Foto: LETA/Lita Krone

Mūžībā aizsaukta Vaira Paegle 2

In memoriam. Mūžībā aizsaukta Vaira Paegle
(1942.6.07.Rīgā – 2019.14.06.ASV )

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

“Rakstu manas mātes vārdā, lai paziņotu ka Vaira aizgāja mūžībā 2019. g. 14. jūnijā, savās mājas, Vesthartfordā, Konektikutas štatā (ASV). Viņa man lūdza paziņot saviem kontaktiem feisbukā,” V. Paegles meita Laila pavēstīja sociālās saziņas vietnē feisbukā.

Skumjo ziņu apstiprināja Pasaules brīvo latviešu apvienība, kuras priekšsēde V. Paegle bija no 1994. līdz 1998. gadam. Tolaik viņa panāca Krievijas Latviešu kongresa iekļaušanu PBLA sastāvā un pirmā no PBLA priekšsēžiem apmeklēja latviešu kopienas Krievijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

V. Paegle ir dzimusi Rīgā, bet kara beigās kopā ar ģimeni emigrējusi sākumā uz Vāciju, pēc tam uz ASV. Tur aktīvi piedalījusies latviešu sabiedriskajā dzīvē. ASV viņa ieguva bakalaura grādu Tafta universitātē, starptautiskajās attiecības, bet maģistra grādu Ņūhempšīras universitāte, Tuvo Austrumu vēsturē.

Vairāk ka trīsdesmit gadus Nostrādāja nostrādāja Konektikutas pavalsts pārvaldē, vadot miljardu dolāru vērtas socialo pabalstu programmas. Amerikas-latviešu sabiedrībā viņa ir bijusi priekšsēde Konektikutas igauņu, latviešu un lietuviešu apvienībā (ELLA), ALA vice-priekšsēde.

Pēc atgriešanās Latvijā iesaistījās politikā, 1998. gadā Vaira Paegle bija viena no Tautas partijas dibinātājām un tika ievēlēta 7. Saeimā, kā arī strādāja 8. Saeimā un 9. Saeimā par ministriem kļuvušo partijas biedru vietā.

1999. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās Tautas partija viņu izvirzīja kā savu Valsts prezidenta kandidāti, bet toreiz tika ievēlēta V. Vīķe-Freiberga.

Tautas partijā V. Paegle bieži ir bijusi iekšēja opozicionāre, kas iebildusi daudzām sabiedrībā nepopulārām partijas iniciatīvām un kritizējusi partijas dibinātāja A. Šķēles lielo ietekmi partijā. Intervijā “LA” viņa savulaik sacīja, ka Saeimā redz deputātu intereses “aiz katra likumprojekta komata”.

2009. gada oktobrī V. Paegle izstājās no partijas un Saeimā turpmāk darbojās kā pie frakcijām nepiederoša deputāte. 2010. gada janvārī viņa pievienojās Pilsoniskajai savienībai. Pēc nesekmīgas kandidēšanas uz 10. Saeimu politiskās apvienības “Vienotība” sarakstā V. Paegle paziņoju par aiziešanu no politikas un atgriezās uz dzīvi ASV.

NDI (National Democratic Institute) Vašingtonā programmu ietvaros Vaira Paegle ir apmācījusi sievietes politiķes Kosovā, Kuveitā, Serbijā un Jordānijā, kā arī piedalijusies vairakās augsta līmeņa darba vizītēs Tuvojos Austrumos, ieskaitot Gazas joslā.

Reklāma
Reklāma

Viņai ir piešķirta “Daugavas Vanagu” zelta nozīme, ģenerāļa, prof. Sniķera piemiņas medaļa par nopelniem valsts labā, LR Ministru prezidenta Atzinības raksts, Aizsardzības ministra medaļa, kā arī atzinības raksti no ASV Kongresa delegācijas NATO asamblejā, Konektikutas štata gubernatora un galvenā prokurora, ASV Zemkopības departamenta un Kuveitas.

Rosīgi sekojot notikumiem Latvijā, vēl pērn maijā Vaira Paegle atsūtīja “LA” viedokli par toreiz aktuālo LELB likumprojektu, kurā mudināja deputātus beigt praksi ar likumiem dalīt latviešu tautu divās daļās.

2018. gada beigās ASV grāmatnīcās nonāca Vairas Paegles piecu gadu laikā tapusī grāmata “Brīvības ērkšķi. Trimdinieka atgriešanās Latvijā”. Autore cerēja, ka tā kādreiz varētu iznākt arī latviešu valodā, bet angliski to rakstījusi tāpēc, ka tā paredzēta tai trimdas pēcteču paaudzei, kura vairs nerunā latviski.
“Vaira tiks kremēta un urnu glabāsim Latviešu Brāļu Kapos Katskiļos (Ņujorkas Štatā, ASV), vēsta meita Laila.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.