Foto: Publicitātes, Timurs Subhankulovs, EPA/SCANPIX/LETA

Par pandēmijas naudu – seriāli, Slepenības ministrija, nepatika “pēriens”. Nedēļas notikumu apskats 0

“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Cilvēks. Nepatika “pēriens”

Vjačeslavs Dombrovskis
Foto: Timurs Subhankulovs
LA
LA.LV
Ziņas
“Valdības lēmums principā bija vērsts, lai veicinātu saslimstību!” Rungainis par to, kāpēc veikali ir jāatver, ne jāslēdz 250
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
“Jā, ir temperatūra, slikta pašsajūta un drebuļi!” Infektoloģe Vīksna par sajūtām pēc Covid-19 vakcīnas 28
15 stundas
VK
Vita Krauja
Stāsti
“Mēs abas ar Astrīdu Kairišu izmisušas vai vienā balsī pretim – nē, nekādu politiku!” Saruna ar košo Guntu Virkavu 3
1 diena
Lasīt citas ziņas


Laikā, kad visa uzmanība pievērsta jaunajai Rīgas domes koalīcijai un varas sadalei tās iekšienē, vēlēšanu zaudētāji maz kuru interesē.

“Viņi [“Saskaņa”] sapratuši, ka šajās vēlēšanās dabūs pērienu,” jau iepriekš intervijā “Latvijas Avīzei” izteicās “Jaunās Vienotības” saraksta līderis Vilnis Ķirsis. Un interesantākais, ka gandrīz to pašu jau pēc vēlēšanām sacīja arī “Saskaņas” priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs: “Šis pēriens mums noderēs.”

Tomēr, izrādās, ne visiem “pēriens” kā audzināšanas metode politikā šķiet laba un noderīga. Savu nepatiku pret radušos situāciju publiski paudis Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (attēlā), kuru iepriekš partija pat bija izvirzījusi kā savu premjera kandidātu.

Viņš arī paziņojis, ka pamet partijas valdi, bet turpinās būt ierindas biedrs un arī paliks “Saskaņas” frakcijā. No paša Dombrovska izteikumiem gan izriet, ka tā vairāk ir nevis lojalitāte partijai, bet godīga attieksme pret vēlētājiem.

Dažādus politiskos spēkus (“Jaunlatvija”, Zatlera Reformu partija, “Vienotība”) izmēģinājušajam Dombrovskim ir pamats justies nelāgi. “Saskaņas” vadībā vairs nav viņa senais draugs Nils Ušakovs, arī paša Dombrovska centienus pārņemt partijas vadību biedri neatbalstīja – kongresā vairākums nobalsoja par Urbanoviču.

Iepriekš piedzīvota “uzmešana” Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur Dombrovskim bija solīts pirmais numurs sarakstā, bet galu galā uz Briseli devās Ušakovs un Andris Ameriks.

Tagad Dombrovskis vairs neslēpj, ka “Saskaņai” tās pašreizējā veidolā neredz nākotni: “Pat izgāšanās Rīgas domes vēlēšanās nespēj ietekmēt partijas vadības gatavību jebkādai izlēmīgai rīcībai. Esmu dziļi pārliecināts, ka līdzšinējā partijas kursa turpināšana novedīs pie tā, ka 2022. gada vēlēšanas “Saskaņai” būs pēdējās.” Daudzi jau spriež – nez, kura būs nākamā partija, kurai viņš pievienosies.

Izgāšanās. Atdodiet naudu par dīkstāvi!

Foto: Evija Trifanova/LETA

Apmēram 4000 darbinieku Latvijā saņēmuši nepatīkamu ziņu – viņiem jāatmaksā valsts izmaksātie pabalsti par krīzes izraisīto piespiedu dīkstāvi, paziņojusi VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Valsts esot sākusi izmaksāt dīkstāves pabalstus tik ātri, divu nedēļu laikā pēc krīzes sākuma, ka sistēmu nav paspēts atstrādāt. Jaunzemes emocionālo komfortu iedragājis arī tas, ka uzņēmēji šo prasību uztvēruši “ar augstprātību un izsmieklu”.

