No Latvijas ogām iegūst antioksidantus. Madonā zeļ itāļu un nīderlandiešu kopuzņēmums 1

Lielākais savvaļas ogu savācējs un eksportētājs Latvijā ir Madonā bāzētais itāļu un nīderlandiešu kopuzņēmums SIA Pharmeko Lettland. Mellenes, aronijas un upenes – melnās krāsas ogas, kas satur antioksidantus, – ir uzņēmuma galvenais interešu objekts, pastāstīja uzņēmuma administratore Silvija Grigorjeva.

“Vai lidmašīnā ir kāds ārsts?” Skride lidmašīnā, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Bostonu, izglābis kāda pasažiera dzīvību 15
FOTO. Nevar ne pazīt! Mūziķis un komponists Guntars Račs pārvērties līdz nepazīšanai
Ja uz ielas piedzīvota epilepsijas lēkme un izsaukta “ātrā” palīdzība, pēc tam par izsaukumu būs jāmaksā?
Lasīt citas ziņas

– Vai Latvijas ogas ir vērtīgākas nekā citur augušās?

– Latvijas ogas ir vērtīgākas nekā ogas, kas ievāktas vairāk uz dienvidiem. Varbūt pārtikas ražotājiem tā nešķiet, jo viņiem ir citas vajadzības, taču mums galvenais ogā ir antioksidants antocianīns, kas aizsargā un atjauno ādas šūnas. Šo ogu sastāvdaļu pieprasa farmācijas kompānijas visā pasaulē, pārējo ogu tās izmet ārā. Jo melnāka oga, jo vairāk tajā antocianīnu. Visvairāk to ir tieši gatavās ogās, tāpēc sezonas pirmās ogas nav tik vērtīgas. Mūsu uzņēmums iepērk līdz pēdējai ogai mellenes. Āzijā no mūsu mellenēm ražo ekstraktus, ko pēc tam realizē farmācijas kompānijām. Ekstraktus izmanto arī kosmētikā.
Antocianīns rodas, lēnām, pakāpeniski ogai nogatavojoties, jo ilgāks nogatavošanās process, jo mums oga ir vērtīgāka. Mums ir pašiem sava laboratorija, lai varētu izmērīt antocianīna daudzumu ogās. Realizācijas līgumos ir stingri atrunāts, kādam jābūt antocianīna daudzumam. Mēs šim procesam pieejam radoši – jaucam kopā sezonas sākuma ogas ar sezonas beigu ogām. Tāpēc mums ir stingra iepirkto ogu uzskaite, kad un kur vāktas.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Jūs piegādājat svaigas ogas?

– Saldētas. Svaigas nav iespējams, jo pārstrādātāji, kas ražo ekstraktus, galvenokārt atrodas Āzijā. Ogas sūtām ar jūras konteineriem.

– Cik daudz ogu jūs sezonā iepērkat?

– Tas ir atkarīgs no sezonas, kā padevusies ogu raža Latvijā. Piemēram, aizpagājušais gads bija ļoti, ļoti slikts, bija maz melleņu, savukārt pagājušais ļoti labs. Mēs pērkam ogas ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā. Pērn Latvijā iepirkām 570 tonnas melleņu. Iepirkām arī aronijas, kas tāpat satur antocianīnu.

– Jūs pērkat tikai meža mellenes? Krūmmellenes ne?

– Meža mellenēs ir vairāk antocianīnu. Krūmmellenes iepērkam tikai pārtikai. Mums pašiem ir neliela krūmmelleņu plantācija – 0,3 ha.
Esam iestādījuši arī smiltsērkšķu plantāciju – 22 ha, kā arī upenes nelielos daudzumus – 3 ha. Bet upenes Latvijā nav izdevīgi audzēt, jo pašizmaksa ir ļoti augsta. Citās valstīs, Polijā īpaši, upenes ir lielākās platībās un var izaudzēt ļoti lēti. Šogad mēs upenes iepirkām Jaunzēlandē.

