Noskaidrots, kādas valsts pilsonis ir otrs apcietinātais Ādamsona lietā 8
Par spiegošanu Krievijas labā aizdomās turētā Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona (S) krimināllietā otra apcietinātā persona ir kāds Krievijas pilsonis, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Ādamsons tika aizturēts aizdomās par spiegošanu Krievijas labā, un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa viņam kā drošības līdzekli ir piemērojusi apcietinājumu.
Tāpat tiesa nolēma piemērot apcietinājumu vēl kādai personai, un tagad aģentūrai LETA zināms, ka šī persona ir kāds Krievijas pilsonis.
Tiesas lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.
Valsts drošības dienests (VDD) līdz šim publiski paziņojis, ka dienests šogad 9.jūnijā ir sācis kriminālprocesu saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.
Kriminālprocesā tika veiktas neatliekamas procesuālās darbības vairākos objektos. Procesuālās darbības, tostarp, kratīšanas, veiktas arī Saeimas ēkā un pret 13. Saeimas deputātu atbilstoši iepriekš no Saeimas saņemtajai piekrišanai.
Procesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis lielu daudzumu datu nesēju un dokumentu, un ir sākta iegūto materiālu analīze.
Kriminālprocesā patlaban divām personām ir piemērots aizdomās turētās personas statuss.
Izmeklēšanas interesēs VDD trešdien aģentūrai LETA plašākus komentārus nesniedza.
Krimināllikums par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību paredz brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.
Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai pēdējo četru gadu laikā.
Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus – dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret “Nord Stream 2”.
Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.
Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā.
Lai gan Ādamsonam nav pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.
Tāpat viņš darbojas vairākās deputātu grupās. Viņš kā parlamentārietis darbojas deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu, Ķīnas parlamentu un Baltkrievijas parlamentu. No 2019.gada janvāra Ādamsons ir deputātu grupas vadītājs sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu.
Padomju laikā Ādamsons ieņēma dažādus posteņus PSRS Jūras kara flotē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris, bet vēlāk pievērsās politikai. Ādamsons aizvien saņem Krievijas maksāto militāro pensiju.
Vaicāti vai pamatojoties uz secinājumiem šajā lietā preventīvi ir nepieciešams valstī pilnveidot drošības pasākumus valsts noslēpuma vai ierobežotas pieejamības informācijas saturošu materiālu apritei, VDD aģentūrai LETA norādīja, ka VDD analizē katru gadījumu, kas saistīts ar iespējamu valsts noslēpuma vai citas aizsargājamas informācijas nesankcionētu izpaušanu, un par gūtajiem secinājumiem informē par lēmumu pieņemšanu atbildīgās amatpersonas.
“Reaģējot uz identificētiem riskiem un izaicinājumiem, valsts noslēpumu saturošas informācijas aizsardzības prasības tiek pilnveidotas regulāri, jo valsts noslēpuma nonākšana valstij nelojālu personu rīcībā var radīt neatgriezenisku kaitējumu nacionālās drošības interesēm,” norādīja dienestā.