Ja nauda netikšot labprātīgi atmaksāta, bet to nāksies piedzīt tiesas ceļā, viņa bilst, tad nākamajā reizē, kad radīsies krīze, no valsts puses varētu vairs nebūt tik liela uzticēšanās un pabalstu izmaksa varētu notikt lēnāk.

Vairāki aspekti šajā ziņā liek saausīties. Neapšaubāmi, ka krīzes asākajos mēnešos bija uzņēmumi un to īpašnieki, kas valsts piedāvāto atbalstu centās izmantot negodīgi, tas tika konstatēts jau aprīlī un maijā.

Priecē, ka tādu nav bijis daudz – no 133 500 izmaksāto pabalstu nepareizi izmaksāti tikai 4000 jeb 3%. Drusku interesantāks ir jautājums, kā varēja rasties kļūdas un kļūdainas izmaksas.

Dīkstāves pabalsti tika izmaksāti, balstoties uz virkni Ministru kabineta noteiktu kritēriju, tādu kā ieņēmumu samazinājums par 30% vai samazinājums par 20%, bet tad bija jāizpilda kāds no trijiem papildu kritērijiem – eksporta apjoms, algu apjoms vai ieguldījumu pamatlīdzekļos apmērs.

Ja uzņēmēji, kas iesnieguši dīkstāves pabalsta pieprasījumus, ir krāpušies ar datiem un apkrāpuši valsti, tad VID neko nelūgtu (tas vispār nav šai iestādei raksturīgais darba stils), bet gan vērstos pret krāpniekiem ar visu bardzību. Tā kā šoreiz tiek “lūgts”, tad jādomā, ka āķis slēpjas kur citur.

Viens no iemesliem varētu būt Latvijas valsts pieprasītā pilnīgā, 100%, darba apturēšana, lai pretendētu uz dīkstāvi, baidoties, ka pretējā gadījumā uzņēmēji krāpšoties. Jau pats fakts, ka likums un MK noteikumi tika pieņemti ar tik neelastīgu un grūti kontrolējamu prasību, liecina, ka nekādas “uzticēšanās” starp valsti un uzņēmējiem nav arī šobrīd.

Darījums. Par pandēmijas naudu – seriāli

Publicitātes foto

Bagātīgu injekciju pandēmijas laika paplucinātajā nozares asinsritē nupat saņēmuši kino ļaudis. Nacionālais Kino centrs paziņoja, ka piešķirs miljonu eiro no pandēmijas ārkārtas līdzekļiem jaunu kino darbu radīšanai.

Gadījums īpašs, jo NKC vēsturē pirmoreiz valsts naudu lemts piešķirt nevis spēles vai dokumentālām filmām, bet – seriāliem.

Šoreiz gan nav runas par salkanām “ziepju operām”, bet nopietnām daudzsēriju filmām ar pretenziju uz augstāko kvalitāti. 529 942 eiro piešķirti seriālam par starpkaru Latvijas mediju leģendu Emīliju Benjamiņu “Emīlija.

Latvijas preses karaliene”, kuras pirmizrādi studijas “Mistrus Media” producents Gints Grūbe sola jau nākamā gada septembrī “Tet” platformās un pēcāk arī Latvijas Televīzijā. Seriāls gaidāms patiesi grandiozs – kopējais budžets ir 1 045 000 eiro.

Otrs konkursā atbalstītais projekts ir seriāls “Meklējiet sievieti”, kura kopējais budžets ir 802 041 eiro un darba uzsākšanai konkursā piešķirti 470 058 eiro. Latviešu detektīvromānu autora Andra Kolberga romāna ekranizējuma pirmizrāde, kas skatītāju atgriezīs 90. gados, gaidāma nākamā gada nogalē, atklāj producente Arta Ģiga.

Šobrīd notiek sarunas ar vairākiem potenciāliem seriāla pārraidītājiem. Radošajā komandā strādā “Sarkanā meža” līdzrežisors Armands Zvirbulis un filmas “Dvēseļu putenis” režisors Dzintars Dreibergs. Lai nebēdā tie, kas lasījuši romānu – detektīva intriga nezudīs, jo stāsta beigas būšot mainītas.