– Tāpēc, ka lētāk?

– Tur bija laba raža un vērtīgs ogas bioloģiskais sastāvs, jo tas mums ir primārais. Upenēs arī ir antocianīns. To satur visas melnas krāsas ogas.
Latvijā upenes ir dārgas, eksportēt neatmaksājas, vienīgi var realizēt pārtikai vietējā tirgū. Tieši tāpat ir ar mellenēm, ja tās iepērk kāds vietējais pārtikas uzņēmums, tad cena ir augstāka. Lai izgatavotu anticianīna ekstraktus, vajadzīgs liels ogu apjoms, tāpēc cenas nav ļoti augstas. Lai izgatavotu 1 g tīras vielas, nepieciešams 1,25 kg ogu. No Latvijas mellenēm sadarbības partneri Āzijā ražo divus ekstraktus un 65% no tiem pārdod Japānā, 20% ASV, bet 10% Eiropā.

Nav tā, ka mums no mellenēm būtu milzīga peļņa. Peļņa ir 3–5% robežās. Mellenes ir riskants produkts, jo nezinām, kāda būs realizācijas cena. Piemēram, ja Itālijā iepērkam vīnogu kauliņus, vispirms saskaņojam iepirkšanas cenu un arī pārdošanas cenu, tad ir lielāka drošības sajūta. Zinot transportēšanas un pārējās izmaksas, tur nekādu pārsteigumu attiecībā uz peļņu nav. Ar mellenēm mēs neko īsti nezinām.

– No kā atkarīga ogu iepirkuma cena?

– To ietekmē kopējā Latvijas cena, bet ir arī reģionu cenas, piemēram, Līvānos ir viena cena, Gulbenē cita. Atšķirība var būt pat 20 centi par kilogramu. Sezonas sākumā ogas vienmēr ir lētākas, 90 centi vai 1 eiro, dažreiz uzkāpj līdz 1,50–1,60 eiro. Citreiz cena mainās vairākas reizes dienā, jo ne jau tikai mēs vienīgie ogas iepērkam. Ja konkurents blakus paceļ cenu, mums ir jādara tāpat. Šogad tika atvērts ap 130 iepirkšanas punktu.
Tie, kas pērk ogas pārtikai, iepirkšanu pārtrauc agrāk nekā mēs. Mums vairāk patīk gatavākas ogas, jo tad tās ir vērtīgākas.
Bet Latvijas tirgus vien cenu nenosaka. Tas ir atkarīgs arī no tā, cik daudz Eiropā ir ogu. Mūsu uzņēmums ogas iepērk arī Polijā, Lietuvā, Zviedrijā.

– Pa kādu vidējo cenu jūs iepērkat ogas?

– Pērn vidējā cena par mellenēm bija 1,60 eiro. Pirms četriem gadiem vidējā cena bija 2,15 eiro. Toreiz bija ļoti augsta cena un cilvēki labi nopelnīja. Šogad melleņu ir ļoti daudz, tāpēc vidējā iepirkuma cena ir ap 1.20 eiro par kilogramu.

– No kā jūs pērkat aronijas?

– Vairāki audzētāji realizēja mums savas izaudzētās ogas. Taču cilvēki tās vāc arī no pamestajām plantācijām, kas vairs netiek koptas. Pērn iepirkām arī cidonijas. Tās nepieciešamas mūsu sadarbības partnerim SIA Kooperatīvs, kas ražo sukādes. Mēs no viņiem nopirkām aronijas, viņi no mums – cidonijas.

– Kāpēc jūs darbojaties tikai lielākoties Vidzemes reģionā?

– Pirms dažiem gadiem mēģinājām iepirkt ogas arī Kurzemē, bet tur konkurence bija ļoti liela, kas jau robežojās ar draudiem. Mēs nedrīkstam arī svešu iepirkšanas punktu pārvilināt, tas arī ir nerakstīts likums. Latvijā ļoti aktīvi strādā leišu un igauņu firmas.

