Vietējie iedzīvotāji krievu okupantu izpostītājā Borodjankā.
Vietējie iedzīvotāji krievu okupantu izpostītājā Borodjankā.
Foto: Atis Klimovičs

“Mūsu cerības – ar mūsu armiju!” Ata Klimoviča reportāža no Ukrainas 0

Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Kurš no “Jaunās vienotības” visvairāk svītrots, bet kurš saņēma “plusiņus”?
“Kāds varētu pasmaidīt, ka Lembergs ir notiesāts, bet šoreiz te ir cita nianse,” politologs skaidro, kāpēc Lembergs nevarētu “sēdēt pie valdības galda” 2
“Beidzas mans aktīvais posms vadošos amatos Latvijas politikā,” Pabriks atvadās
Lasīt citas ziņas

 

“Grūti izteikt vārdos, ar kādām sajūtām esmu dzīvojusi visu šo laiku. Protams, man ir bail. Bail par dēlu Sašu, kas jau no pirmajām šī kara dienām atrodas teritoriālās aizsardzības bataljonā. Viņš jau nav vairs jauns – 54 gadi, arī veselība viņam nav izcila, arī pēc savas būtības viņu neuzskatu par karavīru kaujinieku. Taču viņš ir ļoti patriotisks.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šo laiku esam nodzīvojuši kā murgā. Tā vien šķiet, ka tas viss nenotiek ar mani. Jūs prasījāt, ar ko saistās manas cerības. Nepārprotami tā ir mūsu armija, nekas cits mums nevar sniegt kara beigas un mieru,” tā man stāsta pensionētā ķīmijas skolotāja Larisa Homenko, kuras ģimenes dzīvoklī Svjatošinas rajonā Kijivā esmu laipni uzņemts divas naktis.

“Mūsu cerības – ar mūsu armiju!”

Tas ir pilsētas nomales rajons, no kura nav tālu līdz galvaspilsētas robežai un karstajām neseno kauju vietām. Dzīve rajonā ir tāda pati kā visā Kijivā – daudz posteņu un dažos no tiem nākas uzrādīt dokumentus.

Pienāk vakars, istabās netiek iedegta gaisma – tā šajā laikā rīkojas daudzi. Uzskata, ka liela gaisma var būt mērķis pretiniekam. Līdz ar to šī ģimene visai agri dodas pie miera, taču pirmajā vakarā to iztraucē gaisa trauksme. Tā atskan pēc pulksten desmitiem, un jau pavisam drīz Larisa ar meitu un mazmeitu, uzvilkušas mēteļus, dodas uz gaiteni, kas savieno dzīvokli ar ārdurvīm. Tur novietoti trīs krēsli. Tā ir vienīgā telpa bez logiem un visdrošākā gadījumā, ja mājai trāpītu šāviņš.

Šoreiz nav ilgi jāgaida uz trauksmes atcelšanu, ziņa par to pienāk pēc kādām divdesmit minūtēm. To gaidot, kavējam laiku sarunās par pagātni un arī nezināmo tuvo nākotni. Bet pēc divām stundām atskanēja nākamā gaisa trauksme, un atkal visas trīs sievietes sēdēja blakus un gaidīja trauksmes atsaukumu.

 

Pie senajiem draugiem

Braucu pie bijušā radio un TV žurnālista Andreja Ohrimoviča un TV korespondentes, vairāku prozas darbu autores Uljanas Glib­čukas, kas dzīvo otrā Dņep­ras krastā. Pavisam netālu ir Ļevoberežnojes metro stacija. Viņi dzīvo deviņstāvu mājas pirmajā stāvā.

Pretēji gaidītajam, pie mājas diezgan daudz mašīnu. Uljana paskaidro, ka daudzi pilsētnieki jau sākuši atgriezties, bet visu laiku pēc 24. februāra gan valdījis neparasts tukšums. Runājam par to, ka karš var ieilgt, jo, spriežot pēc dažādu ekspertu un izlūku ziņām, visai drīz sāksies liels krievu uzbrukums austrumos.

