Foto: Edijs Pālens/LETA
Foto: Edijs Pālens/LETA
“ABLV Bank”.

Prokuratūra sapinusies ar dokumentiem ABLV lietā. Divu mēnešu laikā tie jāsakārto 15

Šonedēļ, 12.jūnijā, Ekonomisko lietu tiesa turpināja izskatīt lietu par iespējamo naudas atmazgāšanu ABLV bankā, kurā apsūdzētas astoņas personas. Jau pirmās tiesas sēdes neliecināja, ka process varētu būt ļoti ātrs, taču šī sēde šādu pārliecību nostiprināja divkārt – prokuratūras neizdarības dēļ tiesas sēdes faktiski tika atliktas par diviem mēnešiem. Lai arī sēdes šajā lietā tiesu kalendārā ir rezervētas līdz pat gada beigām, rodas pamatots jautājums par to, cik daudz tās vēl varētu tikt atliktas un cik lielā apmērā apsūdzības paviršības paildzinās procesu.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Daži jūtas kā no ķēdes norāvušies, citi otru reizi uz tā paša grābekļa neuzkāps. Es… nekad nevēlos tur atgriezties” – Līnas stāsts par tikšanu prom no krīzes centra 14
10 produkti, kas “svilina taukus” un paātrina vielmaiņu
Kokteilis
VIDEO. Iemīļotais aktieris Andris Keišs benzīntankā piedzīvojis smieklīgu “tikšanos” pats ar savu balsi 8
Lasīt citas ziņas

Par to, ka ABLV bankas lieta varētu būt politiski motivēta, apsūdzētie jau norādījuši iepriekš. Neieslīgstot niansēs, šādu pieņēmumu pirms kāda laika apstiprināja arī prokuratūras uzstājīgā pozīcija procesu skatīt slēgtās sēdēs, kas gan nevainagojās panākumiem.

Sēde pirmdienas vēlā rītā sākās līdzīgi kā iepriekšējās, kurās tiek skatīti dažādi lūgumi no aizstāvības un valsts apsūdzības puses. Jāatzīmē, ka lielā lietas dalībnieku skaita dēļ lūgumu izskatīšana ir laikietilpīgs process, kas, atgriežoties pie fakta, ka sēdes sistemātiski tika atliktas, sākotnēji prognozēto termiņu pirmās instances tiesas procesam – 2–3 gadus – varētu tikai pagarināt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Atgriežoties pie lūgumiem – pie viena no tiem notika aizķeršanās. Izrādās, prokuratūras pārstāvji, nosūtot lietu tiesai un apsūdzēto aizstāvjiem, ir sapinušies meistarībā, un nevienai no pusēm – nedz tiesai, nedz aizstāvībai – nav skaidrs, kādus tad precīzi lietas dokumentus prokuratūra ir iesniegusi tiesā un kā tos varēs izmantot tiesas laikā.

Proti, tika konstatēts, ka tiesai un aizstāvības pusei iesniegtie kriminālprocesa materiāli atšķiras, turklāt papildu tam tiem klāt iesniegti arī arhīva lietas materiāli, kas neattiecas uz pierādījumiem, par kuriem tiesas procesa laikā plāno runāt prokuratūras pārstāvji. Attiecīgi šobrīd nav skaidrības, kuri no tiesai nodotajiem materiāliem ir pierādījumi, ar kuriem prokurori plāno pamatot apsūdzību. Kā norādīja tiesnese Ļubova Kovaļa, nespējot norobežot kriminālprocesa materiālus no arhīva lietas materiāliem, tas var radīt grūtības novest lietu līdz taisnīgam tiesisko attiecību noregulējumam.

Tieši objektivitāte un kvalitatīva, samērīga pieeja šīs lietas izskatīšanā ir tas, uz ko cer aizstāvība un apsūdzētie, ņemot vērā, ka šādas neskaidrības un neprecizitātes procesa gaitā neparādās pirmo reizi. Ar jau tā iedragāto uzticību tiesu sistēmai Latvijā, kur šī gada sākumā Latvijā SKDS veiktajā aptaujā secināts, ka 49% iedzīvotāju neuzskata, ka Latvijas tiesu sistēmā valdītu godprātīgums un taisnīgums, šādi “izgājieni” par neko labu neliecina.

Lai šo situāciju novērstu, tiesa uzdeva valsts apsūdzībai pārbaudīt tiesas laikā izskanējušās ziņas par iesniegto kriminālprocesa materiālu atšķirībām, kā arī sagatavot arhīva lietas materiālu sarakstu, lai tiesa un procesa dalībnieki varētu norobežot materiālus, kas nav uzskatāmi par pierādījumiem un kuriem jāatrodas arhīva lietā. Zīmīgi, ka šo dokumentu sakārtošanas procesu rosināja tieši aizstāvju pārstāvji, norādot, ka tiem nav izsniegti visi dokumenti vai to pierādījumi. Lai arī šāda lietas materiālu izsniegšanas un pieejamības ierobežošana kriminālprocesos nav nekas jauns Latvijas tiesu praksē, šāda mēroga lietā būtu sagaidāms, ka visi spēlē pēc vienādiem noteikumiem.

Reklāma
Reklāma

Apsūdzēto advokāti uzsvēra, ka pilnvērtīgi var nodrošināt apsūdzēto aizstāvību tikai tādā gadījumā, ja tiem bijusi iespēja iepazīties ar visiem lietas materiāliem, tai skaitā pielikumiem, kas ir daļa no dokumenta. Pēc advokātu teiktā, ne tikai ir problēmas ar lietas pamata un arhīva materiāliem, bet arī ar dokumentiem, kuri lietas nomenklatūrā parādās, bet aizstāvamajiem izsniegti nav. Piemēram, tika konstatēts, ka vairākiem dokumentiem pielikumi pievienoti fragmentāri – tikai tie, kurus vēlas izmantot prokurori, ignorējot, ka visi pielikumi ir dokumenta neatņemama sastāvdaļa.

Ir skaidrs, ka tiesnese nevēlas vilcināt procesu, ko viņa pauda arī tiesas sēdes laikā, vienlaikus uzsverot, ka nevēlas procesa noslēgumā saskarties ar situāciju, kad prokuroru iesniegto neatbilstošu dokumentu vai kādu citu neatbilstību dēļ tiesas izmeklēšana procesa laikā būtu jāatsāk no jauna. Šeit nemaz nerunāsim par nodokļu maksātāju līdzekļiem, kas šādā gadījumā tiktu izšķiesti uz nekvalitatīva prokuratūras darba rēķina.

Šo visu situāciju vēl piņķerīgāku padara fakts, kas tika konstatēts sēdes laikā – iesniegtajos lietas materiālos, visticamāk, ietilpst ziņas par kādu saistītu, tomēr citu kriminālprocesu, kas joprojām atrodas izmeklēšanas stadijā. Uz šo faktu norādīja tiesnese, atzīmējot Kriminālprocesa 375.pantu, kas nosaka, ka kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums.

Lai visas šīs prokuratūras neizdarības sakārtotu, lietas izskatīšana tika pārcelta uz 11. augustu, ja vien līdz tam tiks panākta skaidrība ar dokumentiem visām iesaistītajām pusēm. Līdz tam, visticamāk, 5. jūlijā, tiesas sēdē varētu tikt skatīti atsevišķie procesuālie lūgumi.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.