“Nokārtojuši valodas eksāmenu, viņi visi pēkšņi kļūs Latvijai lojāli?!” Žurnāliste spriež par valodas pārbaudes lietderību 126
Man ir tāds eksistenciāls jautājums – kā pie tik gudras tautas ir tik dumja vara?! Šajā jautājumā cilvēciskums pazūd vispār – mēs zinām, ka valodas eksāmens jākārto pārsvarā veciem cilvēkiem. Ja viņi tagad neprot latviešu valodu, viņi nestrādā, viņi kaut kā iztiek, latviešu valodu viņiem nevajag – tad rodas jautājums “Kāds ir vispār mērķis, ko ar to grib sasniegt?!” Tā TV24 raidījumam “Nedēļa. Post scriptum” par šo tēmu izteicās Alla Petropavlovska, žurnāliste.
“30 gadu cilvēki dzīvoja bez šādas prasības, tagad pēkšņi to vajag – ar ko tas ir saistīts?! Nacionāļi godīgi pateica, ka mēs nevaram katram izvirzīt pretenziju, bet tie ir Latvijai nelojāli iedzīvotāji, tā ir bīstamība. Bet tad man pretī ir jautājums kā trešklasniekam – šie nelojālie cilvēki noliks valodas eksāmenu, dabūs izziņu, paliks pēkšņi lojāli Latvijai un būs pretputinisti?” retoriski vaicā Petropavlovska.
Žurnāliste uzskata, ja šis ir kārtējais mēģinājums ar pātagu veicināt integrāciju, tad neko stulbāku viņai nav dzīvē nācies pieredzēt: “Tas izraisa tikai pretestību un negatīvu fonu ģimenē, draugos. Kārtējo reizi mēs valstij pietiekami bīstamā brīdī kārtējo reizi tā vietā, lai veicinātu iekšējo drošību un sabiedrības saliedēšanu, mēs mēģinām vienu daļu radikalizēt!”
“Runājot par cilvēcisko aspektu – vecs cilvēks ar dažādām slimībām, kurš izdzīvojis ne to vieglāko dzīvi, pensiju saņem no Krievijas, jo gribēja drusku vairāk naudas, vai viņam jāliek valodas eksāmens?”
Komisijā iezīmējas iespēja noteikt ilgāku termiņu Krievijas pilsoņiem latviešu valodas apgūšanai
Lai arī Saeimas Pieprasījumu komisijas diskusijās izskanēja pretēji viedokļi, vairākums deputātu norādīja uz iespēju diskutēt par ilgāka termiņa noteikšanu Krievijas pilsoņiem apgūt latviešu valoda, proti, pārskatot līdz šim noteikto termiņu – 1.septembri.
Sākotnēji skaidrojumu par savukārt pašreizējo situāciju atbilstoši spēkā esošā likuma redakcijai sniedza Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze, kura skaidroja, ka Krievijas pilsoņiem, kuri iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi un uzturas Latvijā ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, PMLP līdz šī gada 1.septembrim jāiesniedz dokumenti, kas apliecina valsts valodas zināšanas A2 līmenī.
PMLP vadītāja skaidroja, ka šis nosacījums neattieksies uz Krievijas pilsoņiem, kuriem ir 75 un vairāk gadi. Pārbaudes darbus valsts valodas zināšanu apliecināšanai pavasarī sāks organizēt Valsts izglītības satura centrs.
Roze norādīja, ka tām personām, kuras laikus nebūs iesniegušas dokumentus par latviešu valodas zināšanām, no 2.septembra vairs nebūs spēkā uzturēšanās atļauja. Līdz tam laikam viņiem būtu jānokārto un jāsaņem Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statuss.
PMLP vadītāja skaidroja, ka ar dokumentiem par valsts valodas zināšanām būs jāvēršas iestādē, lai saņemtu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu un varētu turpināt uzturēties Latvijā. Parastajā kārtībā iesnieguma izskatīšana prasītu 90 dienas un vēl divas nedēļas nepieciešamas dokumenta izgatavošanai – tad pēdējais laiks, lai iesniegtu dokumentus būtu 18.maijs.
Savukārt, ja iesniegumu izskatītu paātrinātā kārtībā desmit darba dienu laikā kopā ar vēl divām dienām nepieciešamā dokumenta izgatavošanai, tad pēdējā diena iesniegumu pieņemšanai no minētajiem Krievijas pilsoņiem, kuri uzrādītu valsts valodas zināšanas apliecinošus dokumentus, ir 16.augusts, skaidroja Roze. Reizē jāņem vērā, ka attiecībā uz Krievijas pilsoņiem ir jāveic arī papildpārbaude, ko īstermiņā nevar veikt, skaidroja PMLP vadītāja.
Ja iesniegums tiks iesniegts pēc 16.augusta, tad iestāde vairs nevarēs pagūt pieņemt lēmumu līdz 2.septembrim, kad beigsies attiecīgo Krievijas pilsoņu uzturēšanās atļauja,
norādīja Roze. Kamēr tiktu skatīts Krievijas pilsoņa iesniegums, attiecīgajai personai nebūtu tiesības uzturēties Latvijā, tai būtu jāizceļo un jāgaida lēmums ārpus valsts.
Kā ziņots, lai izvairītos no liekām rindām, pirmajiem valodas pārbaude būtu jākārto tiem Krievijas pilsoņiem, kuriem beigusies uzturēšanās atļauja, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” teica iekšlietu ministrs Kučinskis.
Ministrs uzskata, ka uzreiz ap 17 000 cilvēku nodrošināt jaunas atļaujas izniegšanu būtu visai grūti nodrošināt un varētu sākties haoss.
Tāpēc viņš rosina, ka katrs Krievijas pilsonis var vērsties PMLP līdz ar pastāvīgās uzturēšanas atļaujas derīguma termiņa beigām katrā konkrētajā gadījumā, nevis tieši līdz 1.septembrim. Šādu cilvēku šogad varētu būt ap četriem tūkstošiem.
Šis jautājums tikšot pirmdien pārrunāts koalīcijā.