Uljana stāsta, ka tāda veida nežēlīga un noziedzīga kara sākšanos viņa nav varējusi iztēloties. “Zini, tas, ko jūtu pret viņiem, ir milzīgs naida un pretīguma sajaukums. Tāds šķebinošs pretīgums,” saka Uljana, kuras brālis un viņa dēls abi atrodas frontē. Kurā vietā – tas gan nav zināms, un to ukraiņu karavīri nestāsta pat saviem tuvākajiem radiniekiem.

 

Vēsturnieks, deputāts un karavīrs

Līdzīgi kā daudzi plaši pazīstami Ukrainas sabiedrības pārstāvji, arī vēsturnieks, bijušais Ukrainas Nacionālās atmiņas institūta direktors, pašreizējais Ukrainas parlamenta deputāts Vladimirs Vjatrovičs jau kopš pirmās Krievijas sāktā kara dienas 24. februārī vienlaikus ir arī teritoriālā aizsardzības bataljona ierindnieks. Katru nedēļu notiek viena parlamenta sēde, uz kuru ierodas 300–350 deputāti, tas ir konstitucionālais vairākums. Katras divas diennaktis no četrām viņš dodas uz dežūru savā rotā.

Uz tikšanos Vladimirs atbrauc melnā apvidus automašīnā. Viņš ir 45 gadus vecs, kādas desmit dienas neskuvies, iespējams, arī par maz gulējis. Vien daži deputāti esot aizmukuši, bet par vienu zināms, ka viņš devies uz Krieviju, kļuvis par atklātu nodevēju. Apmēram simt deputāti kara pirmajā dienā saņēmuši ieročus un iekļāvušies nacionālās gvardes sastāvā, sākuši sargāt valdības kvartālu. Tad pastāvējušas bažas, ka tieši turp tiks sūtīts krievu desants.

206. teritoriālās aizsardzības bataljonu ar ekipējumu un ieročiem labi apgādājis bijušais valsts prezidents Petro Porošenko, ar kuru Vladimirs ir Eiropeiskās solidaritātes partijā. Lielo kauju sākumā pastāvējuši nopietni draudi, ka pretinieks lielā skaitā iekļūs pilsētā, tādēļ tā pamazām tapusi par īstu nostiprinātu cietoksni.

“Kad pretinieku padzina no Kijivas pievārtes, mēs dežurējām savās pozīcijās. Lidoja mīnas, uz mums šāva ar “Grad”. Par laimi, no mūsu rotas neviens necieta. Kaimiņos gan vienu karavīru ievainoja šķemba un viņš mira. Bijām gatavi uzbrukumam,” stāsta vēsturnieks. Viņš ar gandarījumu uzsver, ka tagad mākot šaut ne tikai ar kalašņikovu, bet arī ar granātmetēju.

“Šis ir mūsu simtgadu karš ar Krieviju, kas sākās 1917. gadā. Toreiz uzvarēja boļševiki, tad cīnījās Ukrainas pretošanās armija, mūsu nacionālie partizāni, 1991. gadā ieguvām brīvību, bet viņi kopš tā laika uzkrāja spēkus, lai atjaunotu impēriju. Ja Krievija nemainīsies un paliks tāda, kā ir, draudi būs visu laiku,” saka pazīstamais vēsturnieks Vladimirs Vjatro­vičs.

Viņaprāt, iespējas noturēties pret krievu pārspēku varot uzlabot arī amerikāņu lēmums par lendlīzes piešķiršanu.

 

Zvērības Bučā, Borodjankā

Palīdzu doties projām no Bučas, kur plosījušies krievu okupanti, 67 gadus vecajai gruzīnietei Svetlanai. Viņa nolēmusi aizbraukt pie meitas uz Ternopiļu valsts rietumdaļā. Pirms 30 gadiem jau reiz bijusi bēgle. Tas noticis pēc tam, kad bijušajā Gruzijas autonomijā Abhāzijā norisinājās slēptā Krievijas agresija. Toreiz kritis viņas vīrs. Tad, draugu aicināta, pārcēlusies uz Ukrainu.

