Profesors Linards Sisenis: LBTU ambīcijas ir zinātne ar praktisku pielietojumu 0
“Latvietim mežs izsenis ir bijis tas, kurš sniedz patvērumu tumšos brīžos, nodrošina ar nepieciešamo dzīvošanai, kā arī pārtiku. Tāpēc arī latvietis mežu mīl, saudzē, kopj, bet vienlaikus arī gūst no tā resursus. Tā tas bijis senatnē, un tā tas ir arī mūsdienās,” taujāts par Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Meža un vides zinātņu fakultātes (MVZF) lielo popularitāti jauniešu vidū, saka Dr.silv, LBTU finanšu prorektors, profesors Linards Sisenis, kurš ilgu laiku bijis arī fakultātes dekāns.
MZVF tradicionāli ir populārākā izvēle to jauniešu vidū, kuri par savu Alma Mater izvēlējušies LBTU. Tā ir laba ziņa Latvijas meža nozarei, jo liecina par pēctecības nodrošināšanu šajā nebūt ne vieglajā un zināšanu ietilpīgajā jomā. Kāpēc jauniešiem ir tik liela interese par “meža lietām” vaicājam Linardam Sisenim, kurš septiņu gadu laikā MZVF dekāna amatā studējošo motivāciju ir labi iepazinis.
Sabiedrība izprot meža nozīmi
“Ja raugāmies uz latvieti pēc būtības, jebkuram no mums saknes ir mūsu zemē – Latvijā, un mēs ar to lepojamies. Līdz ar to, manuprāt, mīlestība uz savu zemi, uz tās laukiem un mežiem latviešu cilvēkā ir ģenētiski ieprogrammēta, un ir tikai likumsakarīgi, ka mēs mīlam šo zemi, vēlamies šeit dzīvot un to veidot gan sakoptu, gan pārtikušu. Līdz ar to Latvijas sabiedrības interese par mežu ir nemainīgi augsta, jautājumi, kas saistīti ar mežiem un to apsaimniekošanu ir gana sensitīvi, vienlaikus sabiedrība kopumā izprot gan meža ekoloģisko, gan saimniecisko nozīmi, nozīmi tautsaimniecībā, kā arī to, ka meži ir pareizi jāapsaimnieko, lai tajos būtu gan bioloģiskā daudzveidība un mājvieta simtos skaitāmu augu un dzīvnieku sugu, gan šos mežus varētu saprātīgi izmantot, lai iegūtu gan koksni, gan nekoksnes vērtības, kas būtiski stiprina mūsu valsts ekonomiku.”
Profesors Linards Sisenis uzsver, ka kādreizējā LBTU Meža, tagad Meža un vides zinātņu fakultāte, Latvijā ir vienīgā, kur var iegūt visu līmeņu (bakalaurs, maģistrs, zinātņu doktors) meža nozares augstāko izglītību. “Jaunieši šeit izvēlas studēt, jo saprot, ka pēc diploma saņemšanas viņiem būs darbs stabilā, ilgtspējīgā nozarē, turklāt šis darbs ir interesants un dinamisks, viņi par šo darbu saņems konkurētspējīgu atalgojumu, šajā nozarē ir arī karjeras izaugsmes iespējas. Sen pagājuši tie laiki, kad meža apsaimniekošana asociējās ar nepārtrauktu būšanu mežā, mūsdienās nozarē ir ienākušas jaunās tehnoloģijas un, lai ar tām strādātu, nepieciešami zinoši speciālisti.”
Konservatīva vai tomēr radoša?
Uz LA.LV teikto, ka vērotājam no malas mežu nozare varētu šķist ļoti konservatīva, Linards Sisenis pauž, ka viņam gan gribētos teikt – visas lielās nozares ir konservatīvas. “Izskaidrojums tam droši vien meklējams, atskatoties vēsturē, kad dažādu profesiju vai jomu speciālisti apvienojās cunftēs, veidojot tādu kā noslēgtu amatu brālību. Cunftes sen vairs nepastāv, tomēr piederība konkrētai nozarei nekur nav zudusi, un tas ir tāpēc, ka nozarē strādā zinoši ļaudis, kuri ieguvuši atbilstošu izglītību. Zināšanas, manuprāt, ir tās, kas zināmā mērā vieno, vienlaikus radot iespaidu, ka nozare ir konservatīva. Man kā mežiniekam, nonākot, piemēram, ārstu sabiedrībā, arī rodas līdzīgas izjūtas par to, ka medicīnas joma ir konservatīva, tomēr dakteri tā neuzskata.
