Latviete, kas izrotāja Anglijas karalieni. Saruna ar juvelieri Ivonnu Poplansku 4
Daudzi, iespējams, būtu gatavi atdot jebko, lai tikai kaut reizi dzīvē tiktu pie Anglijas karalienes uz tēju, taču britu rotu dizaina uzlecošā zvaigzne latviete IVONNA POPLANSKA, kas Lielbritānijā dzīvo jau 10 gadus, Bekingemas pilī ir bijusi ne tikai uz tēju, viņa ir radījusi Lielbritānijas Juvelieru ģildes dāvanu karalienei Elizabetei 60 gadu valdīšanas jubilejā – piespraudi “Bezgalības dūja” (“The Ethernal Dove”). Ivonnai ir tikai 29 gadi, bet viņa jau ir atzīta par vienu no 2014. gada Lielbritānijas “Top 100” ietekmīgākajiem cilvēkiem juvelieru pasaulē.
– Kā nokļuvi Anglijā?
– Pēc vidusskolas beigšanas zināju, ka vēlos mācīties juvelierizstrādājumu dizainu, taču Latvijā tas nebija iespējams. Viena pati aizbraucu uz Angliju mācīties, man bija tikai 19 gadi. Sākumā dzīvoju kopmītnēs kopā ar sešām meitenēm, četru mācību gadu laikā pārvācos sešas reizes. Mājvietas bija dažādas, gan skaistas, gan ar pelējumu un pelēm, arī istabas biedri bija visdažādākie. Sākumā pat īsti nesapratu dažādus angļu valodas akcentus, profesionālo terminoloģiju. Pirmo pusgadu nosēdēju lekcijās, nesaprotot gandrīz neko no angļu, īru un skotu pasniedzēju teiktā. Pēc tam jau pamazām sāku pierast. Galu galā pabeidzu bakalaura studijas ar augstāko iespējamo novērtējumu. Milzīgi pateicos savai mammai par morālo un finansiālo atbalstu. Mamma mani iedvesmoja tiekties pēc sapņiem un nekad nepadoties!
– Vai mācību laikā strādāji profesijā vai, tāpat kā lielākā daļa jauniešu, par oficianti kafejnīcā?
– Universitātes laikā sāku strādāt pērļu kompānijā. Maniem darba devējiem ķīniešiem piederēja pērļu audzētava Ķīnā, un viņi importēja pērles. Mans uzdevums bija gatavot unikālas rotas līgavām, līgavu māsām, mammām, kāzu viesiem, pieskaņojot tās pie tērpiem un audumiem. Rotas bija ar baltām un krāsainām pērlēm, kristāliem. Pēc studiju beigšanas kādu brīdi strādāju par mācekli pie Šona Līna, kurš gatavoja rotaslietas leģendārajam Aleksandram Makvīnam. Pēc tam sapratu, ka vēlos iegūt maģistra grādu, tādēļ nolēmu studēt Londonas Zeltkaļu centrā.
– Kā tiki pie iespējas radīt dizainu karalienes piespraudei?
– Lielbritānijas rotkaļu asociācija izsludināja valsts mēroga konkursu karalienes piespraudes dizainam, lai atzīmētu viņas 60 gadu valdīšanas jubileju. Pieteicās vairāki simti, beigās es uzvarēju konkursā. Lai simbolizētu karalienes misiju, izvēlējos dūjas siluetu, kas dekorēts ar četrām nacionālajām puķēm. Piespraude tika gatavota sešus mēnešus, vismaz 20 cilvēki pie tās strādāja – meistari, dimantu slīpētāji un ielicēji. Tā tika gatavota no platīna, izgreznota ar vairāk nekā 300 dimantiem. Anglijas simbolam rozei maza lapiņa izgatavota no zelta, kas izsijāts no upes Anglijā, Skotijas simbolam dadzim galvenais bumbulis izveidots no skotu zelta, Īrijas āboliņam kātiņš arī no Īrijas zelta, un Velsas narcisei arī Velsas zelts ir klāt. Mēs strādājam ar zelta skalošanas entuziastu Braienu, viņš braukā apkārt pa Angliju savā karavānā un sijā zeltu. Braiens ir ģeologs, Velsas zelta sijātāju asociācijas biedrs. Velsas zelts, piemēram, ir ļoti populārs materiāls laulības gredzeniem, vēsturiski karaliskā ģimene Velsas zeltu lieto savos laulību gredzenos, tādēļ Velsas zelts teorētiski ir ļoti vērtīgs. Pēc likuma, ja atrodi zeltu zemē, tad tas pieder valstij, taču, ja atrodi zeltu upē, tad vari ņemt, ja upes īpašnieks atļauj.
– Tiešām kāds arī prasa upes īpašniekam, vai drīkst ņemt atrasto zeltu?