Svetlana ir gana moža, vismaz ārēji nekas neliecina par izciestajām mokām un sadzīviskajām grūtībām – dzīvi aukstumā, pārtikas trūkumu, ēdiena gatavošanu pie mājas uz uguns.

Kādu rītu vietējās slimnīcas pagrabā ienākuši karavīri un likuši Svetlanai ātri apģērbties. Vaicājusi, vai viņu vedīs nošaut. Neko neesot atbildējuši. Tad izveduši ārā, bet jau pēc brīža karavīri nez kur trakā ātrumā aizskrējuši.

Starp karavīriem bijis kāds lāga puisis, šķiet, burjats pēc tautības. Viņš stāstījis, ka šī kvartāla iemītniekiem esot veicies, ka tajā izvietota viņu vienība, nevis kadirovieši, kas esot īsti nezvēri. Šis puisis gan esot žēlīgi teicis Svetlanai, ka viņš neko labu sev neparedzot – gaidot ievainojumu vai nāvi… “Ko tad tu atnāci uz šejieni?!” ar pretjautājumu atbildējusi sieviete.

Braucam pa vairākām Bučas ielām. Aiz Svētā Andreja baznīcas tobrīd no masu kapa tiek izcelti nogalinātie vietējie iedzīvotāji. Tie guldīti melnos maisos. Kamēr atrodos šajā vietā, tiek atvērti divi no tiem. Tie ir vīrieši – abiem asiņainas sejas. Tagad zināms, ka Bučā zvērīgi nogalināto skaits sasniedzis vismaz četrsimt iedzīvotāju.

 

“Ko viņiem vajag?”

“Ko viņiem vajag?” man retoriski vaicā kāda Borod­jankas iedzīvotāja. Drīz pārliecinos, ka šī pilsēta ir vēl vairāk cietusi nekā Buča. “Kur ir jūsu palīdzība? Kur ir NATO? Kur ir gaisa telpas slēgšana?” vaicā viņa. Atbildu, ka Latvija no savas puses ir nosūtījusi visu, kas bijis mūsu valsts rīcībā.

Pie kādas daudzstāvu mājas, kur trāpījusi aviācijas bumba vai raķete, daudz strādnieku spožās ķiverēs. Viņi novāc drupas. Vietējie iedzīvotāji runā, ka zem tām noteikti vēl atrodas cilvēki.

SAISTĪTIE RAKSTI

Mana ukraiņu kolēģe žurnāliste Natalka Pozņaka-Homenko atrod kādu kaķīti, kas acīmredzami palicis bez mājām un, iespējams, arī bez saimniekiem. Nabags noilgojies pēc siltuma un vannas – kara putekļos novārtījies visai netīrs. Viņš kļūst par mūsu ceturto līdzbraucēju un līdz vakaram nokļūst Ternopiļā – jau pavisam tālu no kara.

Tiesa, arī te gandrīz katru dienu atskan gaisa trauksme. Pa ceļam dzīvnieks jau ieguvis jaunu vārdu – Bairaktars. Tas ir no Turcijas bezpilota lidaparāta nosaukuma “Bayraktar TB2”, kas ir viens no Ukrainā veiksmīgi izmantotajiem ieročiem krievu militārās tehnikas iznīcināšanā.