“Kvalitatīvi seriāli mūsdienās ir starptautiski izplatīts virziens, kādā strādā profesionālā kino industrija, arī kaimiņu Igaunijas un Lietuvas kino fondi jau dažus gadus atbalsta viņu kvalitatīvos seriālus.

Ārkārtējais finansējums ļāva mums izvirzīt ļoti ambiciozu mērķi – iedzīt kaimiņus un arī pie mums sākt finansēt kvalitatīvus seriālus,” “Latvijas Avīzei” atklāj NKC vadītāja Dita Rietuma.

Darījums. Piedzīvojumiem bagātais “Pasažieru vilciens”

Ilustratīvs attēls.
Foto: Īriss Sviklis/LETA

Kamēr cilvēki joprojām brauc vecajos vilcienos un izklaidējas, klausoties jau sen vien vēstures grāmatās atrodamajā Rīgas Vagonu rūpnīcā ražoto vagonu muzejiskajās skaņās, viņu iztēlei izsprukusī pagājušās nedēļas ziņa, ka “Pasažieru vilciens” nākotnē varētu saukties “ViVi”, bija kā uguns pakulās. “BuBu”, “GuGu”, “KuKū” un kas tik vēl ne – vai nebūtu laiks mūsdienu mārketinga un apkalpošanas standartiem atbilstoši pārdēvēt arī pārējos valstij piederošos uzņēmumus un pat ministrijas?

Uzņēmuma vadītājs Jānis Rodžers Grigulis gan mēģinājis taisnoties, ka ziņa par “Pasažieru vilciena” nosaukuma maiņu esot tikai baumas.

Cita informācija no uzņēmuma pārstāvjiem liek saprast, ka “Pasažieru vilciens” savlaicīgi sāk gatavoties pārvadājumiem ar jaunajiem “Škoda Vagonka” vilcieniem, kas plānota, sākot ar 2022. gadu.

Elektrovilcienu interjera un eksterjera dizainam, jaunam zīmolam, vizuālās atpazīstamības vadlīniju jeb stila grāmatas izstrādei bijis atklāts konkurss, paredzot 34 100 eiro, un tās nav vienīgās izmaksas, kas paredzētas “rebrendingiem” un citām smalkām lietām.

Bet ko tad “ViVi” varētu nozīmēt, ko jaunu no līdz šim citādi pazīstamā pārvadātāja varam sagaidīt? “Pilns ar dzīvību un piedzīvojumiem” – tāds varētu būt kopsavilkums šim amizantajam “vivi” skaidrojumam, ko ikviens var gūt globālā tīmekļa neizsmeļamajās dzīlēs.

Nu, ko, būtībā nekā jauna! Apbrīnojami dzīvīgs un piedzīvojumiem bagāts bija arī “Pasažieru vilciens” – tik daudzas reizes pagarinot jau sen norakstāmo vilcienu ekspluatāciju!

Tomēr bez saprotama skaidrojuma paliek jautājumi, vai neesam pārāk aizrāvušies ar šīm “vizuālās atpazīstamības vadlīnijām” un “stila grāmatām”, kur mums cenšas iestāstīt, kas jāredz tajā, uz ko skatāmies u. tml.

Par saistītajām izmaksām laikam nemaz nav vērts prasīt – acīmredzams, ka zīmolvedībā būsim visiem priekšā un esam turīgāki, piemēram, par vāciešiem, kurus visu laiku apkalpo kaut kāds novecojis ­”Deutsche Bahn”!

Noslēpums. Slepenības ministrija

Foto: Zane Bitere/LETA

Veselības ministrija līdztekus savu tiešo pienākumu pildīšanai pēdējo mēnešu laikā nu jau vismaz otro reizi kļuvusi par informācijas monopolisti. Pavasarī tika ilgstoši slēpts, kurā tieši novadā vai pilsētā ir ar koronavīrusu saslimušie, bet nu ministrija paziņojusi, ka neatklās skolas, kurās konstatēta šī pati saslimšana.

Kā norādījusi veselības ministre Ilze Viņķele, informācija sabiedrībai netiks sniegta, lai neradītu lieku ažiotāžu, turklāt ziņkāres apmierināšana nekādā veidā nepalīdzēšot skolām veikt izmaiņas savā darbā, lai turpmāk pasargātu skolēnus un skolotājus no saslimšanas.

