SIA “Bormaņi” valdes priekšsēdētājam Jānim Miezītim ir noturīgs viedoklis par lauksaimnieka lomu. Dabas noteikta, gadsimtiem ierasta zemnieka pieeja: pirmkārt, tā ir bioloģiskā saimniekošana; otrkārt, zemes īpašums ir zemnieka drošība; treškārt, viņš neatzīst kredītus un naudu neaizņemas.

Lasītākie

Daudzas šo nezina! 15 populārākās sieviešu kļūdas seksā

7 produkti, kurus nedrīkst otrreiz sildīt: tie var nodarīt būtisku kaitējumu veselībai 40

Kadirovam daudz nav atlicis – viņš mirst. Čečenijas līdera nāve var ievilkt Putinu jaunā karā

Lasīt citas ziņas

Šeit iespējams apskatīt un lejupielādēt foto no “LA” dienas Koknesē.

Būdams lauksaimniecības inženieris, Miezītis vienlaikus māk likt lietā mūsdienu tehnoloģijas, nopelnīto naudu ieguldot dažādos jauninājumos.

Naktī no ugunsgrēka deviņstāvu mājā Rīgā izglābti vairāki cilvēki

FOTO. Ņiživijs, Laviņš, Masaļskis… Latvijas hokeja leģendas aizraujošā spēlē priecē fanus “Arēnā Rīga”!

Latvijas vīriešu hokeja izlase pārbaudes spēlē pirms PČ uzvar Norvēģiju: Bukarts izceļas ar trīs gūtiem vārtiem

Lai ES trīskārtīgi samazina kritērijus!
Saimnieks stāsta: “Eļļas ražotni laidām darbā krīzes laikā. Cik zinu, esam vienīgie  bioloģiskās sertificētās eļļas ražotāji. Mūsu produkciju pērk uzņēmumi SIA “Ievas maiznīca”, SIA “Maiznīca Flora”, SIA “Lāči”, kam to piegādājam lielākos apjomos. No tirgošanas veikalos esam atteikušies, jo tas prasīja daudz laika un izvadāšana bija par dārgu.

Ja Eiropas regulas Latvijai prasa daudz dažādu kritēriju ieviešanu, tad, ņemot vērā, ka ES maksājumi Latvijai ir trīsreiz mazāki nekā lielajām dalībvalstīm, šie kritēriji attiecīgi trīsreiz jāsamazina. Piemēram, 2014. gadā jābūt kūtsmēslu krātuvēm, jāsakārto cūku labturība – tur vajag papildu naudu.

Tikko Statūtsabiedrību asociācijā lēmām, ka jābūt diviem maksājumiem – tiem zemes īpašniekiem, kas uztur zemi labā kārtībā, bet neko neražo, jābūt mazākam maksājumam nekā tiem, kas apsaimnieko zemi, proti, ražojot produkciju, iegūst pievienoto vērtību – tiem jābūt lielākam maksājumam. ES nav ieinteresēta par to rūpēties, jo tirgū ir pārprodukcija, bet Latvijai tieši svarīga ir lauksaimnieciskā ražošana, un mūsu pārstāvniecībai uz to “jāspiež”. Pagaidām mūsu eksportpreces ir mežs, pārtika un metālapstrāde.”

Biodegvielas un eļļas spiestuves aplēses
Miezītim nav pārliecības, ka valdības 37 miljonu atbalsts gadā biodegvielas ražotājiem veicinās lauksaimniecisko ražošanu – milzīga nauda, bet atdeve? Ekonomikas ministrija grib piespiest Zemkopības ministriju, lai traktoros izmantotu biodegvielu. Vai esam tam gatavi? Tad, pirmkārt, jāmaina domāšana tiem, kas nestrādā bioloģiski, otrkārt, jāiekārto divējādas degvielas uzpildes vietas visā Latvijā un saimniecībai jāuzskaita, kurš traktors ar kādu degvielu darbojas.

SIA “Bormaņi” lēš, ka jāpalielina rapša sējumi, turpmāk tie varētu būt 100 – 150 ha. Sēklas vajag eļļas spiešanai, tās noder arī lopbarībā, rapšu spraukumi palielina olbaltuma saturu pienā. Bet bioloģiskajos laukos gan vasaras, gan ziemas rapša raža ir ap 1 t/ha. Tāpēc jārod iespējas, kā ražu palielināt.

Gribu, lai cilvēki justos labi
Katru gadu “Bormaņos” īsteno vairākus projektus. Mehāniskajās darbnīcās ielikts apkures katls, ko kurina ar malku. Saimniecībai ir savs mežs; kamēr vieni remontē tehniku, citi darbinieki strādā mežā, plāno tā, lai augu gadu visiem 23 darbiniekiem būtu darbs.

“Tagad liksim kūtij jaunu jumtu. Mehānisko darbnīcu pagalmā atjaunosim ulmaņlaika strūklaku – tas viss ir cilvēku labā, lai viņi paliktu “Bormaņos”, lai justos labi un viņiem te patiktu,” saka J. Miezītis. “Tūlīt būs darbaspēka deficīts, un tad visi skatīsies, kur labāk. Tāpēc veidojam naudas uzkrājumus, lai tad, ja, piemēram, ir iespēja iegādāties zemi, būtu nauda, par ko to nopirkt.

Esam sacerējušies, ka Eiropas maksājumi būs lielāki. Drusku jau būs, bet nodokļi celsies, degvielas, elektrības cenas arī celsies. Tātad izmaksu un ienākumu līmenis saglabāsies tāds pats kā līdz šim. Bet strādāsim tā, lai varētu efektīvāk visu izdarīt – šopavasar sēsim ar trijām sējmašīnām – un cilvēkiem vasarās iedot brīvdienas. Ar eļļas ražotni attaisnojas vecais princips – ja saimniecībai ir palīgražošana, darbs kļūst efektīvāks.”

J. Miezītis: “Cilvēki mums uzticas, jo, kad bija paju sabiedrība, mēs visas lietas godīgi sakārtojām. Visi redz, ka saimniecība stabili strādā un arī attīstās, laukos cilvēkus nodrošinot ar darbu. Ja cilvēkam vairs nav spēka apstrādāt savu zemi, mēs to no viņa atpērkam, un nav tā, ka ņemam tikai lielas platības – neatsakāmies arī no dažiem hektāriem. Pamazām esam atpirkuši daļu nomas zemju.”