Foto. pexels-ramazphotos

Nepatīkams pārsteigums Nakts tirgū: Pārdevējas taču ne tikai nerunā latviski, bet pat nesaprot, ko viņām jautā! 0

Pievieno LA.LV

Lai gan latviešu valoda Latvijā ir vienīgā valsts valoda, ikdienas situācijas nereti rāda pavisam citu ainu. Valodas lietojums sabiedriskajā telpā joprojām ir, maigi sakot, nevienmērīgs – īpaši tirgos, pakalpojumu sfērā un neformālās situācijās, kur saziņa bieži notiek krievu valodā.

Šie ziedi atņem spēku un veselību: 5 augi, kurus labāk nestādīt mājas tuvumā
Kokteilis
TESTS. Zirgs, vilks vai taurenis? Dzīvnieks, kuru pamani pirmo, atklāj, kas vada tavu dzīvi
“Vakar darbā mums lika rakstīt atlūgumu.” Nav saprotams, kāpēc par to krievi Krimā brīnās 2
Lasīt citas ziņas

Sociālajos tīklos šī tēma uzliesmo regulāri, atklājot arī pašas sabiedrības attieksmi. Par piedzīvoto Nakts tirgu Rīgā kāda apmeklētāja dalās ar savu pieredzi: “Citi jautāja krieviski, atbildēja krieviski. Kāds latvietis pārgāja uz krievu valodu… Neausos taču no rindas gala, kas rindas sākumā notiek. Kad pietuvojos, tad jau sapratu un izstājos no rindas.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Šis piemērs izgaismo situāciju, kur valodas izvēle nereti nav principiāls jautājums, bet praktisks ieradums – cilvēki pielāgojas tam, kā notiek komunikācija konkrētajā vietā.

Tikmēr citi norāda uz valodas sajaukšanos un pat krievu valodas dominanci atsevišķos tirdzniecības punktos. Kāds komentētājs raksta, ka pat cenu zīmes medum bijušas kirilicā: “Tādu divvalodību vairs reti kur gadās redzēt.”

Citi savukārt norāda uz ieradumu spēku un vēsturisko daudzvalodību, kur krievu valoda daudzviet kļuvusi par “otro automātisko izvēli”. No malas skatoties, rodas pretrunīga aina – valsts valoda ir skaidri noteikta, bet ikdienas komunikācijā bieži uzvar ērtums, ieradums vai tirgus realitāte.

Lūk, ieskats komentāru izlasē!

Pievieno LA.LV
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.