Piecreiz mainīts, nepārbaudīts risinājums… Pirmo reizi paskaidro, kāpēc Zolitūdes traģēdijā tikai viens vainīgais 9
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kopš Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pasludināja saīsināto spriedumu Zolitūdes traģēdijas lietā un mēs uzzinājām, ka pirmās instances tiesas ieskatā ir tikai viens vainīgais – būvinženieris Ivars Sergets, pagājuši deviņi mēneši.
Pa šo laiku uzrakstīts pilnais spriedums uz vairāk nekā 1200 lapām. Sabiedrībai, tajā skaita žurnālistiem, tas būs pieejams tikai pēc tam, kad to anonimizēs – aizklās personu vārdus un uzņēmumu nosaukumus.
Bet tikmēr visi trīs tiesneši, kas šo apjomīgo lietu iztiesāja, šonedēļ skaidroja, kāpēc tiesa ir notiesājusi tikai vienu personu no deviņām fiziskajām personām, kurām prokuratūra cēla apsūdzības, un kāpēc kriminālprocess ir izbeigts pret piecām juridiskajām personām.
Tiesa iepriekš ar blakuslēmumu bija norādījusi uz prokuratūras kļūdām. Tagad, kad ir sagatavots pilnais spriedums, prokuratūrai ir iespēja šo blakuslēmumu pārsūdzēt.
Visi trīs prokurori – Agris Skradalis, Kaspars Cakuls un Jekaterina Kušakova – pagaidām savu viedokli par tiesas spriedumu atteicās paust, jo vēl neesot ar to pilnībā iepazinušies. Bet apsūdzēto aizstāvji nolēmuši tiesas spriedumu pārsūdzēt. To var darīt 20 dienu laikā kopš pilna nolēmuma publicēšanas, tiesā jau saņemts viens iesniegums ar lūgumu pagarināt pārsūdzēšanas termiņu.
Neveica mezglu konstrukcijas pārrēķinu
Tiesnesis Erlens Ernstsons skaidroja, ka, izvērtējot krimināllietas materiālus, bija nepieciešams precīzi noskaidrot tos faktus un cēloņsakarības, kas tieši norādītu, kuras konkrētās personas darbības vai bezdarbības dēļ tika pieļautas kļūdas, kas noveda pie lielveikala “Maxima” jumta nogruvuma.
Atgādināsim, ka 2013. gada 21. novembrī iegruva nesen uzceltais “Maxima” lielveikals Rīgā, Priedaines ielā 20, šajā traģēdijā bojā gāja 54 cilvēki, to skaitā trīs glābēji, 46 tika ievainoti.
Tiesnesis E. Ernstsons: “Tiesā izkristalizējās pats galvenais un vienīgais negadījuma cēlonis – nepareizs nesošās jumta tērauda kopnes apakšējā mezgla aprēķins. To, ka ir pieļauta rupja kļūda, viennozīmīgi atzina visi eksperti.”
Tieši būvinženieris I. Sergets bija būvkonstrukcijas daļas vadītājs un būvprojekta atbildīgais konstruktors, kura vadībā izstrādāja tērauda kopņu konstruktīvo risinājumu. Viņš savu vainu joprojām neatzīst.
Eksperti atzina, ka jumta kopnes ir izprojektētas, izgatavotas un uzstādītas ar būtiski mazāku nestspēju, nekā tas būtu nepieciešams. Kopne lūza, un jumts iebruka. Spriedumā konstatēts, ka kopnes apakšējais mezgls pārslogots 6,5 reizes.
Tiesa secina, ka notiesātais I. Sergets kā būvkonstrukcijas daļas autoruzraugs, izmantojot savas tiesības,
piecas reizes ir mainījis kopņu risinājumus, taču nav veicis mezglu konstrukcijas pārrēķinu, kas varētu atklāt kļūdu un novērst kopņu izgatavošanu ar nepietiekamu nestspēju.
Atbildīgais būvdarbu vadītājs lūdzis Sergetam vēlreiz pārbaudīt, vai esošās slodzes nepārsniedz projektētās, un saņēmis no Sergeta atbildi, ka viņš esot veicis būvkonstrukciju slodžu pārbaudi un viss esot aprēķināts ar lielu rezervi.
Tiesnesis Ernstsons pastāstīja, ka likumā bijis iestrādāts tā sauktais četru acu princips, proti, ka ir vēl kāds cilvēks, kas vēl papildus būvkonstrukcijas daļu autoram pārbauda šī projekta konstrukcijas satura atbilstību normatīvajam regulējumam.
“Taču tiesa atzina, ka diemžēl praksē nebija jēgas šādai ekspertīzei, jo normatīvais regulējums, kas tajā brīdī pastāvēja, pieļāva iespēju bez ekspertīzes vēlreiz mainīt būvkonstrukciju risinājumus. Kad tika veiktas šīs piecas izmaiņas mezglam, normatīvais regulējums nelika arī citiem būvprocesa dalībniekiem pārliecināties, vai un kādā kvalitātē būvkonstruktors ir veicis piecas izmaiņas,” skaidroja tiesnesis.
Tiesa uzskata, ka šis regulējums bijis ļoti nepilnīgs, kas faktiski valsts bezdarbības dēļ ir novedis pie situācijas, ka viena cilvēka kļūda ir palikusi bez uzraudzības vai pārbaudīšanas. “Šo tiesas secinājumu pastiprina arī apstāklis, ka valstī noteiktos gadījumos arī pašvaldībai ir pienākums noteikt, lai būvniecības tiesiskais regulējums būtu pilnvērtīgs un skaidrs,” sacīja Ernstsons.
