Neaprakstāma klātbūtnes sajūta: ar krāšņu gājienu un koncertu noslēdzies folkloras festivāls “Baltica 2022” 3
Aija Kaukule, Diāna Jance, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ar krāšņu gājienu un noslēguma koncertu “Krust’ šķērs’ valodiņ'” Talsu Sauleskalnā noslēdzies starptautiskais folkloras festivāls “Baltica 2022”. Rīgā, Talsos, Siguldā, Turaidā, Inčukalnā, Krimuldā, Mālpilī, Jūdažos, Inciemā, Lēdurgā, Kuldīgā, Alsungā, Skrundā, Ventspilī, Popē un Dundagā pēc ilgākas pauzes “Baltica” pulcēja 225 folkloras kolektīvus, arī diasporas viesus un kaimiņus no Lietuvas un Igaunijas.
Arī “Latvijas Avīze” paviesojās festivāla norisēs – gan novados, gan notikumos Rīgā, dziedot līdzi lielās sadziedāšanās dalībniekiem Brīvības laukumā un izbaudot spēles prieku Brīvdabas muzejā.
“Balticas” trešā – Rīgas – diena, par spīti dažai lietus šaltij, pulcēja vairākus simtus smaidīgu, dziedošu, sirsnīgu visu paaudžu folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu dziedātāju, dejotāju, seno amatu pratēju no dažādiem Latvijas novadiem un arī krietnu pulku skatītāju.
Vērmanes dārzā norisinājās tradicionālā folkloras programma, turpat arī pamatīgu interesi raisošās dzīvā mantojuma darbnīcas no Gaujas plostniekiem līdz dubultcimdu adītājām. Rīgas Latviešu biedrības namā spēlēja zolīti un dancoja, bet kulminācijā lielā sadziedāšanās un sadejošanās notika Brīvības laukumā, kas veselas trīs stundas pēc kārtas kļuva par skanīgāko vietu visā festivālā.
Vienoti pie Brīvības pieminekļa
Etnomūziķu Erika Zepa un Laimas Dimantas pieteikts, Brīvības laukumā sākās koncerts, ko ieskandināja Rēzeknes folkloras draugu kopa un kapela “Vīteri”. Par laiku, kādā dzīvojam, uz skatuves atgādina pieci, nevis, kā ierasts, trīs karogi – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas karogam blakus zildzeltenais Ukrainas un zilibaltizaļais lībiešu karogs. Ar “Tēvu tēvi laipas met” metot skanīgu tiltu no tautas saknēm uz mūsdienām, sadziedāšanos ar dziesmu atklāja Rīgas tautas tradīciju kopa “Budēļi”.
“Esam ieradušies uz svētkiem,” savējo pulkā Brīvības pieminekļa pakājē savu uznācienu gaidīja Matīšu folkloras kopas “Pūrs” dalībnieki.
“Šodien uz skatuves dziedam īpašu Vidzemes dziesmu “Kungu rija”,” atklāj sirmais kopas karognesējs. Turpat no pēkšņi uznākušā lietutiņa zem ozola vainaga, smejot patvērušās Bauskas puses Codes folkloras kopas “Dreņģeri” sievas. “Sevi parādīt, citus apskatīties un padziedāt no sirds. Nav svarīgi, vai dziedam vienam cilvēkam vai simts, vai viena otrai, esam lielas dziesmu mīļotājas!” teic “Dreņģeru” vadītāja Ināra Grēniņa. “Vēl gribētos vairāk kopēju koncertu visiem, kā bija agrāk, šobrīd mazliet esam izkliedēti dažādās vietās,” mazliet pasūdzas “Dreņģeru” sievas.
“Šogad mazāk citzemju ciemiņu, mazliet zem simta, jo festivālā uzsvars uz vietējiem dalībniekiem un draugiem Lietuvā un Igaunijā,” stāsta turpat sastaptā etnomūziķe un “Balticas” ārzemju viesu koordinatore Katrīna Dimanta – Brīvības laukumā viņa turas kopā ar māsu, etnomūziķi un koncerta vadītāju Laimu Dimanti.
“Visa folkloras kustība mums ir viena liela ģimene. Ir sajūta, ka te katru pazīstu vaigā,” smejas Katrīna. Laima, kura, izrādās, ir vienā vecumā ar festivālu “Baltica”, piebilst: “Esmu izaugusi kopā ar šiem cilvēkiem. Šodien esmu ļoti priecīga – ne tikai par atkalsatikšanos, bet arī iespēju simboliski dziedāt šeit, pie Brīvības pieminekļa. Mēs visi jūtam, kā te smaržo ozoli un liepu ziedi. Cilvēcīgi ir ļoti vienota noskaņa.”
Skatītāju pulkā – arī bijusī kultūras ministre Dace Melbārde: “”Balticas” zīme ir cilvēciskums. Izbaudu, ka katrs novads nāk ar kaut ko savu. Te ir daudz teicēju, kas mācījušās no savām vecmāmiņām un vectēviem – tas ir dzīvais kultūras mantojums, kas nodots no paaudzes paaudzē. Kad viņām blakus stāv bērni un jaunieši, tur esi liecinieks tam, kā mūsu acu priekšā notiek tradīcijas tālāknodošana! Neaprakstāma klātbūtnes sajūta!”
“”Baltica” ir festivāls cilvēcībā”
Iespējams, Brīvdabas muzejā būtu bijusi vieta vēl daudziem citiem apmeklētājiem, bet, kā novēroja “Latvijas Avīze”, dziesmas, dejas un stāsti pat lietū mutuļot mutuļoja. Ezermalā notika lielais koncerts sešu stundu garumā, visapkārt muzeja teritorijā skanēja vairākas mazās skatuves, vēsturiskajās zemnieku sētās pietika mīklu minētāju, stāstītāju, dancotāju, dziedātāju un pat pašievākto augu sēklu mijēju.
Un tad vēl gardumi Ezermalā – Vidzemes, Latgales, Kurzemes novadu pārstāvji rīdziniekus iepazīstināja ar gatavošanas procesu un cienāja ar pašu un kaimiņvalstu raušiem, zirņu pikām, bada zupu, rabarberu klimpām, auksto kamas skābputru, cūkas kājas ruleti, avīzē ceptu siļķi, pusnātneni ar zosti, cūkrāceņiem, Rāznas ezera zušu zupu un citiem labumiem. Kā īpaša laika zīme – muzejā no lielajiem katliem varēja baudīt arī ukraiņu vārīto boršču, kura gan visiem gribētājiem nepietika.
Daudzi apmeklētāji, kā arī paši folkloristi pamīšus spēles un dziedāšanas priekiem Kurzemes sētā ieskandināja pasaulē dižāko kokli – bāgu, kas ir kopija jau pirms 75 gadiem izgatavotajai dižkoklei.
Dziedātāji, spēlētāji, stāstnieki, mīklu minētāji, ēdinātāji un ēdāji, visi kā viens “Latvijas Avīzei” stāstīja, ka bauda īpaši priecīgu un skanīgu dienu.
Vairākiem ilggadējiem festivāla dalībniekiem un viesiem šī gada “Baltica” atmiņā atsauca pašu pirmo, 1988. gada vasaras festivālu. Kā pastāstīja Rīgas folkloras kopas “Visi vēji” dalībniece Ieva Kalniņa: “”Baltica” atgādina, ka mums pieder kas tāds, par ko ir vērts priecāties.
Šī festivāla laikā nav vietas dusmām, nav vietas ļaunumam, nekam tādam, kas indē mūsu ikdienu. “Baltica” ir mūsu, baltiešu, lielie svētki. Vēl nesen likās, ka uzrāviens būs pazaudēts, bet šī gada “Baltica” pierādīja – uztaisīt sev svētkus var un vajag varēt. “Baltica” ir kā mērvienība visam labajam – mūsu cilvēciskumam un godaprātam. “Baltica” ir festivāls cilvēcībā.”