No ministres teiktā var saprast, ka pat skolu dibinātāji, kas parasti ir pašvaldības, par saslimšanu uzzinās vien tad, ja skolas pašas izstāstīs.

Līdzīgi bija pavasarī, kad pat pašvaldību vadītāji nezināja, vai Covid-19 ticis līdz viņu teritorijai. Tolaik ministrijai tomēr nācās noņemt ķepu no šīs informācija, un pēc tam jau tapa detalizētas infografikas, kurās varēja redzēt, kurus novadus skārusi pandēmija.

Rīcības maiņa tika skaidrota ar to, ka pieaugusi saslimšana. Vai arī par skolām uzzināsim tikai tad, kad saslimušo skaits atkal būs liels?

Taču, iespējams, ministrija noslēpumus atklāj tad, kad saprot: tos tik un tā nav iespējams saglabāt. Piemēram, pirmā Covid-19 skartā skola šajā mācību gadā jau zināma: tā ir Austrumu vidusskola Rīgā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā varēja redzēt televīzijā, skolas vadība gatava atklāti stāstīt par notikušo, vēl jo vairāk tāpēc, ka skolēns inficējies ārpus skolas, līdz ar to mācību iestāde nekādā ziņā nav vainojama.

Jāsaka gan: pat ja inficēšanās notiks skolās, diez vai tās tiks vainotas, ja vien nebūs bijušas kliedzošas neizdarības.

Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Olafs Zvejnieks, Ilze Kuzmina, Ilmārs Randers, Aija Kaukule