– Ko jūs darāt ar smiltsērkšķiem?

– Šogad novācām pirmo smiltsērkšķu ražu, sanāca nedaudz virs 1 tonnas ogu. Iespējams, realizēsim tās vietējā tirgū, jo pieprasījums pēc smiltsērkšķiem ir tik liels, ka Latvijas audzētāji to nevar nodrošināt. Tā ir ļoti vērtīga oga. Par smiltsērkšķiem ir interese no Āzijas kompānijām, bet mēs nevaram savākt nepieciešamo daudzumu. Ja nav 25 tonnas, tad nav izdevīgi eksportēt. Viena jūras konteinera ietilpība ir 25 tonnas.

– Kur jūsu lauki atrodas?

– Laukus smiltsērkšķiem un upenēm nomājam, bet krūmmellenes iestādītas Ļaudonā, kur aizsākās mūsu uzņēmuma darbība.

– Lai varētu ogas kaut kur aizsūtīt, jābūt iespējai ātri sasaldēt. Cik lielas ir jūsu saldētavas jaudas?

– Pirms gada mēs bijām divas reizes mazāki, tagad, izmantojot Eiropas atbalstu, esam uzbūvējuši vēl vienu saldētavu par 650 tūkst. eiro, no kuriem Eiropas finansējums ir 253 tūkst. eiro. Taču tik un tā nespējam nodrošināt nepieciešamās jaudas, tāpēc izmantojam saldēšanas un uzglabāšanas pakalpojumus. Pārsvarā saldēšanas pakalpojumu nomājam – Salaspilī, Mērsragā un Saulkrastos. Tagad par Eiropas līdzekļiem esam iegādājušies labu fasēšanas iekārtu. Agrāk maisus šuva ar šujmašīnu, tagad viss tiek sapakots automātiski.

Šo gadu laikā ar Eiropas atbalstu esam realizējuši četrus projektus. Pirmajā izveidojām stādījumus – avenes un krūmmellenes– un iegādājāmies kastītes ogu iepirkšanai, otrajā nopirkām smiltsērkšku un upeņu stādus un uzbūvējām pirmo saldētavu. Trešajā projektā iegādājāmies optisko lāzeriekārtu, kas tīra ogas, kā arī paplašinājām ražošanas telpas.

– Jūs tīrāt ogas ar lāzeru?

– Jā. Vispirms ogas sasaldē un tad ar ventilatoru izpūš visu lieko. Pēc tam lāzeriekārtā ogas tiek sašķirotas pēc krāsas. Ar šo iekārtu var šķirot ne tikai ogas, bet arī dārzeņus un augļus. Lāzeriekārta maksāja 117 tūkstošus. Bet mums ir arī citas iekārtas, piemēram, lapu un kātiņu noņemšanas iekārta upeņu ogu šķirošanai. Ir arī pulēšanas iekārta – tā no ogām nopulē ledus kārtiņu. Kopējās investīcijas ir tuvu 2 miljoniem eiro.

– Kā notiek ogu saldēšana?

– Ogas pēc atvešanas liekam šoka kamerā, kur ir –25 ºC, un strauji sasaldējam diennakts laikā. Tad ogas pārvedam uz saldētavām, pārberam no kastītēm kartona konteineros un pakāpeniski veicam ogu tīrīšanu. Ir plāns, ka tuvākajā laikā varētu būvēt vēl vienu saldētavu, esam iegādājušies šim nolūkam zemes gabalu tepat blakus. Vismaz tikpat lielu kā jau esošā, jo patreizējo saldētavu jauda, kas ir ap 35 tonnām, ir nepietiekama. Bet tas pagaidām ir ieceru līmenī.

– Vai arī stādījumus plānojat paplašināt?

