Juris Lorencs
Juris Lorencs
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Juris Lorencs: Pirmo reizi 100 gados nevis bēg prom, bet mēģina atgriezties Latvijā 3

Ir tāda Mārtiņa Zīverta luga “Pēdējā laiva”. Par bēgļiem, kuri Otrā pasaules kara beigās centās atstāt Latviju un sasniegt Zviedrijas krastus. Ir pagājuši 75 gadi. Un atkal cilvēki gaida simbolisko “pēdējo laivu”. Tikai šoreiz šī laiva (pēdējā lidmašīna, pēdējais prāmis) dodas pretējā virzienā – uz Latviju.

Kāda būtu NATO tūlītēja atbilde, ja Krievija raidītu raķetes uz Baltijas valstīm? Komentē NBS kapteinis
Ukraiņu partizānu darbība iedzinusi krievos bailes – atzīst Slaidiņš
Atliek minēt, kāpēc sirmgalvim tāds naids pret ukraiņiem, ka gandrīz nonāk cietumā
Lasīt citas ziņas

Pirmo reizi pēdējo simts gadu laikā cilvēki nevis bēg prom no Latvijas, bet mēģina tajā atgriezties. 1920. gadā līdzīgi rīkojās Pirmā pasaules kara gados Krievijā izklīdušie latvieši. Un ir tikai simboliski, ka tolaik cilvēki bēga no “sarkanā mēra”, kas jau plosījās Padomju Krievijā. Un bija “pēdējais vilciens”. Un, tāpat kā šodien, pēc atgriešanās mājās Latvijas pusē viņus gaidīja karantīnas barakas.

Vīruss uzdod daudzus jautājumus. Piemēram, kāpēc Indijā, Bangladešā un Pakistānā, neraugoties uz milzīgo iedzīvotāju blīvumu un katastrofālajiem sanitārajiem apstākļiem, tikpat kā nav inficēto? Un turpat blakus – Irāna, kas kļuva par vienu no epidēmijas epicentriem. Un kāpēc slimnieku ir tik maz bijušajā PSRS – Ukrainā, Baltkrievijā, Krievijā, Centrālāzijas valstīs?

CITI ŠOBRĪD LASA

Viena no teorijām – patiesā statistika tiekot slēpta. Vai arī cilvēki nevēršoties pēc palīdzības pie ārsta. Taču modernajā sociālo tīklu laikmetā epidēmiju nevarētu noslēpt. Internetā klīst versijas, ka trūcīgajās un ne visai tīrīgajās trešās pasaules valstīs cilvēkiem esot lielāka imunitāte pret šādām kaitēm. Iespējams.

Vēl viens skaidrojums – šo zemju iedzīvotāji vienkārši nevar atļauties ceļot un saķert vīrusu. Ja paraugās statistiku, tad visbēdīgākie skaitļi, saslimušo skaits uz vienu miljonu iedzīvotāju, ir tieši bagātajās Rietumeiropas valstīs – Itālijā, Šveicē, Norvēģijā, Spānijā, Francijā, Dānijā, Austrijā, Beļģijā, Zviedrijā, Vācijā. Arī Igaunijā.

Brīdī, kad es rakstu šīs rindas, Igaunijā ir 225 koronavīrusa inficēti cilvēki. Procentuāli rēķinot, tas ir aptuveni četras (!) reizes vairāk, nekā saslima Ķīnā. Patiesi, kaimiņvalstī situācija ir nopietna. Bet vai tāpēc dzīve ir pilnībā apstājusies? Taču nē! Valsts funkcionē. Vēl jo vairāk funkcionē Ķīna, kas patiesībā šodien ir cerības stāsts.

Internetā klejo videoklips, kurā Uhaņas pilsētas mediķi masveidīgi noņem sejas maskas. Pekinas ielās atgriežas gājēji un velosipēdisti, atveras veikali. Pašā epidēmijas sākumā Ķīnā slimnieku skaita pieaugums bija 30% dienā. Ja nekas nebūtu mainījies, tad mēneša laikā Ķīnā vien būtu saslimuši aptuveni 20 miljoni cilvēku. Tomēr tas nenotika. Ķīnā saslima 81 000 cilvēku, no kuriem 69 000 jau ir atveseļojušies. Ķīnas piemērs liecina, ka slimību var apturēt.

Bet pagaidām tā turpina izplatīties Eiropā. Atbilde uz jautājumu – kāpēc vienā valstī vīruss ir, bet citā tā tikpat kā nav, slēpjas matemātikas formulās. Konkrēti – eksponentē, kas apraksta epidēmijas izplatīšanos. Vienkārši slimība pieklauvē pie valstu durvīm atšķirīgos laikos un tad izplatās lavīnveidīgi. Paldies Dievam, Latvijas valdība pieņēma lēmumu savlaicīgi aizvērt durvis. Iespējams, to vajadzēja izdarīt vēl ātrāk.

Patiesībā neizlēmība ir visas Eiropas problēma. Eiropieši redzēja, kas notiek Ķīnā, bet dzīvoja ilūzijā, ka slimība mūs neskars. Pārsteidzoša ir ES vadības tuvredzība.