Kurš no “Jaunās vienotības” visvairāk svītrots, bet kurš saņēma “plusiņus”?
“Kāds varētu pasmaidīt, ka Lembergs ir notiesāts, bet šoreiz te ir cita nianse,” politologs skaidro, kāpēc Lembergs nevarētu “sēdēt pie valdības galda” 2
“Beidzas mans aktīvais posms vadošos amatos Latvijas politikā,” Pabriks atvadās
VIDEO. Piedzēries mobilizētais uzkritis uz automašīnas stūres, izraisot nopietnu satiksmes negadījumu 32
Nākamās Saeimas sastāvs neatvieglos jaunās valdības veidošanu
Lasīt citas ziņas
Kariņš pauž gatavību ieņemt Ministru prezidenta amatu arī jaunajā valdībā
Levits nosauc galvenos uzstādījumus valdības veidošanas sarunās
VIDEO. Aculiecinieks nakts laikā netālu no Preiļiem nofilmē dīvainus dzīvniekus
Nākamās Saeimas sastāvs neatvieglos jaunās valdības veidošanu
Artuss Kaimiņš aicina steidzami aizturēt Gobzemu, kurš esot saņēmis 250 000 eiro no “Gazprom”. Tikmēr Aldis šorīt it kā jau redzēts lidostā
11:55
Jaudīga telpu uzkopšanas tehnika ikviena vajadzībām
11:47
Sadedzinājusi tiltus: primadonna Alla Pugačova uz visiem laikiem devusies prom no Krievijas
11:30
FOTO. Dejas, līksmība, rūgtas pārdomas un bēdu slīcināšana glāzē…Kur un kā partijas pavadīja pēcvēlēšanu nakti?
Izskan versija, kāpēc, neraugoties uz FSB iebildumiem, Putins apmainīja Medvedčuku pret “Azovstaļ” aizstāvjiem
Sadedzinājusi tiltus: primadonna Alla Pugačova uz visiem laikiem devusies prom no Krievijas
Stāda augļukokus un ogulājus, krūmus, pavasara sīpolpuķes. Kas darāms dārzā no 3. līdz 8.oktobrim?
Pietrūka tikai aptuveni 250 balsis… Pabriks atklāj, vai mudinās AP apstrīdēt vēlēšanu rezultātus
Kāpēc sakāve pie Limanas krieviem radījusi lielākas problēmas nekā agrākās neveiksmes?
Izsludināts brīdinājums par stipru lietu un vēju. Laika prognoze pirmdienai
“Līdz pēdējam neticēju, ka Mairis Briedis nebūs Saeimas deputāts,” pārsteigts Štokenbergs
APTAUJA. Kā vērtējat 14. Saeimas vēlēšanu rezultātus un kuras politiskās partijas varētu strādāt nākamajā koalīcijā? 13
Māris Antonevičs: Izmaiņas ir milzīgas, tomēr nevar teikt, ka politiski Latvija būtu piedzīvojusi pagriezienu
Ukrainas armijas panākumi neaprobežojas tikai ar Limanu – ukraiņiem izdevies atbrīvot vēl vairākas apdzīvotas vietas
NA un AS labprāt strādātu JV vadītā koalīcijā bez ceturtā politiskā spēka
Egils Līcītis: Valdības diriģents paliek tas pats vecais 10
Bērziņa atkārtoti nepretendēs uz CVK priekšsēdētājas amatu
Kremlis veic četru Ukrainas apgabalu aneksiju, kamēr Ukrainas armija turpina atbrīvot okupētās teritorijas
Likts pamats sadarbībai starp Rīgas domi, “Rīgas Mežiem” un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti
Zināms provizoriskais 14.Saeimas sastāvs 51
“Beidzas mans aktīvais posms vadošos amatos Latvijas politikā,” Pabriks atvadās
Mūžībā devies handbola treneris Jānis Valeiko
“Būs mazāk emociju, bet tas nenozīmē, ka sarunas nebūs asas,” politologs par izaicinājumiem valdības veidošanā
Kuri politiķi Saeimas vēlēšanās izpelnījušies vislielāko balsotāju labvēlību? 35
“Kāds varētu pasmaidīt, ka Lembergs ir notiesāts, bet šoreiz te ir cita nianse,” politologs skaidro, kāpēc Lembergs nevarētu “sēdēt pie valdības galda” 2
Rozenvalds: Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina par krievvalodīgo vēlētāju dezorientāciju 23
atjaunot izdrupušu dekoratīvo apmetumu mājas ārpusē? 3