Savukārt runājot par to, ka līdz ar jauniešiem nozarē ienāk arvien vairāk radošu, uz attīstību vērstu ideju, Linards Sisenis norāda, ka mūsdienās, dažādās nozarēs ienākot jaunajām tehnoloģijām, horizontālās robežas starp dažādām jomām izzūd, līdz ar to speciālistam ir jāsaprot ne vien mežsaimniecība un meža apsaimniekošana, bet arī jābūt izpratnei un iemaņām darbā ar šīm jaunajām tehnoloģijām, savukārt tiem, kuri šīs tehnoloģijas rada, ir jāizprot, kas tad ir nepieciešams, piemēram, mežsaimniekam. “Nenoliedzami jaunieši pret visu jauno un inovatīvo ir daudz atvērtāki, spēj uz procesiem paskatīties “ārpus rāmja”, turklāt savstarpēji tīklojoties un sadarbojoties ar citu jomu studentiem, spēj radīt interesantas idejas ar praktisku pielietojumu.”
Praksē balstīts studiju process
Taujāts, kāda ir LBTU loma Latvijas meža nozares un meža zinātnes nākotnes veidošanā, profesors Sisenis norāda, ka Mežsaimniecības un daļēji arī Kokapstrādes virziena studiju programmas bija, un droši vien arī šobrīd ir vienīgās Latvijā, kur tiek realizēts praksē balstīts studiju process, respektīvi studiju procesā tiek integrētas trīs komponentes: teorija, kad studenti informāciju saņem lekcijās; zinātne – studentiem nodrošinot ne vien seminārus, ko vada vadošie Latvijas mežzinātnieki no LVMI “Silava”, turklāt šie semināri nereti tiek organizēti dabā, pētnieciskajos objektos vai poligonos, kā arī praktiskas zinātniskas aktivitātes, izstrādājot studiju noslēguma darbus un/vai studentiem līdzdarbojoties zinātnisko projektu realizācijā; un trešā komponente – prakse, kad studentiem nodarbības vada nozares uzņēmumos strādājošie praktiķi, kā arī praktiskās nodarbības un prakses realizējot vai nu ražošanas objektos vai Zinātniskās izpētes mežos iespējami pietuvināti tam, kā tas notiek ražošanā. Līdz ar to, nonākot darba tirgū, jaunajam speciālistam jau ir zināšanas un kaut neliela, bet izpratne par praktisko pusi. “Līdz ar to manā skatījumā mūsu absolventu nozīme meža nozares nākotnes veidošanā ir neatsverama, un īstenībā jau lielākā daļa nozares vadošo darbinieku ir ar LLA – LLU – LBTU diplomiem.
Ja runājam par zinātni, LBTU Baltijas jūras valstīs sevi pozicionē kā vadošo tieši zinātnes universitāti ar bioekonomiku cieši saistītajās jomās. Uz to arī mēs gadu no gada tiecamies, kāpinot savus rādītājus gan starptautiski citētu publikāciju, gan starptautisko zinātnisko projektu virzienā. Pēc rādītājiem tas mums pašreiz labi izdodas, bet mūsu ambīcijas ir vēl augstākas.”