– Jā, Braians vienmēr jautā īpašniekam – vai varu jūsu upē iet paskatīties, vai tur kas ir? Parasti jau saka, ka var. Un tad iet iekšā upē ar gariem zābakiem, nostājas un uz priekšu! Tas ir vispopulārākais zelta ieguves veids – sijājot upes smiltis kopā ar ūdeni. Arī Latvijā droši vien varētu sijāt zeltu, zemē jau ir viss, tik neviens nemēģina. Zelts no Īrijas upes iznāca tikai 16 karāti (tīrs zelts ir 24 karāti – aut. piez.), kāds nu bija iznācis, tādu arī lietojām, nelikām klāt citu zeltu.
– Cik tāda rota maksā? Droši vien ļoti daudz?
– Tas ir kaut kas, ko nevēlos atklāt, jo nav pieklājīgi runāt par karalienes rotām. Ar karaļnamu saistās ļoti daudz noteikumu, vesels gads pagāja, lai karaļnams vispār piekristu šo rotu pieņemt. Karalienei tiek pasniegtas ļoti daudzas dāvanas, un viņas pienākums nav tās pieņemt, kur nu vēl lietot!
– Kas pasniedza rotu?
– Bekingemas pilī ir divas daļas – vienā tiek ielaisti tūristi, taču otra daļa ir karalienes privātā rezidence. Tieši uz šo privāto pils daļu arī devāmies, staigājot caur garajiem pils gaiteņiem, sajūta bija kā pasakā vai ļoti greznā filmā, jo ikdienā mēs tādu vidi neredzam. Gandrīz katras pils istabas interjers veidots atšķirīgā stilā. Mēs dzērām tēju istabā, kas ir dekorēta japāņu stilā ar roku apgleznotām greznām porcelāna vāzēm un ar smalki izšūtām segām klātām sienām. Tā ir istaba ar slaveno balkonu, no kura parasti karaliskās ģimenes pārstāvji māj publikai.
– Vai uz pili devies viena?
– Uz pili devos kopā ar pieciem Britu rotu asociācijas biedriem, kuri bija karalienes piespraudes dizaina konkursa organizatori. Jau iepriekš zinājām, ka pašu rotu pasniegsim karalienes galvenajai ģērbējai un “labajai rokai” Andželai Kellijai. Tā kā iepriekš Zeltkaļu centra oficiālajā atklāšanas ceremonijā mums pievienojās karalienes māsīca princese Aleksandra, tad jau biju iepazinusies ar karalisko etiķeti. Karaliskā etiķete mūsdienās ir ļoti demokrātiska – dāmām nav obligāti jākniksē, var pasniegt roku, tas netiks uzskatīts par nepieklājības izrādīšanu.
Kad ieradāmies pilī, karaliene blakusistabā uzņēma jauno sūtni un viņai nebija laika mums pievienoties, taču viņas personiskā asistente uzreiz rotu viņai aiznesa un parādīja. Karalienei dāvana esot patikusi. Katros Ziemsvētkos karaliene kopā ar ģimeni dodas uz baznīcu, un, kad ieslēdzu televizoru 25. decembrī, sev par lielu pārsteigumu un sajūsmu ieraudzīju, ka karaliene savu zilo mētelīti bija izgreznojusi ar manu piespraudi! Nākamajā dienā visās britu avīzēs uz pirmā vāka bija karaliene ar šo piespraudi!
– Vai saistībā ar karalienes rotu bija vēl kādi oficiāli pasākumi?
– Nedēļu pirms rotas atdošanas karalienei devos uz parlamentu, kur notika oficiāla karalienes rotas prezentācija 50 cienījamākajiem rotu industrijas biedriem, kā arī dažiem britu parlamenta locekļiem. Grezno pusdienu laikā viesiem bija iespēja iepazīties tuvāk ar “Mūžīgo dūju”, pirms tā tika pasniegta karalienei.
– Tavs pasniedzējs maģistra studiju laikā bija karaļnama oficiālais rotkalis. Ko tas nozīmē?
– Esmu milzīgi pateicīga savam pasniedzējam Stjuartam Devlinam par visu, ko ir man iemācījis. Viņam jau 33 gadus ir oficiāls tituls “Karalienes rotkalis un zeltkalis”. Šāds statuss ir ļoti īpašs un nozīmē to, ka karaliene regulāri pasūta rotas, kā arī dažādus sudraba priekšmetus, piemēram, vēstuļu nažus, sudraba lādītes, smalkus sudrabā un zeltā darinātus rakstāmpiederumus, kas tiek pasniegti kā dāvanas ārvalstu viesiem.
– Kāda ir tava ikdiena?
– Kad nebraukāju apkārt pa pasauli uz rotu izstādēm, tad darbadienas pavadu, strādājot savā Londonas ofisā / studijā. Tur arī veidoju konceptus un dizainus jaunām rotu kolekcijām, strādāju ar meistariem rotu gatavošanas procesā, nodarbojos ar mūsu zīmolu māksliniecisko noformējumu, tiekos ar presi un rotu veikalu īpašniekiem, kuri pārdod mūsu kolekcijas.
