Foto: NASA

Pirmo reizi zinātnes vēsturē no Mēness atgādātā augsnē izaudzēti augi 5

Dace Bumbiere, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Lasīt citas ziņas

Amerikāņu pētnieki no Floridas universitātes pirmo reizi zinātnes vēsturē veikuši eksperimentu nolūkā izaudzēt augu Mēness augsnes jeb tā dēvētā regolīta paraugos, kuri uz Zemi nogādāti “Apollo” misijās (11, 12 un 17). Lai arī pētnieku rīcībā bija tikai 12 grami regolīta (no kopumā atgādātajiem 382 kilogramiem), eksperimentu tomēr izdevās īstenot, un tajā gūtie rezultāti var zināmā mērā ietekmēt turpmākos Mēness kolonizēšanas plānus.

Foto: NASA
CITI ŠOBRĪD LASA


Mēness augsne jeb regolīts, ko uz Zemes nogādāja “Apollo” misijas.

Vēstīts, ka pētnieki izmantojuši mazas plastikāta mēģenes, kurās parasti audzē dažādu kultūru baktērijas. Katrā no tādām mēģenēm ievietoja vienu gramu regolīta, pievienoja barojošo sastāvu un iestādīja tāla sīkplikstiņa (Arabidopsis thaliana) sēklu. Kā kontrolgrupas elementi tā paša auga sēklas iestādīja arī augsnē, kuras sastāvs pielīdzināms Marsa augsnei, kā arī parastajā zemes augsnē un speciāli vēl arī augsnē no ekoloģiskajā aspektā nelabvēlīgiem reģioniem. Praktiski visas regolītā iedēstītās sēklas izdzina asnus. Taču tālāk šie augi attīstījās jau pilnībā neprognozējami: daži attīstījās ļoti lēni, citi bija izmērā ievērojami mazāki, tostarp tie visi bez izņēmuma atšķīrās no kontrolgrupās izaugušajiem augiem.

Foto: SHUTTERSTOCK


Sīkplikstiņš Arabidopsis thaliana.
Pētnieki secinājuši, ka izaugušo augu atšķirība ir tiešā veidā atkarīga no regolīta tipa un sastāva, jo savulaik kosmiskās misijas tā paraugus bija paņēmušas dažādās Mēness vietās. Vissekmīgāk attīstījās augi, kuri bija iedēstīti regolītā, kas bijis visvairāk pakļauts Saules kosmiskā vēja iedarbībai. Tāds rezultāts bija pat ļoti negaidīts, jo visi uzskatīja, ka Apollo 11 paņemtie regolīta paraugi ir vismazāk piemēroti augu izaudzēšanai, jo tie iegūti no ļoti senās Miera jūras virsmas, kas vairākus miljardus gadu nav pakļauta kosmiskā vēja un radiācijas iedarbībai.

Patlaban pētnieki nodarbojoties ar tādu piejaukumu sastāvu izstrādāšanu, kas spētu jebkuru regolīta tipa augsni padarīt piemērotu augu audzēšanai. Un tas jau savukārt varētu pavērt ceļu uz efektīvu augu audzēšanu tieši uz Mēness, kam katrā ziņā būs nenovērtējami liela loma visām nākamajām Mēness misijām un tostarp arī sagaidāmajā kolonizācijā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.