– Audzēšana prasa daudz laika un specifiskas zināšanas, tāpēc pagaidām netiek plānots paplašināt stādījumu platības. Ja kaut ko vajadzēs, lietderīgāk iepirkt no citiem audzētājiem. Daudzi sameklē mūs paši, ne tik daudz vietējie kā no Eiropas, Krievijas.

– Kāds viedoklis jums radies par Latvijas audzētājiem?

– Tie, kas audzē, paši ļoti radoši meklē noieta iespējas. Audzētāji strauji modernizējas, būvē savas saldētavas, ražo jaunus produktus.
Arī ogu lasītājiem nav jāuztraucas par realizācijas iespējām. Pērn mēs, piemēram, Latvijā par mellenēm ogu lasītājiem samaksājām 800 tūkstošus eiro. Tā ka nopelnīt var. Daudzi vasarā ņem atvaļinājumu un iet uz mežu kā uz darbu.

– Kāpēc jūs dzērvenes neiepērkat?

– Dzērveņu lasītāji zina, ka šī oga nebojājas, un pietur ogas šķūnītī, kamēr sagaida tirgū labāku cenu. Savus iepirkuma punktus mēs nevaram turēt līdz oktobrim, novembrim. Pagājušogad nelielu apjomu dzērveņu iepirkām. Iepērkam arī brūklenes, tās tik labi kā dzērvenes neglabājas. Bet pirmās brūklenes cilvēki sarauš zaļas un mājas gatavina. Taču šādās ogās nav nepieciešamo vitamīnu. No brūklenēm tiek iegūta sula, ko sūtām uz Itāliju. Šogad Latvijā ir ļoti maz brūkleņu.

Arī lāceņu Latvijā ir ļoti maz, turklāt tās ir realizējamas pārtikai, tāpēc mums nav pārāk interesantas.

– Sēnes arī iepērkat?

– Iepērkam gailenes, kuras pēc tam sūtām uz Zviedriju. Pirms dažiem gadiem, kad bija daudz baraviku, iepirkām arī tās un pārdevām uz Itāliju. Šogad iepērkam arī alksnenes, taču apjomi pagaidām ir nelieli.

– Vai avenes iepērkat?

– Esam nelielos daudzumos iepirkuši dārza avenes. Meža avenes nevaram pirkt, jo ogas ļoti ātri bojājas. Tad uzpirkšanas punkti pludos aveņu sulā. Arī meža zemenes neiepērkam šī paša iemesla dēļ.
Bija pieprasījums pēc plūškoka ogām, bet nevarējām Latvijā iepirkt nepieciešamo daudzumu, jo nav piedāvājuma. Mums ar pāris kilogramiem nepietiek.

– Vai slēdzat līgumus ar audzētājiem par noteiktu apjomu ogu iegādi?

– Ir bijusi interese no smiltsērkšķu audzētājiem, kuri pirms plantāciju stādīšanas gribējuši zināt par noieta iespējām nākotnē, taču, tā kā raža ir neprognozējama, izvairāmies no konkrētu līgumu slēgšanas ar audzētājiem.

– Ābolu sēkliņas un ķiršu kauliņus neplānojat iepirkt?