– Vai rotu dizaineri ģērbjas tāpat kā modes dizaineri?
– Rotu dizaineris var ģērbties, kā viņš vēlas, nav nekādu noteikumu. Taču pati izvēlos ģērbties klasiski un eleganti, jo bieži tiekos ar klientiem un dodos uz saviesīgiem pasākumiem, balvu pasniegšanas ceremonijām.
– Vai ir bijis vēl kāds karaliskais klients?
– Jā, arābu princis pie manis pasūtīja kaklarotu. Tā bija dāvana līgavai, arābiem ir tāda tradīcija, ka vīrs pirms kāzām pasniedz dārgu dāvanu. Tā var būt zeme, māja, rota. Lielākajai daļai dāvana ir saderināšanās gredzens, taču prinča budžets dāvanai bija daudz lielāks par saderināšanās gredzenu, viņš jau bija noskatījis un nopircis galveno dimantu kaklarotai, kas bija 28 karātus liels smaragda griezumā – 2,5 cm garš, 2 cm plats. Tas ir ļoti liels dimants! Arābu princis šo dimantu bija meklējis pusgadu. Latvijā visus dimantus sauc par briljantiem, taču patiesībā tikai viens dimanta griezums saucas briljants, ir smaragda griezums, lāsītes, princeses griezums un citi. Viena karāta apaļš briljanta griezuma dimants ir apmēram 5,5 milimetru diametrā.
Ir tādi ceļojošie pārdevēji, kuri ceļo ar rotām, lai parādītu potenciālajiem pircējiem, ļoti bieži šos cilvēkus izseko un aplaupa. Protams, tas viss ir apdrošināts, taču darbs ir diezgan bīstams. Londonas centrā ir Hatton garden, kur nesen aplaupīja seifu. Tas ir rajons, kur atrodas ļoti daudz rotu veikalu, aiz veikaliem ir darbnīcas, dimantu kaltuves, seifi un bankas. Tajā kvartālā var ļoti bieži redzēt cilvēkus, kas staigā ar koferīšiem, kuri ar roku dzelžiem piesprādzēti pie rokas. Kvartālā ir pastiprināta policijas kontrole. Taču es pati rotas neizgatavoju, tikai radu dizainu, tādēļ manu darbu par bīstamu nosaukt nevar. Esmu mācījusies gan rotu dizainu, gan gatavošanu, taču specializējos tieši dizainā, uzticot rotu gatavošanu meistariem, kuri ar to strādā desmitiem gadu.
– Vai, strādājot ar bagātiem klientiem, ir jāpacieš arī viņu kaprīzes?
– Man tā nav gadījies, mani klienti ir pieklājīgi un patīkami cilvēki, kuri novērtē dizainera darbu. Tās ir personiskas attiecības, sadarbība starp dizaineri un klientu. Individuāla rota ir liels ieguldījums no dizainera puses, īpašie pasūtījumi aizņem ļoti daudz laika. Es jautāju klientam, kas viņam patīk, vai ir kādi īpaši objekti, kas iedvesmo, vai puķes, un tā soli pa solim radu trīs variantus, no kuriem klients izvēlas vienu. Pati datorā veidoju trīsdimensiju modeļus, kas tiek izprintēti vaskā, pēc tam atlieti metālā. Man Londonā ir savs mīļākais meistars, savs mīļākais dimantu licējs.
Esmu ļoti laimīga savā profesijā, jo es cilvēka dzīvē ienāku tajā brīdī, kad viņš ir laimīgs, kad viņš izvēlas savu saderināšanās gredzenu vai kad sieviete ir sasniegusi savā karjerā zināmu punktu un grib to nosvinēt, uzdāvinot pati sev kaut ko īpašu. Kad sieviete precas, tad viņa meklē kāzu kleitu, un tas ir stress, taču tāds saderināšanās gredzens vai dāvana sev ir kaut kas mūžīgs.
Karaliene Elizabete nemaz neesot liela formālās etiķetes cienītāja. Viņai patīkot, ja cilvēki paklanoties, taču karaļnama preses konferencēs parasti tiek atgādināts, ka tā ir pašu žurnālistu izvēle. Arī sadzīviskās situācijās karaliene nebūt neiebilst, ja tiek uzrunāta pirmā.
Bekingemas pilī ir 775 istabas. 19 no tām ir zāles, 52 guļamistabas karaliskās ģimenes locekļiem un viesiem, 188 personāla guļamistabas, 92 ofisi un 78 vannasistabas. Kopumā pils ir 77 000 kvadrātmetru liela.
Andžela Kellija ir karalienes personīgā asistente un vecākā ģērbēja. Viņas pienākums kopš 2002. gada ir radīt karalienes tērpu dizainus. Interesanti, ka karalienes tērpi tiek šūti arī no audumiem, kas kādreiz saņemti kā dāvanas, daži pat no laikiem, kad viņa vēl bija princese, nevis karaliene.
