Pašreizējā krīze var izraisīt badu 0
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunās Derības pēdējā sadaļā, Jāņa Atklāsmes grāmatā, kas dažkārt tiek saukta sengrieķu valodas vārdā par Apokalipsi, pieminēti četri jātnieki. Teologi uzskata, ka tie simboliski attēlo pēdējo dienu notikumus jeb pasaules galu. Pirmais Apokalipses jātnieks nozīmē viltus pravieti jeb antikristu, otrais – karu, trešais – badu, bet ceturtais – nāvi.
Var strīdēties par to, kurš tad šodien ir viltus pravietis. Iespējams, Krievijas prezidents Putins, kurš uzstājas kā konservatīvo un kristīgo vērtību aizstāvis. Liekulības augstākais kalngals! Toties pavisam droši var apgalvot, ka viņa rosinātā agresija pret Ukrainu ir atbrīvojusi pārējos Apokalipses jātniekus – karu, badu un nāvi.
Labi zināms, ka Ukraina un Krievija ir pasaules “maizes klētis”. No tā, kādas solās būt kviešu, miežu, rudzu, kukurūzas un saulespuķu ražas šajās divās zemēs, ir atkarīgas graudu cenas pasaules biržās un pārtikas cenas veikalu plauktos. Mēs vēl nezinām, kā tālāk attīstīsies kara darbība, bet skaidrs, ka lielas platības Ukrainā šogad var palikt neapsētas vai nenovāktas.
Tā kā kuģu un vilcienu kustība ir apgrūtināta, nav skaidrības par to, kā Ukrainā, Krievijā un Baltkrievijā ievāktās ražas tiks nogādātas pasaules tirgos. Daļa no lauksaimniecības platībām Ukrainā ir mīnētas. Papildu riska faktori ir Krievijas un Baltkrievijas bankām uzliktās sankcijas, augošās degvielas cenas, minerālmēslu sadārdzināšanās un iztrūkums, Melnās jūras ostu blokāde, atteikšanās apkalpot Krievijas kuģus. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs brīdinājis, ka “Ukrainas karš ir sarāvis piegādes ķēdes, augušas transporta izmaksas un pārtikas cenas. Jādara viss, lai apturētu bada viesuļvētru un pasaules pārtikas sistēmas sabrukumu”.
Tas, ka pārtikas cenas augs, vēl ir tā mazākā bēda. Pašreizējā krīze var izraisīt badu. Pārtika būs, bet cilvēki to nevarēs atļauties. Liela daļa pasaules dzīvo no rokas mutē, turklāt ne tikai pārnestā, bet gluži burtiskā nozīmē. Rietumnieki, kuri ir ceļojuši Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Dienvidāzijā, būs pamanījuši, ka daudzas mājsaimnieces katru rītu dodas uz tirgu. Var jau jūsmot par to, ka tiek pirkti svaigi vietējie produkti.
Turklāt tas taču tik jauki – sastapt cilvēkus, kaulēties, papļāpāt, Rietumos mēs to jau esam aizmirsuši utt. Bet patiesība ir daudz skarbāka. Lielākajai daļai ģimeņu vienkārši nav naudas, lai iepirktu pārtikas rezerves kaut dažām dienām. Es pats esmu redzējis, kā Āfrikas valstīs Ganā un Togo mājsaimnieces pērk 50 gramus cukura, 100 gramus saulespuķu eļļas, trīs kartupeļus, divus tomātus un sauju rīsu – jo vairāk nevar atļauties.
Šiem cilvēkiem nav pieliekamo un pagrabu, kur glabājas ievārījumu burkas, marinēti gurķi un sālītas sēnes. Var atteikties no jauna mobilā telefona, no kafijas un cigaretēm, no laikraksta, interneta un benzīna, pat no zālēm. Bet nav iespējams atteikties no elementāras pārtikas, no maizes. Īpaši apdraudētas ir Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstis, pirmām kārtām Maroka, Alžīrija, Tunisija, Ēģipte un Libāna.
Aptuveni pusi no pārtikā izmantojamiem kviešiem Alžīrija importē no Ukrainas. Kādas ir trūcīgo marokāņu brokastis? Eļļā apviļāti baltmaizes gabaliņi, apelsīns un zaļā tēja. Izslavēto kuskusu daudzas marokāņu ģimenes var atļauties labi ja reizi nedēļā, piektdienās, kad to parasti gatavo pēc mošejas apmeklējuma.
Ēģiptieša brokastis – vārītas, saspaidītas pupiņas, sīpols, maize, melnā tēja. Tātad visam pamatā ir maize. Un tieši graudu cenas ir tās, kas patlaban aug visstraujāk. Notiekošais var būt par pamatu vēl nebijušai politiskai nestabilitātei, nemieriem un jaunām bēgļu plūsmām uz Eiropu. Iespējams, parādīsies jaunas, vēl neredzētas migrantu straumes.
Ļoti nepatīkama ir pašreizējā attīstība Ēģiptē. Pārtikas trūkums un augošās cenas nav vienīgā problēma, ar ko saduras šī valsts. Pirms mēneša, 20. februārī, Etiopijas premjerministrs Abijs Ahmeds svinīgā ceremonijā iedarbināja grandiozā Renesanses dambja elektrostacijas turbīnas. Dambis celts uz Zilās Nīlas, kas ir lielākā Nīlas pieteka. Vienlaikus jaunā ūdenskrātuve sākusi piegādāt ūdeni izkaltušajiem Etiopijas laukiem.
Etiopijā patlaban dzīvo 120 miljoni cilvēku, vidējais pieaugums – trīs miljoni gadā. Ēģiptes iedzīvotāju skaits sasniedzis 106 miljonus, vidējais pieaugums – divi miljoni gadā. Eksperti prognozē, ka Renesanses dambja dēļ Nīlas ūdens apjoms Ēģiptē var samazināties par 25%. Tātad pārtikas būs vēl mazāk.
Arī Latvijā gaidāms pārtikas cenu pieaugums. Kā labāk pārdzīvot šo laiku? Līdzīgi kā baltkrievus un lietuviešus, latviešus dažkārt mēdz dēvēt par kartupeļu tautu. Mums garšo kartupeļi, mēs protam tos audzēt, glabāt un pagatavot. Taču vārdos “kartupeļu tauta” patiesībā paslēpta dziļa un simboliska jēga. 20. gadsimtā latvieši ir piedzīvojuši divus karus, divas izsūtīšanas, vairākas okupācijas. Un tomēr mēs esam izdzīvojuši – pa daļai pateicoties tieši kartupelim. Tāpēc lieka vaga burkānu, biešu un kartupeļu nenāks par skādi. It īpaši jau šajā vasarā.