Likumdevējs reaģēja tikai pēc traģēdijas un veica izmaiņas normatīvajos aktos.
Saskaņā ar jauno regulējumu, ja izmaiņas tiek veiktas pēc tam, kad būvprojekts ir akceptēts būvvaldē, tās obligāti ir jāapstiprina sākotnējā būvprojekta ekspertam. Pēc traģēdijas arī noteikta detalizēta kārtība, kā veicamas būves ekspertīzes.
Ko domājuši prokurori?
Tiesnese Anita Grāvīte pastāstīja, kāpēc nav notiesāta neviena no apsūdzētajām juridiskajām personām. Prokuratūra tās apsūdzēja par to, ka fiziskās personas viņu interesēs ir pārkāpušas celtniecības normas un noteikumus, jo atbilstoši noslēgtajiem līgumiem juridisko personu interesēs bija laikā izpildīt savas līgumsaistības.
Tiesas ieskatā šie apstākļi paši par sevi nebija pietiekami, lai konstatētu to, ka juridisko personu interesēs bija pārkāpt celtniecības normas un noteikumus, kas izraisīja smagas sekas.
“Prokuratūra ne apsūdzībā, ne debašu runā nenorādīja uz to apstākli, ka juridiskajām personām bijušas kaut kādas problēmas ar konkrētā līguma izpildi noteiktajos termiņos un tam būtu kaut kāds sakars ar celtniecības normu pārkāpumu. Prokuratūras apsūdzībā ir uzrādīts, ka šis noziegums ir noticis aiz neuzmanības.
Ļoti grūti iedomāties, ka kāds aiz neuzmanības izdarīts noziegums varētu būt izdarīts juridiskās personas interesēs,” atzina tiesnese.
Prokuratūras pamatojums bija citāds, apsūdzot SIA “Maxima Latvija”, proti, uzņēmumam inkriminēts tas, ka Inna Šuvajeva, būdama šī uzņēmuma darbiniece, bija pārkāpusi darba aizsardzības normu prasības uzņēmuma nepienācīgas pārraudzības un kontroles dēļ.
Tiesneši atkal pārmeta prokuratūrai, ka tā nebija konkrēti norādījusi, kas uzņēmumam bija jādara, kādi konkrēti pasākumi bija jāveic, lai novērstu inkriminēto noziedzīgo nodarījumu. Tā kā šie apstākļi nebija norādīti, tiesai nebija iespējams to vērtēt.
“Visām apsūdzībām jābūt skaidri norādītām, lai gan tiesai, gan visām apsūdzētajām personām būtu saprotams, par ko viņas tiek sauktas pie kriminālatbildības. Tiesai nav pienākums uzminēt vai netieši izsecināt to, ko prokurori ir domājuši šajās apsūdzībās.
Tiesa ir konstatējusi pret juridiskajām personām celtajās apsūdzībās vairākas neskaidrības. Nav saprotams, kāda ir prokuratūras precīzā pozīcija attiecībā pret šīm juridiskajām personām, proti, kas tad konkrēti tiek viņām inkriminēts. Tāpēc tiesa nolēma pret tām izbeigt kriminālprocesu,” sacīja tiesnesis Ernstsons.
Atbildību ir uzņēmusies valsts
Tiesa ir noraidījusi prasību par kompensāciju piešķiršanu cietušajiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbiniekiem. Tiesnese Aiga Freimane, pamatojot šo atteikumu, norādīja, ka VUGD darbiniekiem konstatētie miesas bojājumi un nodarītie mantiskie zaudējumi nav radušies apsūdzēto personu darbības vai bezdarbības rezultātā.
Tie radās, likvidējot noziedzīga nodarījuma sekas, pildot savus dienesta pienākumus, kas viennozīmīgi bijuši saistīti ar paaugstinātu risku viņu dzīvībai un veselībai, par ko atbildību ir uzņēmusies valsts. “Dienesta darbinieks apzinās riska faktorus, kuriem tiek pakļauts, savukārt valsts uzņemas piešķirt dienesta darbiniekiem sociālās garantijas saskaņā ar likumu,” norādīja tiesnese.
Zolitūdes traģēdijas krimināllieta
* Būvinženierim Ivaram Sergetam piespriests sešu gadu cietumsods un liegums piecus gadus strādāt savā profesijā, kā arī gandrīz četru miljonu eiro kompensācija cietušajiem.
* Tiesa visās apsūdzībās attaisnoja veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi, arhitektu Andri Kalinku, būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu, uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu, Rīgas pilsētas būvvaldes Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperti Mariku Treiju, būvvaldes būvinspekcijas priekšnieka vietnieci Aiju Meļņikovu, būvvaldes darbinieku Jāni Balodi, SIA “Maxima Latvija” darba aizsardzības vecāko eksperti Innu Šuvajevu.
* Kriminālprocesa izmeklēšana un iztiesāšana ilga sešus gadus un trīs mēnešus.
* Tiesā tika uzklausītas un nopratinātas 450 personas (cietušie, to pārstāvji, liecinieki, eksperti, apsūdzētie, juridisko personu pārstāvji).
* Cietušo personu statusu ir ieguvušas 255 fiziskās un 13 juridiskās personas.
