Naftas rūpniecības lobēšana un precedents 0
“Deliktu prasību mērķis ir kompensēt cilvēkiem, kurus skārušas klimata pārmaiņas,” sacīja Rebeka Mārkija-Taulere, pētniece Melburnas Klimata nākotnes domnīcā Austrālijā. Agrāk šādas civilprasības bija “svarīgs instruments, lai indivīdi varētu vērsties pret lieliem tabakas vai azbesta uzņēmumiem”.
2024. gadā par labu kādam vīrietim no Pensilvānijas tiesa piesprieda 3,8 miljonus ASV dolāru par mezoteliomas attīstību azbesta iedarbības dēļ no darba devēja.
Klimata lietas “neatšķiras”, viņa piebilda.
“Lielākās naftas kompānijas jau saskaras ar klimata krāpšanas un zaudējumu atlīdzināšanas tiesas prāvām no desmitiem štatu un vietējo pašvaldību,” atzīmēja Alisa Johla, ASV bāzētās Klimata integrit Dolanādas centra juridisko lietu viceprezidente. Tā kā šī jaunākā lieta ir “pirmā, kas iesniegta viena klimata upura vārdā”, tā ir “vēl viens solis ceļā uz atbildību”, skaidroja Mārkija-Taulere.
Nesenā lietā Vācijā Peru lauksaimnieks iesūdzēja tiesā enerģētikas gigantu RWE par tā ieguldījumu ledāju kušanā, kas apdraud viņa mājas ar applūšanas risku. Lai gan lieta tika noraidīta, tiesa atzina, ka privāts emitents principā var tikt saukts pie atbildības par daļu no zaudējumiem.
Zinātniskā saikne ar karstuma vilni
Tigre uzsvēra, ka zinātne būs “lietas centrālais elements”. Pētnieki novērtē, cik lielā mērā klimata pārmaiņas palielina ekstremālu laikapstākļu, piemēram, meža ugunsgrēku, plūdu vai karstuma viļņu, iespējamību. Saskaņā ar 2021. gada analīzi par Klusā okeāna ziemeļrietumu karstuma kupolu, kas skāra ASV rietumu krastu, šāds karstuma vilnis būtu bijis “praktiski neiespējams” bez cilvēka izraisītām klimata pārmaiņām.
Pētījumā teikts, ka rekordaugstā temperatūra, kas ilga trīs dienas, bez klimata pārmaiņām būtu bijusi “vismaz 150 reizes retāk”.
Pirms globālās sasilšanas šāds ārkārtējs karstums būtu noticis aptuveni reizi 1000 gados, bet tagad tas varētu atkārtoties ik pēc pieciem līdz desmit gadiem, ja globālā temperatūra paaugstināsies par 2 grādiem pēc Celsija. Klimata zinātnieki prognozē, ka tas varētu notikt līdz 2040. gadu sākumam.
Pašlaik globālā temperatūra jau ir aptuveni par 1,5 grādiem augstāka nekā pirmsindustriālajā laikmetā. Saskaņā ar 2024. gada ANO ziņojumu
karstums tiek dēvēts par “kluso slepkavu”, kas no 2000. līdz 2019. gadam katru gadu izraisīja vairāk nekā 489 000 nāves gadījumu.
