Foto: Publicitātes, Timurs Subhankulovs, EPA/SCANPIX/LETA

Par pandēmijas naudu – seriāli, Slepenības ministrija, nepatika “pēriens”. Nedēļas notikumu apskats 0

“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Cilvēks. Nepatika “pēriens”

Vjačeslavs Dombrovskis
Foto: Timurs Subhankulovs
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 138
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pret stulbo arī paši dievi cīnās veltīgi!” Šadurskis uzskata, ka skolotāju atklātajai vēstulei vieta miskastē 294
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Deputāts atklāj, vai pēc 15. novembra vakcinētie iedzīvotāji varēs atgriezties normālā dzīvē 140
1 diena
Lasīt citas ziņas


Laikā, kad visa uzmanība pievērsta jaunajai Rīgas domes koalīcijai un varas sadalei tās iekšienē, vēlēšanu zaudētāji maz kuru interesē.

“Viņi [“Saskaņa”] sapratuši, ka šajās vēlēšanās dabūs pērienu,” jau iepriekš intervijā “Latvijas Avīzei” izteicās “Jaunās Vienotības” saraksta līderis Vilnis Ķirsis. Un interesantākais, ka gandrīz to pašu jau pēc vēlēšanām sacīja arī “Saskaņas” priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs: “Šis pēriens mums noderēs.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr, izrādās, ne visiem “pēriens” kā audzināšanas metode politikā šķiet laba un noderīga. Savu nepatiku pret radušos situāciju publiski paudis Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (attēlā), kuru iepriekš partija pat bija izvirzījusi kā savu premjera kandidātu.

Viņš arī paziņojis, ka pamet partijas valdi, bet turpinās būt ierindas biedrs un arī paliks “Saskaņas” frakcijā. No paša Dombrovska izteikumiem gan izriet, ka tā vairāk ir nevis lojalitāte partijai, bet godīga attieksme pret vēlētājiem.

Dažādus politiskos spēkus (“Jaunlatvija”, Zatlera Reformu partija, “Vienotība”) izmēģinājušajam Dombrovskim ir pamats justies nelāgi. “Saskaņas” vadībā vairs nav viņa senais draugs Nils Ušakovs, arī paša Dombrovska centienus pārņemt partijas vadību biedri neatbalstīja – kongresā vairākums nobalsoja par Urbanoviču.

Iepriekš piedzīvota “uzmešana” Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur Dombrovskim bija solīts pirmais numurs sarakstā, bet galu galā uz Briseli devās Ušakovs un Andris Ameriks.

Tagad Dombrovskis vairs neslēpj, ka “Saskaņai” tās pašreizējā veidolā neredz nākotni: “Pat izgāšanās Rīgas domes vēlēšanās nespēj ietekmēt partijas vadības gatavību jebkādai izlēmīgai rīcībai. Esmu dziļi pārliecināts, ka līdzšinējā partijas kursa turpināšana novedīs pie tā, ka 2022. gada vēlēšanas “Saskaņai” būs pēdējās.” Daudzi jau spriež – nez, kura būs nākamā partija, kurai viņš pievienosies.

Izgāšanās. Atdodiet naudu par dīkstāvi!

Foto: Evija Trifanova/LETA

Apmēram 4000 darbinieku Latvijā saņēmuši nepatīkamu ziņu – viņiem jāatmaksā valsts izmaksātie pabalsti par krīzes izraisīto piespiedu dīkstāvi, paziņojusi VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Valsts esot sākusi izmaksāt dīkstāves pabalstus tik ātri, divu nedēļu laikā pēc krīzes sākuma, ka sistēmu nav paspēts atstrādāt. Jaunzemes emocionālo komfortu iedragājis arī tas, ka uzņēmēji šo prasību uztvēruši “ar augstprātību un izsmieklu”.

Ja nauda netikšot labprātīgi atmaksāta, bet to nāksies piedzīt tiesas ceļā, viņa bilst, tad nākamajā reizē, kad radīsies krīze, no valsts puses varētu vairs nebūt tik liela uzticēšanās un pabalstu izmaksa varētu notikt lēnāk.

Vairāki aspekti šajā ziņā liek saausīties. Neapšaubāmi, ka krīzes asākajos mēnešos bija uzņēmumi un to īpašnieki, kas valsts piedāvāto atbalstu centās izmantot negodīgi, tas tika konstatēts jau aprīlī un maijā.

Priecē, ka tādu nav bijis daudz – no 133 500 izmaksāto pabalstu nepareizi izmaksāti tikai 4000 jeb 3%. Drusku interesantāks ir jautājums, kā varēja rasties kļūdas un kļūdainas izmaksas.

