Neplānotās nodokļu izmaiņas budžetā grauj Latvijas starptautisko tēlu investoru acīs un būtiski palielinās ēnu ekonomiku Latvijā 0
Neplānotās nodokļu izmaiņas budžetā grauj Latvijas starptautisko tēlu investoru acīs un būtiski palielinās ēnu ekonomiku Latvijā, teikts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) vēstulē Finanšu ministrijai (FM).
FICIL nosoda valdības plānus, veidojot jauno budžeta projektu, ignorēt iepriekš panākto vienošanos ar nozari un apstiprināto plānu par akcīzes nodokļa paaugstināšanas kārtību. FICIL uzskata, ka šāda pēkšņa atkāpšanās no likumā apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna starptautiskā mērogā grauj investoru uzticību stabilai un prognozējamai tiesiskai videi Latvijā.
FICIL vēstulē norāda, ka ir izprotami valdības mērķi un nepieciešamība nodrošināt papildu valsts budžeta ieņēmumus, lai stiprinātu drošības un aizsardzības spējas un īstenotu citas neatliekamas prioritātes.
Vēstulē atgādināts, ka, sagatavojot 2025. gada budžetu, ar likumu tika nostiprināts akcīzes nodokļa pieaugums tabakas un pielīdzināmiem produktiem trīs gadu periodam, paredzot 10% nodokļa pieaugumu ik gadu līdz 2027. gadam ieskaitot, tomēr trīs mēnešus pirms jauno normu spēkā stāšanās FM budžeta likumu paketē virza papildu pieaugumus, kas atstās negatīvu ietekmi uz legālo industriju un samazinās kopējos valsts budžeta ieņēmumus. Priekšlikums paredz palielināt akcīzes nodokli par 15% no 2026. gada 1. janvāra, nevis par 10%, kā plānots. FM tādējādi neņem vērā industrijas ieteikumus un aprēķinus par neplānota akcīzes nodokļa pieauguma negatīvo ietekmi uz legālo tirdzniecību 2026.-2028. gadā, skaidro FICIL.
Vēstulē akcentēts, ka nelegālo tabakas izstrādājumu apjoms 2025. gada otrajā ceturksnī bija ap 18%, bet jau trešā ceturkšņa provizoriskie dati liecina, ka nelegālais tirgus ir pieaudzis līdz 23%, kas veido ap 70 miljoniem eiro valsts budžetā neiekasētos akcīzes ieņēmumos.
Lai nodrošinātu līdzsvaru starp sabiedrības interesēm un uzņēmējdarbības vides prognozējamību, FICIL aicina nepārskatīt akcīzes nodokļa palielināšanas kārtību un atstāt spēkā apstiprināto kārtību līdz 2027. gadam, paredzot nodokļa pieaugumu 2026. gadā 10% apmērā un tad ik gadu.
FICIL norāda, ka nozares uzņēmumi, kas darbojas izplatīšanas modelī bez vietējām ražošanas iespējām, pauduši, ka piegādes ķēdes pielāgošana šādām akcīzes nodokļa izmaiņām prasa pārejas periodu. Produkta pasūtīšana, EAN kodu un nodokļu marku nodrošināšana, kā arī ražošanas un izplatīšanas plānošana kopumā aizņem vairākus mēnešus, turklāt nepieciešams arī laiks tirgus attīrīšanai no iepriekšējiem marķējumiem un rekomendētajām cenām.
Līdz ar to aptuveni sešu mēnešu pārejas periods ir objektīvi nepieciešams, lai nozare varētu pielāgoties nodokļu izmaiņām. FICIL vēstulē uzsver, ka uzņēmumi jau bija plānojuši cenu politiku un līgumsaistības, balstoties uz iepriekš noteikto 10% pieaugumu, un straujākas pārmaiņas bez pārejas perioda grautu uzticību stabilai un prognozējamai tiesiskajai videi, kas saskaņā ar Satversmes 1. pantu un Eiropas Savienības (ES) tiesību principiem ir neatņemama demokrātiskas un tiesiskas valsts sastāvdaļa.
Tāpat FICIL vēstulē teikts, ka daudzas ES dalībvalstis neplānotas nodokļu izmaiņas ievieš pakāpeniski, dodot uzņēmumiem laiku pielāgoties. Laba nodokļu piemērošanas prakse kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā paredz tiesisku normu par sešu mēnešu pārejas periodu jebkādiem nodokļu pieaugumiem. Piemēram, Igaunijā nodokļu paaugstinājums 2025. gadā tika sadalīts divos posmos – 1. janvārī un 1. jūlijā.
FICIL norāda, ka valsts mērķus iespējams sasniegt arī pakāpeniski, vienlaikus neuzliekot nesamērīgu slogu patērētājiem un neradot tirgus šoku. Vienreizējs 15% pieaugums no 1. janvāra FICIL ieskatā radītu krasas un neprognozējamas sekas – strauju cenu lēcienu, patērētāju šoku, līgumu pārkāpšanas riskus un būtiskus finanšu zaudējumus. Pamatojoties uz nozares aprēķiniem un iepriekšējo gadu pieredzi, FICIL uzsver, ka šādā scenārijā legālā tirgus apjoms samazināsies vismaz par 12-13%, kas nozīmē arī plānoto budžeta ieņēmumu neizpildi un ēnu ekonomikas īpatsvara pieaugumu.
Uzņēmēji piedāvā fiskāli neitrālus aprēķinus, kas nodrošinātu mazāku slogu patērētājiem, nevirzot tos nelegālā tirgus virzienā. Pašlaik Latvijā vairāk nekā 50% no ārpus Latvijas akcīzes nodokli samaksātajiem produktiem tiek saražoti nelegālās ražotnēs. FICIL norāda, ka pastāvīgs spiediens uz krasām cenu celšanām padara noziedzīgās darbības arvien izdevīgākas un attaisno ar to saistītos riskus.
Savukārt pakāpeniska palielināšana – 10% – mazinātu šos riskus, nodrošinātu prognozējamākus un stabilākus nodokļu ieņēmumus, kā arī būtu samērīgāks risinājums pašreizējā sarežģītajā ekonomiskajā un ģeopolitiskajā situācijā, teikts FICIL vēstulē.
Pēkšņa atkāpšanās no likumā apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma un pārejas perioda neparedzēšana var radīt tiesvedības riskus, tostarp prasības par uzņēmumiem nodarītajiem zaudējumiem, brīdina FICIL. Tāpat ārvalstu investoru ieskatā šāda rīcība grautu tiesiskās paļāvības principu un varētu kļūt par pamatu starptautiskiem investīciju strīdiem. Vienlaikus tas negatīvi ietekmētu Latvijas reputāciju kā prognozējamu, investīcijām draudzīgu un stabilu tiesisko vidi.
Ņemot vērā minētos apsvērumus, FICIL aicina FM izvērtēt šī brīža priekšlikumu ietekmi uz stabilu nodokļu vidi, valsts budžeta ieņēmumiem un legālās uzņēmējdarbības ilgtspēju. FICIL uzskata, ka pakāpeniska, iepriekš apstiprinātā pieauguma ievērošana ir samērīgākais un fiskāli atbildīgākais risinājums pašreizējos apstākļos. FICIL aicina uz pārdomātu un izsvērtu pieeju, kas nodrošinās gan valsts stratēģisko mērķu sasniegšanu, gan stabilu un prognozējamu uzņēmējdarbības vidi.
