvas, jo, ja tuvumā ir labības lauki, tad agrāk vai vēlāk dzīvnieks aizceļos uz tiem. Ideālā variantā tādas laucītes vajadzētu ierīkot noteiktā attālumā citu no citas ar dažādām kultūrām, lai dzīvniekiem ir kur paganīties. Tad varbūt tie tik kāri neraudzīsies uz zemnieku sējumiem. Tā kā arī šo laucīšu apsēšana notiek uz mednieku rēķina, būtu patīkami, ja kādreiz kāds zemnieks padalītos ar sēklu, jo galu galā šo laucīšu galvenais uzdevums ir dzīvnieka noturēšana mežā.

– Cik svarīgi ir būvēt tornīšus?

– Medniekam, kurš atrodas uz paaugstinājuma, šaušanas sektorā ir labāka redzamība, var novērot dzīvnieku kustību, veikt drošu šāvienu virzienā uz leju. Es nemitīgi visus medniekus mudinu to darīt, jo, nebūvējot tornīšus, apsargāt kādu labības lauku, manuprāt, vispār nav iespējams. Protams, būvējot un izvietojot medību torņus, jāņem vērā, ka to novietojums nedrīkst traucēt citu saimniecisko darbību.

– Vai to būvniecībā arī jāievēro kādas prasības vai var brīvi improvizēt?

– Tornīšu būvniecībai ir noteiktas prasības, ko nosaka Medību likums, medību noteikumi, medību infrastruktūras nosacījumi.

Izskatam nebūs pārāk liela nozīme, tas pat var būt vienkārši trepju variantā, bet augstumam gan nozīme ir.

Piemēram, ja tornī grib sēdēt arī diennakts tumšajā laikā, naktī, drošības apsvērumu dēļ tam jābūt vismaz divarpus metru augstam. Ja kādā labības laukā grib sēdēt diennakts gaišajā laikā, tornis var būt zemāks.

– Kurš gādā kokmateriālus šo tornīšu būvniecībai?

– Ja mednieku kolektīvs noslēdzis līgumu ar Latvijas valsts mežiem, viņi var mežā ņemt noteiktas dimensijas kociņus – līdz 10 cm. Labāk eglītes, iepriekš sazinoties ar LVM iecirkņa meistaru, kurš ierādīs, kur to drīkst darīt. Citos mežos – noskaidrojot īpašnieku un saskaņojot ar viņu. Ja nepieciešami gruntīgāki kokmateriāli, jāraksta oficiāls iesniegums un faktiski jāņem ciršanas biļete. Bet tas viss ir nokārtojams, jo torņi ir vajadzīgi. Bet naglas, instrumenti medniekiem jāgādā pašiem. Protams, ideāli, ja arī šajā ziņā meža vai apsargājamā lauka īpašnieks var panākt pretī un no savas puses kaut ko piedāvāt.


– Kāds varētu būt ideālais mednieka un zemnieka sadarbības modelis?

– Es redzu to tā – mednieku kolektīva biedri, ar kuru zemnieks noslēdzis līgumu un kuram nodevis medību tiesības, jau pavasarī ierodas pie šā zemnieka, noskaidro, kādas kultūras un kur viņš plāno sēt, izpēta apkārtni un, zinot dzīvnieku pārvietošanās ceļus, jau laikus izplāno, kur vajadzētu uzcelt tornīšus vai veikt citus drošības pasākumus. Mežacūkas parasti sāk baroties āboliņa laukos vai ar citu sulīgo barību, tad pāriet uz kviešu, auzu laukiem, pupām, kukurūzu, kartupeļiem utt. Ja saprot, kas, kur un kad augs un gatavosies, kam un kā var piekļūt, kas veicams, lai šo piekļuvi atvieglotu un starp mednieku un zemnieku ir savstarpēja sapratne un pretimnākšana, viss notiks un problēmu nebūs.

Saistītie raksti

Katrā ziņā zemnieka lauku sargāšana nav mednieku pienākums, viņu pienākums ir rūpēties par medību saimniecības organizēšanu.

– Ko tas praktiski nozīmē?

