Politiskais tirgus par amatiem Rīgas domē. Vecās tradīcijas nezūd? 15
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja otrdien kā piemērotāko kandidātu Īpašuma departamenta direktora amatam no trīs konkursa komisijas nominētajiem pretendentiem izvēlējās tagadējo departamenta vadītāja pienākumu izpildītāju Vladimiru Ozoliņu, kurš iestādē dažādos amatos ir strādājis kopš 2008. gada.
Taču konkursā viņš ieguva tikai trešo labāko vērtējumu. Pārmaiņu koalīcijas iecere cilvēkus atbildīgiem amatiem izraudzīties “caurspīdīgā procesā” atklātos konkursos, nevis meklēt domes iekšējos resursos, kas arī bija iespējams, ir cietusi neveiksmi.
Gala iznākumā kā atbilstošākais amatam ir nominēts cilvēks ar ilgu gadu pieredzi departamentā, kurš izraudzīts slēgtajā komitejas sēdē, par kuru informācija nav pieejama. Komitejas deputāts Valters Bergs (JKP) “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka ir vērsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, apstrīdot procedūru, kādā tika izvēlēts kandidāts.
Komitejas atbalstīto V. Ozoliņu vēl uzklausīs frakcijas, bet pēc tam par viņa apstiprināšanu būs jābalso domes sēdē. Jau iepriekš par Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra” direktoru tika nominēts Fredis Bikovs, kurš 13. Saeimas vēlēšanās kandidēja no “Attīstībai/Par” saraksta. Taču viņš konkursā bija ieguvis lielāko punktu skaitu, tāpēc to neviens neapstrīdēja, jo saistība ar partiju nevar būt šķērslis dalībai konkursā. Arī par viņa iecelšanu amatā vēl būs jābalso domes sēdē.
Zūd motivācija piedalīties konkursā
Bijusī Rīgas domes Īpašuma departamenta direktore Aija Rimicāne šo amatu atstāja 2021. gada pavasarī. Viņas vietā par departamenta vadītāja pienākumu izpildītāju aprīlī iecēla V. Ozoliņu, kurš iestādē dažādos amatos strādājis arī laikā, kad to vadīja tagadējais opozīcijas deputāts Oļegs Burovs (“GKR”).
Pēc tam tika izveidota konkursa komisija Rīgas pilsētas izpilddirektora vietnieces Ritas Loginas vadībā, kandidātu izvērtēšanā iesaistot arī personāla atlases kompāniju. Taču nominācijas komisija vērtēšanai komitejā izvirzīja nevis vienu kandidātu ar lielāko punktu skaitu, bet gan trīs pretendentus.
Viņus pa vienam slēgtajās sēdēs uzklausīja Pilsētas īpašumu komiteja, kuru vada Dainis Locis (NA/LRA). Viņš lielā mērā noteica kārtību, kādā komiteja varētu nonākt līdz lēmuma projektam par amata kandidātu.
Pēc tam kad pagājušajā nedēļā komiteja bija noraidījusi pirmo pretendentu, kas konkursā ieguva visvairāk punktu, koalīcijā esošā Jaunā konservatīvā partija izplatīja paziņojumu, kurā teikts: “JKP neatbalsta politisko tirgu par amatiem Rīgas domē un ceļ trauksmi par to, kā tiek kārtots Īpašuma departamenta direktora atlases jautājums. Pēdējo dienu notikumi liecina, ka atsevišķi pārmaiņu koalīcijas partneri nav gatavi pārmaiņām un turpina vecās tradīcijas, redzot savus cilvēkus atbildīgos amatos.”
Šonedēļ komitejas slēgtajā sēdē atbalstu neguva arī kandidāts, kam bija otrs lielākais punktu skaits. Noraidīto kandidātu vārdi netiek publiskoti, atsaucoties uz datu aizsardzību.
Domnieks Valters Bergs trešdien, kad jau bija zināms komitejas lēmums, “Latvijas Avīzei” atzina, ka arguments par V. Ozoliņa profesionālo piemērotību arī viņu nepārliecina, jo deputāts nav sadzirdējis kandidāta prezentācijā, kā ir plānots novērst karteļu veidošanās riskus.
Viņam neesot ticības, ka iestādi sagaida pārmaiņas. V. Ozoliņam arī bijusi pieejama tā informācija, pie kuras nevarēja piekļūt citi kandidāti. V. Bergs uzskata, ka faktiski komitejas sēdē ir notikusi trešā vērtēšanas kārta, kāda konkursa nolikumā nav paredzēta. “Ja nemaldos, bija pieteikušies 28 cilvēki, kas gatavoja prezentācijas un tika iztaujāti, bet apstiprina esošo pienākumu izpildītāju. Tā cilvēkiem zūd ticība un motivācija piedalīties konkursos,” uzskata V. Bergs.
