Lai arī reņģu krājumi Baltijas jūras daļā un Botnijas līcī novērtēti kā zemi, Baltijas jūras centrālajā daļā krājumu stāvoklis ir uzlabojies, līdz ar to zinātnieki ierosina reņģu nozvejas palielinājumu. Savukārt reņģu zvejā Rīgas līcī nākamajam gadam tiek plānots neliels samazinājums.
Lai arī reņģu krājumi Baltijas jūras daļā un Botnijas līcī novērtēti kā zemi, Baltijas jūras centrālajā daļā krājumu stāvoklis ir uzlabojies, līdz ar to zinātnieki ierosina reņģu nozvejas palielinājumu. Savukārt reņģu zvejā Rīgas līcī nākamajam gadam tiek plānots neliels samazinājums.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Zivju kvotas nākamajam gadam – finiša taisnē. Par brētliņu Latvija vēl cīnīsies 16

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Judina kungs, vai Jūs pēc izglītības esat docents?” Deputāte Liepiņa izgāžas Saeimas sēdē 3
FOTO. Nevar ne pazīt! Mūziķis un komponists Guntars Račs pārvērties līdz nepazīšanai
“Ukrainā krituši 100 000 karavīru.” Slaidiņš komentē fon der Leienas “diezgan stulbo” paziņojumu 53
Lasīt citas ziņas

 

Jau šā gada augustā Eiropas Komisija (EK) publiskoja priekšlikumu regulai, ar kuru 2023. gadam tiks noteiktas konkrētu zivju zvejas iespējas Baltijas jūrā. Saskaņā ar šo priekšlikumu vairākās pozīcijās nekas nemainīsies un saglabāsies līdzšinējie nozvejas apjomi, bet vislielākās izmaiņas skars brētliņu nozveju.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Lašu, mencu situācija – stabila

Kā “Latvijas Avīze” uzzināja Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamentā, atsevišķām sugām situācija salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu atbilstoši zinātnes novērtējumam nav mainījusies. Tas attiecas gan uz lašu, gan mencu krājumiem, kuriem tāpat kā iepriekš tiek atļauta tikai piezveja piekrastes zvejā.

Neskatoties uz pasākumiem, kas tiek veikti kopš 2019. gada, kad zinātnieki pauda satraukumu par mencu krājumu ļoti slikto stāvokli, situācija joprojām nav uzlabojusies. Baltijas jūras rietumdaļas mencu krājuma stāvoklis pat ir pasliktinājies un krājuma biomasa 2021. gadā ir nokritusies līdz vēsturiski zemākajam līmenim.

Tāpēc arī EK saglabā piesardzību un ierosina saglabāt līdzšinējo nozveju un visus papildu pasākumus. Lai arī reņģu krājumi Baltijas jūras daļā un Botnijas līcī novērtēti kā zemi, Baltijas jūras centrālajā daļā krājumu stāvoklis ir uzlabojies, līdz ar to zinātnieki ierosina reņģu nozvejas palielinājumu.

Savukārt reņģu zvejā Rīgas līcī nākamajam gadam tiek plānots neliels samazinājums, kas ir pamatots ar zinātnes veikto krājuma novērtējumu. Vienīgā suga, kurai EK piedāvājusi lielāku samazinājumu, nekā pieļauj zinātnieki, ir brētliņai Baltijas jūrā – par 20%, kam Latvija un vairākas citas valstis nav gatavas piekrist.

Zinātnieku ierosinājums bija samazināt nozveju par 16% un pamatojums – brētliņa ir mencas barības suga, un tā nepieciešama mencas atjaunošanai. Zinātnieku novērtētais krājumu stāvoklis neprasa 20% samazinājumu, un komisijas lietotie argumenti nepārliecinot par šāda pārspīlēta samazinājuma nepieciešamību.

Šis ir galvenais jautājums, ko Latvija centīsies aizstāvēt turpmākajās diskusijās un sarunās par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2023. gadā, skaidro ministrijas pārstāvji.

Ko par brētliņu nozvejas samazinājumu saka zvejnieki? Latvijas Zivsaimnieku asociācijas izpilddirektors Viesturs Ūlis atbalsta zinātnieku ieteikumu par brētliņu kvotas samazinājumu, jo iepriekšējos divos gados bijis palielinājums. “Labi, ka ir samazinājums, jo tādā veidā tiek kontrolēti jūras resursi,” vakar sacīja Ūlis. Katrā ziņā zivsaimnieki jau rēķinās ar to, ka nākamgad gaidāmas izmaiņas konkrētu zivju nozvejā.

