“Mūsu pienākums ir ārstēt pacientus.” RAKUS ārsti ar atklātu vēstuli vēršas pie politiķiem saistībā ar bažām par notiekošo nozarē 0
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) ārsti, māsas un citi speciālisti ar atklātu vēstuli vērsušies pie Latvijas politikas veidotājiem par (RAKUS) valdes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča it kā “labprātīgo” aiziešana no amata. “Šis lēmums ietekmē mūsu ikdienas darbu un Latvijas veselības aprūpes sistēmas drošību,” norāda mediķi. Vēstule nonākusi Jauns.lv rīcībā no anonīma avota, kas norāda, ka šobrīd parakstītāju skaits ir sasniedzis vismaz 50 profesionāļus un turpina augt, vēsta jauns.lv.
“Cienījamie Latvijas iedzīvotāji, politikas veidotāji un veselības aprūpes nozares pārstāvji! Mēs, Austrumu slimnīcas ārsti, māsas, citi speciālisti un darbinieki, vēlamies skaidri izteikt mūsu nostāju, lai pievērstu sabiedrības un politikas veidotāju uzmanību pēkšņajām pārmaiņām mūsu slimnīcas vadībā, kas, iespējams, notikušas ārēja spiediena ietekmē, un problēmām, kas ietekmē mūsu slimnīcas ikdienas darbu, kā arī visas valsts veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju un Latvijas drošību,” norādīts vēstulē.
“Aicinām atbildīgās amatpersonas un lēmumu pieņēmējus iepazīties ar slimnīcas argumentiem, un prasām sniegt skaidras un pamatotas atbildes uz mūsu jautājumiem!”
“Latvijai ir nepieciešama modernizēta infrastruktūra, lai nodrošinātu pienācīgu veselības aprūpi. Stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” rekonstrukcija un jauna Infekciju slimību un plaušu veselības korpusa izbūve ir divi vienlīdz nozīmīgi, ilgstoši plānoti un Latvijas sabiedrībai būtiski projekti. Gan onkoloģijas, gan infekciju slimību ārstēšana ir stratēģiskas veselības aprūpes prioritātes, un abās jomās ir nepieciešama vide, kas atbilst 21. gadsimta prasībām. Infekciju slimību bloks ir tieši saistīts arī ar onkoloģisko aprūpi – piemēram, tajā tiek ārstēti torakālās ķirurģijas pacienti, tajā skaitā ar plaušu vēzi.”
“Esošais Tuberkulozes un plaušu slimību centrs ir kritiskā tehniskā un epidemioloģiskā stāvoklī – tas nav tikai telpu jautājums, bet tieši ietekmē pacientu drošību.”
“Vienlaikus steidzami nepieciešama arī “Latvijas Onkoloģijas centra” operāciju zāļu izbūve. Šie projekti ir būtiski gan onkoloģiskajiem pacientiem, gan visiem, kuriem nepieciešama infekciju slimību ārstēšana. Šie projekti tika atbalstīti no lēmumu pieņēmēju puses, un atbilstoši iepriekš dotajiem solījumiem, iezīmētajam finansējumam un saskaņotajiem plāniem to īstenošanai Austrumu slimnīcā būtu jāsākas tuvākajos mēnešos.”
“Tie ir divi vienādas nozīmes projekti, viena organisma divas rokas vai kājas, un likt izvēlēties kādu no tiem būtu tas pats, kas prioritizēt vienu vai otru ekstremitāti vai varbūt plaušas vai aknas, aicinot labprātīgi no kādas atteikties.”
“Notiek apšaubāmi mēģinājumi atrast grēkāžus”
“Diemžēl Austrumu slimnīca un visas Latvijas medicīnas nozare tagad saskaras ar tieši šādu attieksmi, uzveļot atbildību slimnīcai un liekot veikt cinisku izvēli, kas saistīta ar publiskās pārvaldes nespēju pildīt iepriekš dotos solījumus, spēlēm ap piešķirtā finansējuma nemitīgu pārdali un nesistemātisku pieeju veselības aprūpes nozarei. Pārdalot līdzekļus no universitāšu slimnīcām uz reģionālajām slimnīcām vai no vienas universitāšu slimnīcas otrai un atpakaļ, neveidojot sabalansētu un visaptverošu slimnīcu tīklu kā vienotu veselības aprūpes sistēmu, ir radīts milzīgs administratīvais un praktiskais spiediens.”
“Mūsu pienākums ir ārstēt pacientus, bet tas, ko redzam, no atbildīgo institūciju puses, ir nevis solījumu izpilde un risinājumu meklēšana, bet gan apšaubāmi mēģinājumi atrast grēkāžus slimnīcas vadībā, informācijas slēpšana un centieni savstarpēji sarīdīt universitāšu slimnīcas.”
“Tā rezultātā acīmredzama spiediena rezultātā no amata ir atkāpies valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs, izraisot mūsu pamatotu sašutumu un aizdomas par negodīgu ietekmi no padomes puses.”
“Veselības ministrija skaidrojumus nesniedz!”
