Noglabāt nedrīkst – kur liksim atkritumus pēc 2035. gada? 0
Latvijā arvien aktuālāks kļūst jautājums par atkritumu apsaimniekošanu, īpaši ņemot vērā Eiropas Savienības izvirzītos mērķus. Par atkritumu reģenerācijas nepieciešamību, izaicinājumiem un riskiem TV24 raidījumā “Eko-loģika: par vai pret?” diskutēja vairāki nozares eksperti.
RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors, profesors Ivars Vanadziņš uzsver, ka no atkritumu reģenerācijas, visticamāk, izvairīties nevarēs:
“Jautājums nebūtu nav viegls, bet es teiktu, ka realitāte pašlaik ir tāda, ka, ņemot vērā visus politiskos, praktiskos uzstādījumus un arī to, ka atkritumu masa ir milzīga, atkritumu iterācija ir lieta, no kuras mēs visticamāk neizvairīsimies.”
Raidījuma vadītājs Sandijs Semjonovs vaicā – kāpēc neizvairīsimies, ja tiek ieviests depozīts un arvien vairāk šķirojam?
Vanadziņš paskaidro: “Tā realitāte ir tāda, ka visu mēs sašķirot nespēsim, ir tomēr ļoti daudz lietu, kas par spīti sabiedrības mītiem, tomēr joprojām nav šķirojamas un saskatāmā nākotnē nebūs šķirojamas, piemēram, tie paši kombinēti iepakojumi, kam varbūt papīra daļa, kura noārdās, bet pa vidu ir folija plēve, no kuras mēs vaļā netiekam nekādā normālā veidā.”
“Ļoti daudzas higiēnas preces mēs varam piesaukt,” papildina Ēriks Timpars, “WasteTech” valdes loceklis.
“Vēlos papildināt Ivara teikto – mēs varam dzīvot utopijā, bet man patīk fakti, statistika un pieredze. Paldies Dievam, mēs veidojam statistiku, un statistika tiek veidota Eiropas līmenī, Latvijas līmenī, un mēs redzam reālus ciparus.
Ja mēs paskatāmies uz Eiropas cipariem, tad šodien Eiropā nav neviena valsts, kas būtu sasniegusi savus mērķus nenoglabāt atkritumus poligonā bez šāda risinājuma. Otra tendence, kas Eiropā parādās – viņai nepatīk, kad sveši atkritumi nonāk viņu valstīs,” skaidro viņš.
Savukārt Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe uzsver, ka Latvijai priekšā ļoti skaidri un stingri noteikumi: “Mums arī valstī ir mērķi, kas ir jāizpilda, un tas laiks ir ārkārtīgi īss šobrīd. 2035. gadā jau mēs drīkstam noglabāt tikai 10%. Šobrīd noglabājam 40%. Tie 90% jāpārstrādā reģenerācijas procesā vai citā pārstrādes procesā, bet apglabāt mēs tos nevaram.”
“Un katrs var palūkoties uz savu groziņu, iedomāties 90% un mēģināt saprast, vai no tiem 90% visu var sašķirot, nošķirot, pārstrādāt. Viņi būs spiesti atzīt, ka pagaidām nē,” papildina Vanadziņš.
Tomēr Timpars norāda – Latvija šķiro labi, bet reģenerācijas iespēju trūkst:
“Par atkritumiem runājot, statistiski mēs neesam slikti. Visos atkritumu hierarhijas radītājos mēs neesam slikti – mēs labi šķirojam, labi pārstrādājam. Mēs esam ļoti vidējā līmenī ar Eiropu. Vienīgā problēma ir noglabāšana. Mēs esam viena no retajām Eiropas valstīm, kurā nav šādu iekārtu. Mums nav variantu, kā tikai noglabāt atkritumus poligonos. Un atkritumu hierarhijā tā ir vissliktākā lieta. Mēs šodien Latvijā noglabājam minētos 43% atkritumu, kas enerģijas vērtībā ir viens teravats enerģijas, kuru var pārvērst vai nu siltumā, vai nu elektrībā. Un es atgādināšu, ka šodien Latvijā mēs joprojām ievedam aptuveni 7,7 teravatstundas dabasgāzes.”