 

Kopīga pozīcija

ZM arī informē, ka pēdējo sešu gadu laikā pieļaujamās nozvejas un kvotu apspriešanā aktīvi iesaistījies arī Baltijas jūras reģionālās sadarbības forums (BALTFISH) un tā ietvaros tiek izstrādāta Baltijas jūras reģiona valstu kopējā rekomendācija, kas vairākus gadus bijusi par pamatu ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes lēmumu pieņemšanai par zvejas iespējām Baltijas jūrā.

Lietuva kā pašreiz BALTFISH prezidējošā valsts organizē Baltijas jūras reģiona valstu sadarbību, lai vienotos par kopīgu pozīciju zvejas iespēju noteikšanai 2023. gadam, un tas nozīmē, ka cīniņš par nozvejas kvotām vēl tikai priekšā.

Kopējo foruma rekomendāciju plānots apstiprināt BALTFISH sanāksmē 16. oktobrī Luksemburgā tieši pirms padomes sanāksmes, savukārt par pašu regulu un attiecīgi nozvejas kvotām politisko vienošanos plānots panākt 17.–18. oktobra ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības Ministru padomē.

SAISTĪTIE RAKSTI

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Soli pa solim uz atjaunojošo lauksaimniecību!” Saruna ar zemnieku Māri Freimani
Lielo uzkrājumu un inflācijas dēļ krīt svaigpiena iepirkuma cenas. Kas notiks ar cenām veikalos? 28
Prioritāte – ilgtspējīga kūdras purvu apsaimniekošana 2
Žurnāls: Daudzos ZM, VARAM un VID iepirkumos figurē politiķu radi un ziedotāji 19
“Judina kungs, vai Jūs pēc izglītības esat docents?” Deputāte Liepiņa izgāžas Saeimas sēdē 3
FOTO. Nevar ne pazīt! Mūziķis un komponists Guntars Račs pārvērties līdz nepazīšanai
“Ukrainā krituši 100 000 karavīru.” Slaidiņš komentē fon der Leienas “diezgan stulbo” paziņojumu 53
Kam jāatmaksā dēla ņemtais kredīts, ja pats to vairs nevar izdarīt? Vai vecākiem?
Vāc ziedojumus Haralda Sīmaņa izvadīšanai: “Lai godam varam atvadīties no leģendārā dziesminieka” 7
Lasīt citas ziņas
Meža īpašnieki noslēpties nevar – tiklīdz veikta inventarizācija, jau nākamajā dienā pagalmā ieripo uzpircēji 82
“Ja bez maksas, es ņemu!” Šoziem latviešu interese par malku mežā dubultojusies 23
Mācās audzēt tomātus bez fosilās enerģijas izmantošanas ar īpašu gaismu 5
Kāda bija aizvadītā ķiršu sezona, kāpēc raža bija mazāka nekā citus gadu? 3
Mazie veikali laukos – atbalsta salas dziestošajos reģionos 17
Brīnišķīgu bumbieru dārzs ar rekordražu; kā līdz tam nonākt. Intervija ar saimniekiem. 4
veidojas Dziesmu un Deju svētku izmaksas? Skaidro pasākuma režisors
“Aizsardzības dienests būs prestiža lieta!” Saruna ar Pabriku
Deputāti vērtēs iniciatīvu par pāreju uz četru dienu darba nedēļu. Tu tādu vēlētos? 1
Ar ko Covid-9 ir tik īpašs? Kāds skatītājs ir neizpratnē par balstvakcīnām
FOTO. Kaspars Roga pametis Latviju; “Prāta vētra” skaidro, kurš spēlēs koncertus viņa vietā
APTAUJA. Vai, jūsuprāt, Eiropas valstis, Latviju ieskaitot, nesalūzīs grūtās ziemas laikā un nesāks mazināt atbalstu Ukrainai? 20
Septiņas vērtīgas un spēcinošas tējas pret saaukstēšanos un klepu
FOTO. Kapsulu garderobe, depozīts, vietējo zemnieku gardumi! Latvijas slavenības atklāj, kā ikdienā “dzīvo zaļi”
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
VIDEO. Igo Ziemassvētku laikā nāk klajā ar patīkamiem jaunumiem
10:55
FOTO. Kapsulu garderobe, depozīts, vietējo zemnieku gardumi! Latvijas slavenības atklāj, kā ikdienā “dzīvo zaļi”
10:47
Deputāti vērtēs iniciatīvu par pāreju uz četru dienu darba nedēļu. Tu tādu vēlētos? 1
10:21