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Valdības lēmums principā bija vērsts, lai veicinātu saslimstību!” Rungainis par to, kāpēc veikali ir jāatver, ne jāslēdz 250
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
“Jā, ir temperatūra, slikta pašsajūta un drebuļi!” Infektoloģe Vīksna par sajūtām pēc Covid-19 vakcīnas 28
15 stundas
VK
Vita Krauja
Stāsti
“Mēs abas ar Astrīdu Kairišu izmisušas vai vienā balsī pretim – nē, nekādu politiku!” Saruna ar košo Guntu Virkavu 3
1 diena
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Šonedēļ tev būs daudz darba un ikdienas rūpju, tas var radīt stresu! Horoskopi no 25. līdz 31. janvārim
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kāpēc divi cilvēki nevar braukt vienā mašīnā? No kurienes policijai šādi secinājumi?!” Advokāts Lapsa par Valsts policijas priekšnieka teikto 127
2 dienas
Lasīt citas ziņas
SK
Skaties.lv
Ziņas
“Korupcija ir absolūtais ļaunums!” GRECO Latviju kritizē par atklātības trūkumu Saeimas deputātu darbā 13
4 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Prokuratūrā iestrēgusi lieta pret LAU šefu Kononovu; Udalovai apsūdzība nav celta
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kurās pilsētās pēdējā diennaktī atklāti jaunie Covid-19 gadījumi Latvijā?
5 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Stāsti
“Par Rīgu gan jāpiekrīt – te situācija ir kritiski slikta!” Saruna ar ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu 2
7 stundas
DA
Dr. Apinis
Veselam
Miegainība, kam nav nekāda sakara ar nogurumu. Kas ir maz pazīstamā narkolepsija? 1
22:57
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
Latvija apsteidz Izraēlu, ASV un Lielbritāniju, kuras ilgstoši daudzinātas kā jaunuzņēmumiem labvēlīgas zemes 3
22:26
AK
Atis Klimovičs
Ziņas
Atis Klimovičs: Nevajadzētu koncentrēties Ādažos, līdz kurienei no bāzes Krievijas teritorijā “Iskander” raķete atlido sešās minūtēs 4
22:00
EL
Egils Līcītis
Ziņas
“Viņķele sapņo saldus sapnīšus, bet Pavļuts kustas kā dzīvsudrabs!” Egila Līcīša feļetons 5
7 stundas
VK
Vita Krauja
Ziņas
“Katrai mūsdienīgai sievietei iekšā uguntiņa – ne jau tikai Jāņu naktī!” Saruna ar Aurēliju Rancāni 4
7 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Circene: Cilvēkam, kurš nevakcinējas, ir vieglprātīga attieksme pret savu un līdzcilvēku veselību 79
10 stundas
MZ
Monika Zīle
Ziņas
“Pumpēt” lūpas ir droši, bet vakcīna kaitīga un tās formulā atrodams “Lucifera skaitlis”. Nē, viduslaiki nav nekur pazuduši 60
14 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Ziņas
“Diennaktī pārstrādājam divus dzelzceļa vagonus ar kūtsmēsliem!” Kā vietējie lauksaimnieki gudri “bremzē” globālo sasilšanu 4
7 stundas
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: Daudzas nesaprotamu lietu – dažu dienu mājsēde, ministri lemj par zeķ­biksēm, bet policija neļauj ar kolēģi braukt uz darbu 9
7 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Jā, ir temperatūra, slikta pašsajūta un drebuļi!” Infektoloģe Vīksna par sajūtām pēc Covid-19 vakcīnas 28
15 stundas
DA
Dr. Apinis
Veselam
Miegainība, kam nav nekāda sakara ar nogurumu. Kas ir maz pazīstamā narkolepsija? 1
2 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Cepties par to, kādā situācijā šobrīd esam, ir muļķīgi – tikpat nejēdzīgi kā sūdzēties, ka līst vai snieg,” mākslinieki runā par pandēmiju 11
13 stundas
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
Cēsinieki pierāda, ka aprites ekonomika iederas arī vides mākslā, un izglīto apkārtējos par bezatkritumu dzīvesveidu 4
7 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
“Zaudēju redzi un gribēja atņemt dzīvokli – aprakstītais burtiski “iededzināts ādā”!” Saruna ar Francisku Ermleru
7 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Olafs Zvejnieks: Tie paši cilvēki, kas protestēja pret “Whatsapp”, jau desmitiem gadu nodod savus datus lielajam tehnoloģiju piecniekam 6
7 stundas
DA
Dr. Apinis
Veselam
“Ja bērni uz skolu ietu desmitos, sekmes būtu daudz labākas!” Miega speciālisti pamato, kāpēc mums nepareizs dienas ritms 48
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Protestējot pret komandantstundu, jaunieši Nīderlandē nodedzina Covid-19 testēšanas centru 7
9 stundas
DZ
Dzintra Zālīte
Praktiski
Liepas kalna burvestību atklājot! Kā tēvs pēc atgriešanās no Sibīrijas uzcēla māju blakus septiņtūkstoš gadus vecajām smilšakmens alām 4
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Valdības lēmums principā bija vērsts, lai veicinātu saslimstību!” Rungainis par to, kāpēc veikali ir jāatver, ne jāslēdz 250
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Kleitu kari: Lēdijas Gāgas kleita esot “kopija” krievu dziedātājas Allas Pugačovas tērpam 13
16 stundas
"V
"Mājas Viesis"
Kokteilis
Pols Makartnijs atklāj, kurš no “Bītliem” bijis labs dārznieks un kāpēc viņš mēdz runāt ar koku 7
13 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
Jūrmalnieku dzīve bailēs: Apkārt klejo asinskāri suņi, kuri uzbrukuši arī bērniem 26
16 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
“Aptiekā zāles ir, bet tās nedod!” Emīlija nesaprot, kāpēc atsaka gadiem lietotās kompensējamās zāles 29
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Kašers un viņa mīļotais Jānis: attiecībās mēs esam līdzvērtīgi – nav neviens “sievišķīgāks” vai “vīrišķīgāks” 81
1 diena
Inita Šteinberga
Praktiski
Vai Mušmires raksturs burciņā mainās? Marinētu sēņu noslēpumi, kas jāzina katram latvietim 5
1 diena
VK
Vita Krauja
Stāsti
“Mēs abas ar Astrīdu Kairišu izmisušas vai vienā balsī pretim – nē, nekādu politiku!” Saruna ar košo Guntu Virkavu 3
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Tu varēsi šodien palīdzēt citiem un ieredzēsi gaismu tuneļa galā! Horoskopi 25.janvārim
7 stundas