Olšūnu ziedotājas stāsts: “Paliksi neauglīga! Iedomājies, cik daudz līdzīgu bērnu tev pa pasauli skraidīs!”
29
“Vai tev vispār veselais saprāts vēl ir? Paliksi neauglīga! Pēc tam pašai būs problēmas ar veselību! Iedomājies, cik daudz līdzīgu bērnu tev pa pasauli skraidīs!” Šādi un citi komentāri, atklājot faktu par dalību olšūnu ziedošanas programmā, izskanējuši kādas sievietes, kura vēlējās palikt anonīma, virzienā, taču tas viņu nekad nav atturējis rīkoties pēc pašas pārliecības.
Par olšūnu ziedošanu sieviete uzzinājusi no paziņas, kura devusies kārtējā vizītē uz klīniku, lai saņemtu medikamentus, kas katru dienu jāinjicē vēderā. Tolaik tas šķitis kaut kas nedzirdēts, tāpēc viņa, ziņkārības vadīta, vēlējās dzirdēt par šo procesu vairāk.
Pirmais, taču ne vienmēr pareizais, ko cilvēks mēdz darīt, kad vēlas noskaidrot vairāk informācijas par kaut ko nedzirdētu, ir “ieguglēt”, kas tad tas par brīnumu un ko viņš ziemā ēd.
Sieviete vēl tagad atceras atrasto. Brīdinājumi par olnīcu hiperstimulāciju, svara pieaugumu, garastāvokļa izmaiņām, neauglības risku. Viedokļi (gan sieviešu, kam ir pieredze šajā jautājumā, gan ārstu) – daudz un dažādi. Atbilde – kaut kur pa vidu. Tāpēc pareizākā rīcība, viņasprāt, bija doties uz konsultāciju pie sava ginekologa, lai pavaicātu, kādas ir viņa domas par to.
Viņas ginekologa atbilde skanēja apmēram šādi: “Jums, sievietēm, katru mēnesi olšūnas atjaunojas, kāpēc gan nepalīdzēt kādam citam, kurš tik ļoti vēlas bērniņu un nesaņemt dāsnu atalgojumu par labo darbu? Uz priekšu!” Tajā brīdī divu domu neesot bijis – ir jāpamēģina.
Olšūnu ziedošanas programmas tiek piedāvātas vairākās Latvijas klīnikās. Viņas izvēle “kritusi” par labu paziņas ieteiktajai. Un tikai tad radās īstās atbildes uz viņas jautājumiem.
Šajās programmās netiek uzņemta “kura katra”, viņa spriež – sievietei jābūt pilnīgi veselai. Ir jānodod dažādas analīzes, jāapmeklē psihiatrs, ģenētiķis un, iespējams, arī citi speciālisti, ja klīnikā to uzskatīs par nepieciešamu. Un tikai tad, kad ir saņemtas pozitīvas atbildes no visiem speciālistiem, process var sākties, viņa stāsta.
“Esmu ziedojusi olšūnas trīs reizes divās dažādās klīnikās,” viņa uzsver, paskaidrojot, ka katrā no tām ir atšķirīgas nianses, “taču mērķis abām viens – palīdzēt ģimenēm tik pie ilgi gaidītajām atvasītēm.”
Sieviete apgalvo, ka visi izmeklējumi, analīzes, procedūras ir bez maksas. Ārsti, ar kuriem viņai nācies sadarboties, vienmēr ir ļoti pretimnākoši, ārkārtīgi rūpīgi, attieksme – cieņpilna. Viss līdz sīkākajai detaļai tiek izskaidrots, neskaidrie jautājumi top skaidri, viņa stāsta.
Kādam varētu būt problēmas ar injekcijām, kuras nepieciešams sev veikt pašam vēderā, bet adatas esot tik smalkas un īsas, ka tās principā nevar just, viņa iedrošina. Aptuvenais procedūras ilgums no brīža, kad jāsāk veikt injekcijas, līdz brīdim, kad olšūnas tiek ziedotas, esot divas nedēļas.
Šo divu nedēļu laikā jārēķinās ar vairākām vizītēm pie galvenā ārsta, kas uzņemas procesa virzību, pārbaudot, vai viss šajā laikā noris pēc plāna, viņa stāsta. Ārsti parasti uzturā iesaka uzņemt pēc iespējas vairāk olbaltumvielu, lai viss noritētu pēc iespējas “gludāk”.
Viņa skaidro: “Pirmajās dienās neko nevar just, taču beidzamajās dienās, neilgi pirms galvenās procedūras, esmu jutusi “spiedošas” sāpes vēdera lejasdaļā, bet tas arī viss.”
Beidzamajā dienā, kad notiek galvenais process – olšūnu ziedošana jeb punkcija –, visticamāk, būs nepieciešama brīvdiena, jo procedūra tiek veikta narkozē, par automašīnas vadīšanu tajā dienā var aizmirst, sajūtas arī ir mazliet jocīgas. Tās saglabājoties aptuveni trīs dienas, bet, protams, viņa uzsver, katram tās var atšķirties, norādot: “Mēs taču esam tik dažādi. Katram arī tas sāpju slieksnis ir cits.”
Vairākas dienas pēc procedūras ir jāatgriežas uz vizīti pie ārsta, kurš pārbauda, vai viss ir labi, vai nav parādījušās kādas blaknes. Process, kā jau viņa teica, tiekot ļoti rūpīgi kontrolēts.
“Es viņiem ziedoju olšūnas, viņi man sniedz kompensāciju un pateicības vārdus,” viņa stāsta, piebilstot, “protams, kā viens no ieguvumiem jāpiemin arī gandarījums, ka kādam, kuram mazulīti neizdodas ieņemt citādi, tas ļaus piepildīt sapni.”