Mēs zinām, ka esam unikāli…
LBTU ne vienā vien jomā ir izcili panākumi, ar lepnumu atzīst Linards Sisenis. “Mēs zinām, ka esam unikāli Latvijā ar mežu, pārtikas, lauksaimniecības, veterinārijas pētījumiem, tomēr rūpīgi strādājam pie tā, lai kļūtu par partneriem vai konsorciju vadītājiem lieliem Horizon Europe vai citu ietvaru projektiem. Tāpat arī mūsu pārējo jomu pētnieku artava ir atzīta starptautiski, piemēram, inženieru, informācijas tehnologu un lauksaimnieku sinerģijā radītais nezāļu ravētājs robots, kas darbu paveic ar augstas precizitātes lāzeru. Šo robotu bioloģiskie lauksaimnieki jau lieto Spānijā burkānu laukos un “Weedbot” ir kļuvis par spēcīgu jaunuzņēmumu. Tajā pat laikā pārtikas tehnologi strādā pie tā, lai mūsu platumu grādos karavīri ēstu uzturvērtīgu funkcionālu pārtiku, tāpēc mūsu un uzņēmuma “Roga Argo” radītais produkts jau ir kareivju mugursomās. Tādas arī ir mūsu ambīcijas – zinātne ar praktisku pielietojumu, kas ne tikai ietver cilvēku, bet arī apkārtējās vides ilgtspējas intereses. Mēs paši reizēm sakām, ka stiprinām tieši Latvijas top 3 lielākās eksporta pozīcijas – koksne, pārtika un lauksaimniecības produkti, kā arī tehnoloģijas. LBTU attīstība nākotnē ir cieši saistīta ar precīziem, pārdomātiem un savlaicīgiem zinātnes un inovāciju virzības lēmumiem bioekonomikas jomā tā, lai mūsu pētnieku uzvārdus un labi paveiktos darbus atpazīst visā Eiropā un aiz tās robežām.”
Profesors arī norāda, ka zinātnes kapacitātes kāpināšana bija viens no uzdevumiem, LBTU realizējot fakultāšu konsolidāciju, kā rezultātā tika apvienotas Meža fakultāte ar Vides un būvzinātņu fakultāti. “Tādejādi tika stiprināts ne vien studiju process, bet arī zinātniskā kapacitāte, jo šobrīd “zem viena jumta” kopā strādā meža nozares zinātnieki ar zinātniekiem, kuri ir specializējušies vides un ūdeņu jomā. Ja runājam par materiālzinātnēm, apvienojot Kokapstrādes katedru ar Būvniecības virziena katedrām, tika izveidots Būvniecības un kokapstrādes institūts, kurš fokusējas uz pētījumiem par koksnes izmantošanu būvniecībā.”
LBTU novērtē studenti un iesaka darba devēji
Kāda nozīme ir studentu inovatīvajām idejām? Tās tiek arī īstenotas vai arī nogulst atvilktnēs? Linards Sisenis atzīst, ka ar idejām ir dažādi. Ir lietas, kas nogulst plauktā un tur arī paliek, ir tādas, kas tiek aktualizētas pēc kāda laika, bet ir tādas, kas tiek pamanītas un attīstītas. “Fakultātē sadarbībā ar nozares uzņēmējiem tiek realizēts studentu inovāciju konkurss, tā ietvaros studenti savas idejas un izveidotos prototipus prezentē, turklāt labākie tiek apbalvoti. Šajā kontekstā priecē divas lietas, pirmkārt tas, ka studentiem šīs aktivitātes patīk, otrkārt, ka uzņēmēji izsaka vēlmi sadarbībai, kas zināmā mērā garantē to, ka šīs aktivitātes attīstīsies un ies plašumā. Šobrīd saskaņošanas procesā ir divi līgumi ar uzņēmējiem par jaunu konkursu iedibināšanu. Vienlaikus jāmin, ka LBTU realizē arī dažādus projektus šajā jomā. Tikko ir uzsākta projekta “LBTU Inovāciju granti studentiem”, ko līdzfinansē Eiropas Savienība no Eiropas Reģionālās attīstības fonda realizācija, dodot iespēju studentiem pieteikt savas idejas, tās attīstīt un realizēt.”
No publiski pieejamās informācijas zināms, ka LBTU ir ceturtā darba devēju ieteiktākā izglītības iestāde. Kā šis novērtējums palīdz studējošo piesaistē? Vai tiešām tas nozīmē, ka, absolvējot LBTU, laba darba vieta ir garantēta? Atbildot uz šo jautājumu Linards Sisenis saka: “Mēs, protams, ar to lepojamies un tā ir arī zināma LBTU kvalitātes zīme. Domāju, ka arī jauniešiem šī informācija noder pieņemot lēmumu, par labu konkrētai studiju programmai, kurā studēt, jo lielākā daļa, izvēloties konkrēto profesiju, tomēr izvērtē vai izvēlētā profesija ir perspektīva, vai tajā strādājot nākotnē varēs pietiekami nopelnīt.”