– Nodrošināt optimālu dzīvnieku sugu daudzveidību, to dzimuma un vecuma struktūru, izmedījot jaunos un neperspektīvos īpatņus, kā arī gādāt par tādu šo dzīvnieku skaitu, kas nekaitētu mežsaimniecībai un lauksaimniecībai. Gādāt par dzīvnieku un trofeju kvalitāti, bet tas jau prasa ļoti mērķtiecīgu darbību. Medību saimniecība pēc būtības ne ar ko neatšķiras no lauku saimniecības, tāpēc žēl, ka daudzos mednieku kolektīvos medības ir tikai medības…

Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Veselam
Latvijā atkārtots ar Covid-19 inficēto skaita antirekords 3
2 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
“Sauca par trakiem suņiem, sita pa ugunsgrēka trauksmes pogu un pretojās,” “Depo” stāsta par agresīvo pircēju 5
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 konstatēts autobusa šoferim. Nosauc, kādos maršrutos viņš braucis
48 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Laikapstākļi pasliktināsies. Prognoze ceturtdienai
1 stunda
SV
Sandra Vensko
Ziņas
Sandra Vesko: Radošie cilvēki jau jūtas kā palikuši bez darba
14 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
Tiek laupīta emocionālā inteliģence! Dekāns Bērziņš par attālināto mācību trūkumiem 7
5 stundas
LE
LETA
Laukos
“Pēc ilgas un smagas cīņas esam sasnieguši pagrieziena punktu!” ES dalībvalstis vienojas par reformām
5 stundas
LL
Lilija Limane
Stāsti
Ziņās pirms 100 gadiem: Krievijas gūsteknis, palkavnieka dēls Sergejs Glagoļevs izbēdzis
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Bezmaksas piedāvā apdullinošas maskas un apzog. Policija skaidro, vai tā ir taisnība
31 minūtes
AO
Andris Ozoliņš
Ziņas
Valmieriešus tagad silda meža izstrādes pārpalikumi. Kā tas ietekmēs siltumenerģijas tarifu? 1
6 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Mēs taču nedzīvojam kapos!” Keris par Covid-19 pārspīlējumu un mūsu veselības patiesajiem datiem 36
19 stundas
IR
Ilmārs Randers
Ziņas
“Izravēts” tikai pirmās reģistrācijas nodoklis, bet kā ar pārējām aplamībām? 6
9 stundas
IE
Ināra Egle
Laukos
Pesticīdu izmantošanu lauksaimniecībā: Zaļo un zemnieku savienība ir šķelšanās priekšvakarā 10
10 stundas
SK
Skaties.lv
Kokteilis
VIDEO. Andrejs atjauno senatnīgus uzrakstus uz Rīgas ēku sienām. Kas šajos namos kādreiz atradies?
2 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Pirms 110 gadiem Rīgā atklāja divas unikālas būves
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Aktrise Dita Lūriņa par stabilajām attiecībām ar vīru: “Iespējams, tas ir slinkums kaut ko mainīt…” 1
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Pārsteigums! Dziedātājs Markus Riva satuvinājies ar Samantu Tīnu 1
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Prinča Viljama un Keitas apģērbā pēdējos mēnešos dominējusi viena krāsa: lūk, kāpēc! 2
4 stundas
AK
Aiva Kalve
Veselam
Ēd našķi un notievē? Tumšās šokolādes veselīgie noslēpumi
7 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
Laba ģenētika, nav augstprātīga, patīk eksperimentēt! Kā Samanta trešo reizi visiem izgriež pogas
8 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Cepuri “Es mīlu Trampu” nēsāju visu laiku! Latvieši par priekšvēlēšanu dzīvi ASV 21
21 stundas
RE
Reklāmraksts
Reklāmraksti
Zinātniski apstiprināts D3 vitamīna līderis Latvijā
10 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Urzula un Severīns
4 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
VIDEO. Kautiņš “Rīgas satiksmes” autobusā! Pasažieris ar suni uzbrūk šoferim
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
Nekontrolējamais Covid-19: varētu ierobežot alkohola tirdzniecību un likt nēsāt maskas arī darba vietās 10
23 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Magones vīrs Žanis nonāk konfliktā ar ierēdņiem: ” Jums ir nauda? Iedosiet man naudu?” 11
1 diena
AK
Aiva Kalve
Praktiski
Sātīgs ēdiens nesteidzīgām ēdienreizēm: putra ar burkānu krēmu
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Olga Rajecka: “Bērns ir vislielākā laime, kas sievietei vien var būt!” 6
1 diena
Inita Šteinberga
Praktiski
Begonijas ledusskapī? Jā, līdz pavasarim!
3 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
Aptauja: Vai pareizi nolemt nerīkot 11. un 18. novembra parādes?
19 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Iepauzē, atpūties, padzer siltu tēju un paskaties kādu filmu! Horoskopi 21.oktobrim
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Latvijas Radio korī konstatēta saslimšana ar Covid-19
16:29
SV
Sandra Vensko
Ziņas
Sandra Vesko: Radošie cilvēki jau jūtas kā palikuši bez darba
16:18
LE
LETA
Ziņas
Bezmaksas piedāvā apdullinošas maskas un apzog. Policija skaidro, vai tā ir taisnība
16:01