Dīkstāves pabalsti tika izmaksāti, balstoties uz virkni Ministru kabineta noteiktu kritēriju, tādu kā ieņēmumu samazinājums par 30% vai samazinājums par 20%, bet tad bija jāizpilda kāds no trijiem papildu kritērijiem – eksporta apjoms, algu apjoms vai ieguldījumu pamatlīdzekļos apmērs.

Ja uzņēmēji, kas iesnieguši dīkstāves pabalsta pieprasījumus, ir krāpušies ar datiem un apkrāpuši valsti, tad VID neko nelūgtu (tas vispār nav šai iestādei raksturīgais darba stils), bet gan vērstos pret krāpniekiem ar visu bardzību. Tā kā šoreiz tiek “lūgts”, tad jādomā, ka āķis slēpjas kur citur.

Viens no iemesliem varētu būt Latvijas valsts pieprasītā pilnīgā, 100%, darba apturēšana, lai pretendētu uz dīkstāvi, baidoties, ka pretējā gadījumā uzņēmēji krāpšoties. Jau pats fakts, ka likums un MK noteikumi tika pieņemti ar tik neelastīgu un grūti kontrolējamu prasību, liecina, ka nekādas “uzticēšanās” starp valsti un uzņēmējiem nav arī šobrīd.

Darījums. Par pandēmijas naudu – seriāli

Publicitātes foto

Bagātīgu injekciju pandēmijas laika paplucinātajā nozares asinsritē nupat saņēmuši kino ļaudis. Nacionālais Kino centrs paziņoja, ka piešķirs miljonu eiro no pandēmijas ārkārtas līdzekļiem jaunu kino darbu radīšanai.

Gadījums īpašs, jo NKC vēsturē pirmoreiz valsts naudu lemts piešķirt nevis spēles vai dokumentālām filmām, bet – seriāliem.

Šoreiz gan nav runas par salkanām “ziepju operām”, bet nopietnām daudzsēriju filmām ar pretenziju uz augstāko kvalitāti. 529 942 eiro piešķirti seriālam par starpkaru Latvijas mediju leģendu Emīliju Benjamiņu “Emīlija.

Latvijas preses karaliene”, kuras pirmizrādi studijas “Mistrus Media” producents Gints Grūbe sola jau nākamā gada septembrī “Tet” platformās un pēcāk arī Latvijas Televīzijā. Seriāls gaidāms patiesi grandiozs – kopējais budžets ir 1 045 000 eiro.

Otrs konkursā atbalstītais projekts ir seriāls “Meklējiet sievieti”, kura kopējais budžets ir 802 041 eiro un darba uzsākšanai konkursā piešķirti 470 058 eiro. Latviešu detektīvromānu autora Andra Kolberga romāna ekranizējuma pirmizrāde, kas skatītāju atgriezīs 90. gados, gaidāma nākamā gada nogalē, atklāj producente Arta Ģiga.

Šobrīd notiek sarunas ar vairākiem potenciāliem seriāla pārraidītājiem. Radošajā komandā strādā “Sarkanā meža” līdzrežisors Armands Zvirbulis un filmas “Dvēseļu putenis” režisors Dzintars Dreibergs. Lai nebēdā tie, kas lasījuši romānu – detektīva intriga nezudīs, jo stāsta beigas būšot mainītas.

“Kvalitatīvi seriāli mūsdienās ir starptautiski izplatīts virziens, kādā strādā profesionālā kino industrija, arī kaimiņu Igaunijas un Lietuvas kino fondi jau dažus gadus atbalsta viņu kvalitatīvos seriālus.

Ārkārtējais finansējums ļāva mums izvirzīt ļoti ambiciozu mērķi – iedzīt kaimiņus un arī pie mums sākt finansēt kvalitatīvus seriālus,” “Latvijas Avīzei” atklāj NKC vadītāja Dita Rietuma.

Darījums. Piedzīvojumiem bagātais “Pasažieru vilciens”

Ilustratīvs attēls.
Foto: Īriss Sviklis/LETA

Kamēr cilvēki joprojām brauc vecajos vilcienos un izklaidējas, klausoties jau sen vien vēstures grāmatās atrodamajā Rīgas Vagonu rūpnīcā ražoto vagonu muzejiskajās skaņās, viņu iztēlei izsprukusī pagājušās nedēļas ziņa, ka “Pasažieru vilciens” nākotnē varētu saukties “ViVi”, bija kā uguns pakulās. “BuBu”, “GuGu”, “KuKū” un kas tik vēl ne – vai nebūtu laiks mūsdienu mārketinga un apkalpošanas standartiem atbilstoši pārdēvēt arī pārējos valstij piederošos uzņēmumus un pat ministrijas?