“Veselības ministrija kā slimnīcas kapitāla daļu turētāja nav sniegusi ne slimnīcai, ne sabiedrībai skaidrojumu par to, kāpēc konkrētas amatpersonas tiek ieceltas slimnīcas padomē un kāpēc par šiem lēmumiem netiek sniegta atklāta informācija. Patlaban padomē ir politiski iecelti locekļi, kas, iespējams, nav piemēroti šai pozīcijai, nestrādā slimnīcas interesēs un ļauj pamatoti apšaubīt to pieņemtos lēmumus.”
“Vienlaikus vēršam uzmanību, ka 2025. gadā Austrumu slimnīca – valsts lielākā medicīnas organizācija – ir piedzīvojusi lielāko finansējuma samazinājumu starp ārstniecības iestādēm Latvijā – par 10,2 miljoniem eiro jeb 6,3%, kas ir ievērojams samazinājums, īpaši apstākļos, kad pacientu skaits turpina augt. 2024. gadā Austrumu slimnīcā stacionāri ārstēto pacientu skaits palielinājās par gandrīz 1800, veikto operāciju skaits – par vairāk nekā 8000, bet ambulatoro konsultāciju un vizīšu skaits – par gandrīz 114 000. Šāgada tendences norāda uz pieauguma turpināšanos: piemēram, 2025. gada pirmajos trīs mēnešos Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā apkalpoti 20 930 pacienti, kas ir par 1325 vairāk nekā pirms gada. Tajā pašā laikā atsevišķām reģionālajām slimnīcām finansējums ir pieaudzis.”
“Neskatoties uz pieaugošo pacientu skaitu un operāciju apjomu, mēs turpinām sniegt kvalitatīvu palīdzību un glābt dzīvības. Taču nauda, kas atņemta Austrumu slimnīcai, nav uzlabojusi ārstēšanas kvalitāti reģionos, samazinājusi rindas pie speciālistiem vai mazinājusi slogu uz universitātes slimnīcām, bet tikai padziļinājusi esošās problēmas.”
“Mēs aicinām politikas veidotājus veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu veselības aprūpes sistēmu, kas atbalsta arī mūsu universitāšu slimnīcas. Vai mēs Latvijā vēlamies un spējam veidot universitāšu slimnīcas, kas spēj konkurēt ar Eiropas vadošajām medicīnas iestādēm, piemēram, Helsinku Universitātes slimnīcu, Charité slimnīcu Berlīnē, Karolinska institūtu Stokholmā? Šīs slimnīcas ir ne tikai zinātniskās un klīniskās izcilības paraugi, bet arī atspoguļo augstākos standartus veselības aprūpes sniegšanā un pacientu aprūpē.”
“Lai sasniegtu līdzvērtīgu līmeni, mums jābūt gataviem ieguldīt gan infrastruktūrā, gan cilvēkresursos, kā arī pastāvīgi jāpilnveido veselības aprūpes sistēma, nodrošinot atbilstošu finansējumu un atbalstu, lai mūsu universitāšu slimnīcas kļūtu par starptautiski atzītām izcilības centriem. Mēs aicinām uz atklātu un pārredzamu diskusiju starp politikas veidotājiem, ierēdniecību un universitāšu slimnīcām, lai panāktu visiem Latvijas pacientiem svarīgu un neatliekamu infrastruktūras projektu realizāciju, atbilstošu finansējuma piešķiršanu un efektīvu resursu izmantošanu. Tas ir svarīgi ne tikai veselības nozares darbiniekiem, bet visai mūsu valsts sabiedrībai.”
Mediķi aicina:
1. Atbilstoši iepriekšējiem plāniem un solījumiem nodrošināt finansējumu jauna Infekciju slimību un plaušu veselības korpusa neatliekamas būvniecības un “Latvijas Onkoloģijas centra” rekonstrukcijas uzsākšanai;
2. Ministru prezidentei Evikai Siliņai tikties ar Austrumu slimnīcas kolektīvu un izskaidrot radušos situāciju ar finansējuma nodrošinājumu, kā arī darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu caurspīdīgu un mūsdienu labajai praksei atbilstošu korporatīvo pārvaldību, novēršot jebkādas aizdomas par ārēja spiediena izdarīšanu attiecībā uz Normundu Staņēviču un citiem darbiniekiem;
3. Veikt darbības, kas atjaunotu un stiprinātu uzticību Austrumu slimnīcas kolektīva sadarbībai ar Veselības ministriju;
4. Nodrošināt tādas padomes darbību, kas veicinātu veiksmīgu slimnīcas darbību un tās ilgtspējīgu attīstību atbilstoši Eiropas vadošajiem standartiem.
Mēs ticam, ka ar atklātu un pārredzamu sadarbību mēs varam izveidot veselības aprūpes sistēmu, kas nodrošina augstākās kvalitātes aprūpi visiem Latvijas iedzīvotājiem. Mēs vēlamies redzēt reālas izmaiņas un konkrētu solījumu izpildi no lēmumu pieņēmējiem. Lai nodrošinātu sabiedrības veselību un drošību, ir nepieciešams izdarīt pareizos soļus jau šodien!
