Kultūra
Kultūrpolitika

No Piejūras brīvdabas muzeja arī Oskara laiva ceļā uz restaurāciju0

Publicitātes foto

Saskaņā ar noslēgto līgumu par laivu restaurāciju, Piejūras muzejā turpinās darbs, lai pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk parūpētos par muzeja krājumā esošajām laivām. Šajā mēnesī no muzeja uz restaurāciju tiek pārvestas vairākas laivas, starp tām arī “Oskara laiva”.

Marta sākumā devās ceļā liela lašu zvejas laiva, kas izmantota, zvejojot ar lielvadu (vietējie teiktu “dižvadu”). Laiva būvēta 1920-tajos gados no priedes koka un paredzēta vada ievietošanai (laivas garums-10,10m, platums-2,85m, borta augstums-1,20m). Dzinējspēks – airi. Lai gan laiva ir liela, par dzinēju nevarēja izmantot motoru, jo, metot vadu, tas varēja uztīties uz dzenskrūves. Vadu mest parasti devās 10-12 zvejnieki, nepieciešamības gadījumā, to varēja veikt arī 7-8 zvejnieki. Vadu vilka vai nu malā, vai laivā. Zivis veda krastā ar mazajām laivām.

Šai laivai ir savs stāsts – tā tikusi izmantota Latvijas pilnmetrāžas filmas “Zvejnieka dēls” (1939) uzņemšanā. Filmas režisors – Vilis Lapenieks, komponists – Jānis Mediņš, galvenās lomās – Pēteris Lūcis, Ņina Melbārde, u.c., tā filmēta pēc Viļa Lāča tāda paša nosaukuma romāna motīviem. Filmas stāstā ir mīlestība un nodevība, kolorīti zvejniekciema tipāži un zvejnieku dzīve, kas nav iedomājama bez laivām. Pati filma jau kļuvusi par leģendu un Piejūras brīvdabas muzejs var lepoties, ka daļa no šīs leģendas ir muzeja krājumā, laivu mīļi dēvē par “Oskara laivu” un muzejā tā nogādāta no Kauguriem 1959. gadā.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.