Marta sākumā Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunu Klimata likumu. Par godu šim notikumam Briselē bija ieradusies zviedru pusaudze Grēta Tūnberga. Tikšanās laikā ar Briseles politiķiem viņa asi kritizēja Eiropas centienus, lietojot tādus vārdus kā “darbības imitācija” un “liekulība”. Vēl 6. martā (!) Tūnberga vadīja vairākus tūkstošus lielu pusaudžu demonstrāciju pašā Briseles centrā.

Un tas notika laikā, kad vienā no lielākajām Eiropas valstīm Itālijā epidēmijas dēļ jau bija slēgtas skolas, bet Lielbritānijā no veikalu plauktiem sāka pazust makaroni, rīsi un tualetes papīrs! Nav brīnums, ka, redzot Briseles bezpalīdzību, kontroli savās rokās ņēma nacionālo valstu valdības.

SAISTĪTIE RAKSTI

Ies laiks, un dzīve atgriezīsies vecajās sliedēs. Bērni atkal ies uz skolu, kafejnīcās skanēs jautras balsis, cilvēki atsāks ceļot. Būs pirmais prāmis, pirmais vilciens un pirmā lidmašīna. Un tomēr viss būs mainījies, pasaule nekad vairs nebūs tāda kā agrāk. Vīruss būs sadalījis laiku “pirms” un “pēc”, pa vidu – 2020. gads.

Būs mainījušās attiecības starp valstīm, starp varu un tautu. Iespējams, arī starp cilvēkiem – gan uz labo, gan slikto pusi. Tiks izvērtētas prioritātes, pārdalīta ietekme, vara un bagātība. Kā tieši tas izskatīsies, vēl nav iespējams paredzēt. Pagaidām jāsamierinās ar to, ka ne tikai skolēniem, patiesībā visai cilvēcei (izņemot mediķus), ir piešķirtas brīvdienas uz nenoteiktu laiku.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Kāda būtu NATO tūlītēja atbilde, ja Krievija raidītu raķetes uz Baltijas valstīm? Komentē NBS kapteinis
Ukraiņu partizānu darbība iedzinusi krievos bailes – atzīst Slaidiņš
Trīs mēneši līdz vēlēšanām. “Pārsteigumi var būt ļoti nejauki” – intervija ar Arni Kaktiņu
Atliek minēt, kāpēc sirmgalvim tāds naids pret ukraiņiem, ka gandrīz nonāk cietumā
Varbūt arī Putinu apmierina Madrides NATO samita rezultāti…
Lasīt citas ziņas
Trīs mēneši līdz vēlēšanām. “Pārsteigumi var būt ļoti nejauki” – intervija ar Arni Kaktiņu
Tas ir slikti, ļoti slikti, bet viņam ir tiesības tādu viedokli paust. Zariņš par Brieža situāciju
NBS komandieris: Katram Latvijas pilsonim jābūt gatavam aizstāvēt valsti pēc brīvprātības principa
Skatītājs jautā: vai neizskatās tā, ka jau ir sācies Trešais pasaules karš?
Vai zemenes tiešām var saēsties visam gadam?
14:52
Ceturtdien laiks kļūs saulaināks
14:46
EP atbalsta ierosinājumu klasificēt dabasgāzi un kodolenerģiju kā ilgtspējīgas. Kāpēc tas ir svarīgi?
14:14
FOTO. Karaliene Elizabete II nodevusi savus pienākumus princim Čārlzam. Vai tas nozīmē viņas valdīšanas beigas?
Pēc šķiršanās no dzīvesbiedrēm, visi trīs grupas “Jumprava” Aigari tagad dzīvo vienā lauku mājā
VIDEO. “Tavs ķermenis nav tavs liktenis”: Latvijā dzimusī modele iekaro pasaules slavu par spīti tam, ka viņai amputēta kāja
Neceļam cietumu, bet laižam lejā akcīzes nodokli! – iesaka Šmits
Kāda būtu NATO tūlītēja atbilde, ja Krievija raidītu raķetes uz Baltijas valstīm? Komentē NBS kapteinis
Krievijai ir kritušas maskas, tāpēc līdzšinējā agresijas atturēšanas sistēma Baltijā vairs nestrādā, apgalvo Kalniņš
Policijas intelektuālais resurss ir noplicināts, gaidāma štatu optimizācija – atklāj Rancāns
Cilvēkiem joprojām jāpazemojas ar 100 izziņām, lai iegūtu sociālo palīdzību, – Dimanta ir neizpratnē
Cilvēki satraucas: vai būs nepieciešams obligāti saņemt ceturto Covid- 19 vakcīnas devu? Skaidro ārsts
“Atvainojamies par neērtībām!” Kāpēc tiek atcelti daudzi autobusu pārvadājumu reisi?
EP atbalsta ierosinājumu klasificēt dabasgāzi un kodolenerģiju kā ilgtspējīgas. Kāpēc tas ir svarīgi?
Līdums: Steidzami nepieciešami risinājumi pasažieru pārvadāšanas nodrošināšanai
VIDEO. Rokeris Frīdis par homoseksuālām attiecībām: “Es viņus par pilnvērtīgiem cilvēkiem neuzskatu!”
Grantsceļš, kas neput. Kādus līdzekļus jāizmanto?
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs