Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Rawpixel.com/SHUTTERSTOCK

Pārskatīs apmēram 300 nodokļu atvieglojumus un pusi no tiem plāno atcelt. Kuri tie varētu būt? 27

Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Finanšu ministrijā (FM) grib pārskatīt līdz šim ieviestos nodokļu atvieglojumus, daļu no tiem atceļot.

FM sagatavotais un vakar valdībai iesniegtais ziņojums par spēkā esošo nodokļu atvieglojumu izvērtēšanu liecina, ka, pārskatot kopskaitā 309 dažādu nodokļu atvieglojumu sarakstu, tas varētu sarukt aptuveni uz pusi. Visticamāk, atvieglojumu atcelšana nenotiks uzreiz un pat ne šogad, jo, kā atzīst FM, nodomam pārskatīt atvieglojumus iebilst citās ministrijās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc FM plānotā, no 2021. gada 30. jūnija līdz 2022. gada 30. decembrim 116 spēkā esošajiem nodokļu atvieglojumiem nospraužot skaidrus mērķus un novērtējot gaidāmos ieguvumus, tos varētu neatcelt. Bet 191 nodokļu atvieglojumam mērķi un ieguvumi, pēc FM ziņotā, neesot skaidri nosakāmi, tāpēc tie, iespējams, būtu atceļami.

Pašlaik pie atceļamiem pieskaitīta, piemēram, solidaritātes nodokļa atskaitīšana no ienākuma, kuru apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), dividenžu neaplikšana ar IIN, ja samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis, izložu un azartspēļu laimestu līdz 3000 eiro neaplikšana ar IIN, mantojuma (izņemot autoratlīdzības) neaplikšana ar IIN, dažādi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atvieglojumi (daļēji pasta pakalpojumiem, medicīnas pakalpojumiem, izglītības pakalpojumiem, finanšu darījumiem) un citi.

Nepieciešamību pārskatīt nodokļu atvieglojumus FM balsta uz 2018. gada 31. maijā publiskoto Valsts kontroles revīzijas ziņojumu, kurā secināts, ka līdz šim ieviestā nodokļu atvieglojumu sistēma ir nesaprotama un dažkārt pat bezjēdzīga, nedodot nekādu ieguvumu tiem, kuriem tā būtu visvairāk vajadzīga.

Kā 2018. gadā skaidroja toreizējā Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa, ar IIN diferencētā minimuma ieviešanu bija jāpanāk, ka cilvēkiem ar maziem ienākumiem uz rokas paliek vairāk naudas. Bet iznākumā nodokļos viņi bija spiesti samaksāt vairāk, nekā vajadzēja. Turklāt pārmaksāto nodokli varēja atgūt tikai nākamajā gadā pēc ieņēmumu deklarācijas iesniegšanas.

Iespējams, ka vajadzībai pārskatīt nodokļu atvieglojumus ir pavisam cits izskaidrojums, kas nemaz nebūtu saistāms ar FM gādību par nodokļu maksātāju labklājību. Pēc ziņotā 2018. gadā kopējais būtiskāko nodokļu atvieglojumu apmērs bija 2 253,8 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā trešā daļa jeb 37,7% no FM vērtēto nodokļu kopējiem ieņēmumiem un 7,63% no iekšzemes kopprodukta (IKP).