Foto – Shutterstock

Kādā attālumā stādīt ozoliņus, veidojot aleju? 2

“Vēlamies savā lauku īpašumā iedēstīt ozoliņus. Kādā attālumā tos izvietot alejā?” RUDĪTE BAUSKAS NOVADĀ

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Laupītāji uz motocikliem mēģina apzagt garām ejošu sievieti, taču nelāgais nodoms viņiem tūlītēji atspēlējas 11
Eksperts nāk klajā ar fatālu paredzējumu: Krievija izmantos kodolieročus neatkarīgi no tā, vai Rietumi apbruņos Ukrainu 69
Kokteilis
Lielā Mēness ilūzija – nepalaidiet garām zemeņu pilnmēnesi 22. jūnijā, tas būs īpašs
Lasīt citas ziņas

Mežkopis Andris Mičulis iesaka stādīt vismaz 1 m garus ozoliņus ar taisnu stumbru un spēcīgiem zariem. Tādus audzē dažās Latvijas kokaudzētavās, bet tie nemaksā lēti. Piemēram, “Latvijas valsts mežu” struktūrvienības “Sēklas un stādi” Jelgavas un Valmieras kokaudzētavā ap 0,8–1 m garus kailsakņu stādus pašlaik tirgo par 2,10 eiro. Var sameklēt arī savas dzīvesvietas apkārtnē labus, dabiski izaugušus kociņus, taču tie pēc pārstādīšanas mēdz ilgi nīkuļot.

Stādu izaudzēšana

Vislabāk ozolu stādus izaudzēt pašiem, sējot zīles. Pirmās parasti nokrīt bojātās un mazvērtīgākās, bet labākās birst pēc salnām. Zīles var sēt pavasarī, taču tās uzglabāt ir sarežģīti. Siltā vietā sadīgs pirms laika, par daudz apžuvušās sakaltīs un nedīgs. Nelielos daudzumos zīles var glabāt ledusskapī vai pagrabā mitrā kūdrā. Tomēr pareizāk ir iesēt tūlīt pēc nobiršanas, kā tas notiek dabā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Zīles sēj līdz 5 cm dziļā vadziņā apmēram 5 cm citu no citas. No grauzējiem sējumus var pasargāt ar egļu piesegumu. Gadu pēc uzdīgšanas ozoliņi jāizrok, jāsaīsina saknes tā, lai paliktu ap 15 cm plats kamoliņš, un jāizstāda apmēram 30 cm attālumā. Trešajā ceturtajā gadā kociņi atkārtoti jāpārstāda – pusmetra attālumā citu no cita, atkal saīsinot garākās saknes un nogriežot liekos zarus, lai veidojas taisns stumbriņš.

Gadu pirms pārstādīšanas paliekošā vietā kociņam var vēlreiz atdurt saknes tādā attālumā, lai jaunās saknītes paliktu pie izraktā koka. Šādi sagatavotam stādam būs kupla sakņu sistēma, un tas labi ieaugs.

Sargā no slimībām un kaitēkļiem

Sējeņi sākumā aug lēni un var pat katru gadu slimot ar miltrasu. Tad uz lapām parādās balta apsarme, dzinumu pieaugums samazinās, augs nenobriest un var ciest rudens salnās. Parasti pret miltrasu nekādu ķīmiju nelieto, lai gan ir atļauts izmantot fungicīdu Tiovits 80 (1,2 kg/ha). Apstrādi atkārto pēc 10–14 dienām. Lai mazinātu infekcijas iespējamību turpmāk, rudeņos ieteicams savākt un sadedzināt nobirušās lapas. Katru rudeni jāparūpējas, lai ozoliņiem nepiekļūtu zaķi vai buki.

Kur stādīt

– Ozoliem vajag labu zemi. Tiem patīk smilšmāla augsne, bet pastāvīgi mitrās vietās koki nīkuļo. Nevajag ozolus stādīt nabadzīgā smilts augsnē; tādā labāk aug priedes. Apgalvojumam, ka šie lapu koki vislabāk aug tieši ūdens āderu krustpunktos, nepiekrītu, bet viedokļi ir dažādi, – atzīst A. Mičulis. – Sens mežkopju teiciens vēsta – ozols aug kažokā, bet kailu galvu. Tas nozīmē, ka pirmajos gados apkārt ozoliņiem nevajag nocirst pilnīgi visus krūmus, piemēram, kārklus. Tos vajag atbrīvot tik daudz, lai ozoliņa galva redzētu sauli. Tad aug taisni stumbri.

Reklāma
Reklāma

Stādīšana alejā

Ņemot vērā ozolu vainaga projekcijas, mežkopis iesaka tos alejā stādīt vismaz sešu metru attālumā citu no cita. Ja iestādīs tikai pāris metru atstatumā, pēc 15 gadiem vajadzēs lielu daļu izraut, jo stādījums būs pārāk biezs. Meža jaunaudzēs gan hektārā stāda vismaz 1500 koku (2 x 2 m).

Ātraudzīgāks un krāšņāks, it īpaši rudenī, ir sarkanais ozols, ko audzē tāpat kā parasto ozolu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.