Uzņēmuma vadītājs Jānis Rodžers Grigulis gan mēģinājis taisnoties, ka ziņa par “Pasažieru vilciena” nosaukuma maiņu esot tikai baumas.

Cita informācija no uzņēmuma pārstāvjiem liek saprast, ka “Pasažieru vilciens” savlaicīgi sāk gatavoties pārvadājumiem ar jaunajiem “Škoda Vagonka” vilcieniem, kas plānota, sākot ar 2022. gadu.

Elektrovilcienu interjera un eksterjera dizainam, jaunam zīmolam, vizuālās atpazīstamības vadlīniju jeb stila grāmatas izstrādei bijis atklāts konkurss, paredzot 34 100 eiro, un tās nav vienīgās izmaksas, kas paredzētas “rebrendingiem” un citām smalkām lietām.

Bet ko tad “ViVi” varētu nozīmēt, ko jaunu no līdz šim citādi pazīstamā pārvadātāja varam sagaidīt? “Pilns ar dzīvību un piedzīvojumiem” – tāds varētu būt kopsavilkums šim amizantajam “vivi” skaidrojumam, ko ikviens var gūt globālā tīmekļa neizsmeļamajās dzīlēs.

Nu, ko, būtībā nekā jauna! Apbrīnojami dzīvīgs un piedzīvojumiem bagāts bija arī “Pasažieru vilciens” – tik daudzas reizes pagarinot jau sen norakstāmo vilcienu ekspluatāciju!

Tomēr bez saprotama skaidrojuma paliek jautājumi, vai neesam pārāk aizrāvušies ar šīm “vizuālās atpazīstamības vadlīnijām” un “stila grāmatām”, kur mums cenšas iestāstīt, kas jāredz tajā, uz ko skatāmies u. tml.

Par saistītajām izmaksām laikam nemaz nav vērts prasīt – acīmredzams, ka zīmolvedībā būsim visiem priekšā un esam turīgāki, piemēram, par vāciešiem, kurus visu laiku apkalpo kaut kāds novecojis ­”Deutsche Bahn”!

Noslēpums. Slepenības ministrija

Foto: Zane Bitere/LETA

Veselības ministrija līdztekus savu tiešo pienākumu pildīšanai pēdējo mēnešu laikā nu jau vismaz otro reizi kļuvusi par informācijas monopolisti. Pavasarī tika ilgstoši slēpts, kurā tieši novadā vai pilsētā ir ar koronavīrusu saslimušie, bet nu ministrija paziņojusi, ka neatklās skolas, kurās konstatēta šī pati saslimšana.

Kā norādījusi veselības ministre Ilze Viņķele, informācija sabiedrībai netiks sniegta, lai neradītu lieku ažiotāžu, turklāt ziņkāres apmierināšana nekādā veidā nepalīdzēšot skolām veikt izmaiņas savā darbā, lai turpmāk pasargātu skolēnus un skolotājus no saslimšanas.

No ministres teiktā var saprast, ka pat skolu dibinātāji, kas parasti ir pašvaldības, par saslimšanu uzzinās vien tad, ja skolas pašas izstāstīs.

Līdzīgi bija pavasarī, kad pat pašvaldību vadītāji nezināja, vai Covid-19 ticis līdz viņu teritorijai. Tolaik ministrijai tomēr nācās noņemt ķepu no šīs informācija, un pēc tam jau tapa detalizētas infografikas, kurās varēja redzēt, kurus novadus skārusi pandēmija.

Rīcības maiņa tika skaidrota ar to, ka pieaugusi saslimšana. Vai arī par skolām uzzināsim tikai tad, kad saslimušo skaits atkal būs liels?

Taču, iespējams, ministrija noslēpumus atklāj tad, kad saprot: tos tik un tā nav iespējams saglabāt. Piemēram, pirmā Covid-19 skartā skola šajā mācību gadā jau zināma: tā ir Austrumu vidusskola Rīgā.

SAISTĪTIE RAKSTI

Kā varēja redzēt televīzijā, skolas vadība gatava atklāti stāstīt par notikušo, vēl jo vairāk tāpēc, ka skolēns inficējies ārpus skolas, līdz ar to mācību iestāde nekādā ziņā nav vainojama.

Jāsaka gan: pat ja inficēšanās notiks skolās, diez vai tās tiks vainotas, ja vien nebūs bijušas kliedzošas neizdarības.

Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Olafs Zvejnieks, Ilze Kuzmina, Ilmārs Randers, Aija Kaukule

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 138
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pret stulbo arī paši dievi cīnās veltīgi!” Šadurskis uzskata, ka skolotāju atklātajai vēstulei vieta miskastē 294
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Deputāts atklāj, vai pēc 15. novembra vakcinētie iedzīvotāji varēs atgriezties normālā dzīvē 140
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
“Šis cilvēks ir ļauns un, iespējams, mentāli slims”: deputāts Artuss Kaimiņš brīdina par Gobzemu 76
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Šobrīd daudzi draugi vairs nav draugi.” Vārpiņš par pandēmijas ieguvumiem un zaudējumiem 84
9 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Pavļuts mediķu mobilizācijas rīkojumu valdībā tomēr šonedēļ nevirzīs 32
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: Saspīlējums starp veselības nozari un ministru ir kritisks 42
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Bondars: Pavļutam pašam jālemj, vai turpināt darbu 5
59 minūtes
LA
LA
Ziņas
FOTO. Tukši spokainās Rīgas ielas. Kā galvaspilsēta izskatās komandantstundā
7 minūtes
LA
LA
Ziņas
FOTO. Tukši spokainās Rīgas ielas. Kā galvaspilsēta izskatās komandantstundā
22:37
LE
LETA
Ziņas
Valsts prezidents: Vainīgo meklēšana Covid-19 krīzē ir drošs veids, kā šo krīzi padziļināt
22:06
LA
LA.LV
Ziņas
Bondars: Pavļutam pašam jālemj, vai turpināt darbu 5
21:30
AL
Anda Līce
Ziņas
Anda Līce: Dodas pie veterinār­ārstiem pēc attārpošanas zālēm kā Covid-19 apturēšanas līdzekļa – kas notiek cilvēku galvās? 1
1 stunda
DB
Dace Bumbiere
Stāsti
Iespējams, ūdens nemaz neeksistē! Respektablu zinātnieku paziņojums raisa jautājumu “jūru” 19
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Jelgavā iereibis vīrietis komandantstundas laikā bēg no policijas un tiek pie 100 eiro soda 18
4 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Gadiem ilgā kapeņu senlietu sāga: vai skitu zeltu atdos Ukrainai vai Krievijai? 11
3 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Opozīcijas aktīvista Osmana Kavala skandāls: Turcijas prezidents cenšas cīnīties par taisnību vai tikai atgūt popularitāti? 1
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Tirgotāju asociācija: Valdība mūs soda, ka pie mums strādā nevakcinēti cilvēki 50
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Šobrīd daudzi draugi vairs nav draugi.” Vārpiņš par pandēmijas ieguvumiem un zaudējumiem 84
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 138
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: Latvijai nav lielas izvēles, kā tikai vakcinētajiem atcelt “lokdaunu” paredzētajā datumā 113
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Morozovs: Ir jāapvienojas un jāaizmirst par etniskiem jautājumiem. Slimība nevienu nešķiro pēc valodas 64
8 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
“Šis cilvēks ir ļauns un, iespējams, mentāli slims”: deputāts Artuss Kaimiņš brīdina par Gobzemu 76
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
“”Politiskie kari” slimnīcu pārslodzes apstākļos nav nepieciešami,” Skride uzskata, ka Pavļutam jāturpina strādāt 21
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pret stulbo arī paši dievi cīnās veltīgi!” Šadurskis uzskata, ka skolotāju atklātajai vēstulei vieta miskastē 294
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mājās atrasti valsts noslēpumu saturoši materiāli: bijušo SAB darbinieku Sparānu un viņa sievu apsūdz par spiegošanu 11
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kadri no Rīgas 1. slimnīcas Covid-19 nodaļas 29
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Jaunā paaudze aug stulba.” Zaržeckis skaidro, kāpēc aizslēgt skolas ir liela kļūda 68
17 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
Jauns spēlētājs fiktīvās deklarēšanās spēlītei. Nākamgad augs nodoklis 40
17 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Dārznieces padoms: kā “pārziemināt” garšaugus
9 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
No hercogienes par ASV prezidenti: Megana Mārkla turpina strādāt pie saviem ambiciozajiem plāniem 19
10 stundas
IB
Indulis Burka
Praktiski
Tuvojas ziema! Kā sagatavot guļbaļķu ēku, lai tur būtu sausi un silti?
8 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Estrādes mūzikas zvaigzne Žoržs Siksna ar sievu iepazinies, kad viņai bija 16 gadi 16
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ralfs Nemiro: Enerģētikā jebkurš lēmums ietekmē mūsu nākotni turpmākos 15 gadus 12
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Profesors par to, vai “lokdauns” ietekmējis Covid-19 izplatības ierobežošanu. To pēc 15. novembra varēs atcelt? 29
13 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Koronavīruss premjerus pārvērš sālsstabos, ministrus paralizē – tie zaudē spējas rīkoties. Egila Līcīša feļetons 7
14 stundas