– Ja patērētāji prasīs, tad, pilnīgi iespējams, to darīsim.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Vai lidmašīnā ir kāds ārsts?” Skride lidmašīnā, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Bostonu, izglābis kāda pasažiera dzīvību 15
FOTO. Nevar ne pazīt! Mūziķis un komponists Guntars Račs pārvērties līdz nepazīšanai
Ja uz ielas piedzīvota epilepsijas lēkme un izsaukta “ātrā” palīdzība, pēc tam par izsaukumu būs jāmaksā?
VIDEO. Jauna latviešu sieviete veikusi eksperimentu, vai var izdzīvot ar 100 eiro mēnesī: “Es ļoti gribu ēst!” 137
FOTO, VIDEO. Krievu propagandas mediji Lielvārdes Ziemassvētku eglītē saskata svastiku 72
Lasīt citas ziņas
Cietusī spriedumu nesagaida… Paziņoti tiesas spriedumi rekordsenās – pirms 30 gadiem ierosinātās – krimināllietās
“Vai lidmašīnā ir kāds ārsts?” Skride lidmašīnā, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Bostonu, izglābis kāda pasažiera dzīvību 15
Saldus novadā grāvī ieslīdējis autobuss 4
Ja uz ielas piedzīvota epilepsijas lēkme un izsaukta “ātrā” palīdzība, pēc tam par izsaukumu būs jāmaksā?
Saldus novadā grāvī ieslīdējis autobuss 4
20:48
Lietuva izraida Krievijas vēstniecības darbinieku
20:47
Valstij nodarīti zaudējumi teju miljona eiro apmērā: uzņēmuma vadītāju tiesās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas
20:11
Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien svin 85. dzimšanas dienu 3
Latviju šķērsos jaunas nokrišņu zonas. Kurās dienās snigs visvairāk? Prognoze nākamajai nedēļai
Mūžībā devies latviešu dziesminieks un jumiķis Haralds Sīmanis
“Nešaubījos, ka došos karot!” Jurko stāsts par kaujām līdz spēku izsīkumam un ko karam nodarīja korupcija 74
FOTO. Nevar ne pazīt! Mūziķis un komponists Guntars Račs pārvērties līdz nepazīšanai
Ar 52 balsīm “par” – nolemts! Tiks no jauna veidots klimata un enerģētikas ministra amats 109
Krievi atvelk karaspēku no pilsētām iepretim Hersonai. Vai Ukrainas karavīri jau šķērsojuši Dņepru?
VIDEO. Rumānijā aizdedzies slavenais “Coca-Cola” Ziemassvētku auto
“No Kariņa neesmu dzirdējis nevienu vārdu par darbiem, kas valdībai būtu svarīgi,” norāda Jaunups
Valstij nodarīti zaudējumi teju miljona eiro apmērā: uzņēmuma vadītāju tiesās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas
Kam jāatmaksā dēla ņemtais kredīts, ja pats to vairs nevar izdarīt? Vai vecākiem?
Novembrī Ukrainas armija iznīcinājusi rekordlielu iebrucēju skaitu
“Mums jānodrošina, lai viņi uzvarētu!” Sabiedrotie palīdz Ukrainai
VIDEO. “Man likās – ja es to somiņu nenopirkšu, es nomiršu”: Elita Patmalniece ceļojumā tiek pie kārotā zīmola somas 3
Tomēr pieņem Juridiskās komisijas neatbalstītos grozījumus – veidos arī ministru biedru amatus
Līcīša feļetons: Šalom aleihem, Izraēla! Vai prezidenta Levita vizīte tur nebija untums?
Kur patiesībā tiek ražots jaunais Moskvičs, vai to vairs var saukt par krievu auto? 10
Sen nav zvanījis: Makrons cer tuvākajās dienās runāt ar Putinu 4
Beness Aijo kļuvis par Krievijas pilsoni. PMLP vērtēs Latvijas pilsonības atņemšanu viņam 62
VIDEO. “Liela daļa gan palika aiz svītras…” – grupas “Dzelzs vilks” solists Juris Kaukulis nāk klajā ar jaunumiem
Dabasgāzes lielvalsts Krievija paaugstina iedzīvotājiem gāzes un elektrības cenas jau otro reizi šogad 4
Vēstuļbumbu saņēmis arī Spānijas uzņēmums, kas ražo ieročus piegādēm Ukrainai 3
VIDEO. “Iespēra pa kājām, pa vēderu, pa galvu!”: kāds tētis pie Juglas vidusskolas, gribot pārmācīt sava bērna pāridarītājus, iekuļas lielās nepatikšanās 3
“To šuvu pati”: politiķe Sandra Kalniete pastāsta par savu tērpu, kas tika “karstasinīgi” apspriests soctīklos 9