No “Latvijas Avīzes” aptaujātajiem komitejas deputātiem līdzīgās domās bija arī Sandris Bergmanis (“Saskaņa”), kuram esot iespaids, ka “konkurss ir sarunāts un sagatavots priekš viena pretendenta, bet pārējie kandidāti ir izmantoti”. S. Bergmanim esot žēl to cilvēku, kuri bija pieteikušies konkursā. Tajā bija uzvarētājs, bet komitejai piedāvāts uzklausīt trīs kandidātus. Taču lēmums ir pieņemts nevis pēc visu trīs iztaujāšanas, bet pēc tam, kad pirmie divi noraidīti, norādīja deputāts.
Vērtēta reputācija un pieredze
Īpašuma departamenta direktora izraudzīšanās fonu politizē tas, ka tajā strādāja un vēlāk to arī vadīja O. Burovs, kas dažiem domniekiem rada aizdomas par slēptu vienošanos starp mēru Mārtiņu Staķi (“Par/Progresīvie”), komitejas vadītāju D. Loci un O. Burovu par vēlamāko kandidātu. O. Burovs “Latvijas Avīzei” teica, ka varot jau dažādas sazvērestības teorijas izplatīt, bet tam, ka viņš ir strādājis departamentā vienā laikā ar V. Ozoliņu, neesot nekādas saistības ar konkursu. O. Burovs tā norisē neredz procedūras pārkāpumus. Viņaprāt, JKP strādājot kā iekšējā opozīcija. “Varbūt varēja visus trīs uzklausīt un tikai pēc tam likt viņiem atzīmes,” pieļāva O. Burovs.
Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis izraudzīto procedūru “Latvijas Avīzei” skaidroja ar to, ka visiem trim pretendentiem ir bijis ļoti līdzīgs punktu skaits, ar ko arī tiek pamatota slēgto sēžu sasaukšana. Deputātiem arī bijis svarīgi izvērtēt iespējamos reputācijas riskus, konkrētāk neatklājot, jo viņam nav tiesības nosaukt uzvārdus. Neoficiāli dzirdēts, ka pirmais noraidītais kandidāts, kuram bija augstākais punktu skaits, 2021. gada otrajā pusē ir ziedojis JKP. “Latvijas Avīze” pārliecinājās, ka tas atbilst patiesībai, lai gan summa, ko JKP ziedojis neoficiāli minētais konkursa uzvarētājs, ir neliela – mazāka nekā 100 eiro.
D. Locis uzsvēra, ka šajā gadījumā svarīga bijusi V. Ozoliņa pieredze, ņemot vērā lielo darba apjomu. “Īpašuma departaments veic īpašuma objektu, zemesgabalu privatizācijas procesa, pašvaldības nekustamās mantas un pašvaldībai piederošo kapitāla daļu atsavināšanas procesa nodrošināšanu, kā arī nodarbojas ar nekustamo īpašumu iegūšanu pašvaldības īpašumā tās autonomo funkciju izpildes nodrošināšanai. Tas nodarbojas arī ar zemesgabalu apmaiņas fonda un līdzvērtīgās zemes kompensācijas fonda veidošanu,” informē domes Komunikācijas pārvalde.
Mēra pārstāvētās “Par/Progresīvie” frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs, kurš arī ir šīs komitejas deputāts, teica: “Tuvojas vēlēšanas, un kolēģi vēlas pozicionēties, bet konkursa komisija ir izvirzījusi trīs pretendentus ar līdzīgu rezultātu un komiteja viņus vērtēja.” M. Kossovičs uzsvēra, ka tagad kandidātu izvēles process esot demokrātiskāks, jo nevis Rīgas mērs izvirza kandidātu, kā tas bijis agrāk, bet gan deputāti vērtē. Rīgas domes institūcijās esot daudz cilvēku, kas tajās strādājuši iepriekšējās varas laikā, un, ja viņi ir profesionāli un godprātīgi, tad neesot pamata liegt viņiem šo darbu turpināt, uzskata M. Kossovičs.
Bijušais domes izpilddirektors, tagad opozīcijas frakcijas vadītājs Juris Radzevičs (“GKR”) pieļāva: “Te ir notikušas politiskās spēlītes un aizmuguriski ir kaut kas satamborēts, jo iepriekš tā nav bijis, ka komiteja uzņemas konkursa komisijas lomu un faktiski izsaka neuzticību komisijai. Tas parāda, ka koalīcija nespēj savā starpā vienoties.” Taču J. Radzevičs nedomā, ka šajās spēlītēs būtu iesaistīts O. Burovs – tā esot tikai apstākļu sakritība, ka rezultāts ir viņam pa prātam.
