Neatbildēts jautājums ABLV Bank lietā: kāpēc prokuratūra vēlējās slēgtas tiesas sēdes? 21
Autors: Artūrs Eglītis, labdarības fonda Novum Riga valdes loceklis, tiesas procesā piedalās kā aizskartās mantas īpašnieks
Februāra vidū Ekonomisko lietu tiesa uzsāka skatīt tā saucamo ABLV Bankas krimināllietu, kurā bankas darbinieki, prokuratūras ieskatā, apsūdzēti par naudas atmazgāšanas organizēšanu. Sēdē tiesnese Ļubova Kovaļa pieņēma viena no šīs lietas apsūdzības uzturētājiem, prokurora Rimanta Kuzmas, noraidījumu. Taču ne mazāk interesanti bija tas, kas tiesas zālē notika pirms minētā noraidījuma. Prokurors Rimants Kuzma uzstājās ar iepriekš sagatavotu, vairāk nekā 6 minūtes garu runu, izklāstot argumentus, kāpēc, prokuratūrasprāt, pilnīgi visām ABLV bankas tiesas procesa sēdēm būtu jānotiek slēgtā režīmā, tātad – slēpti no sabiedrības.
Prokurors Rimants Kuzma: “ir konstatējamas nepārprotamas pazīmes, ka konkrētā krimināllieta ir iztiesājama slēgtā tiesas sēdē”.. Šādas informācijas nonākšana rīcībā plašākam personu lokam, manā ieskatā var kaitēt ne tikai kriminālprocesā iesaistīto un ar tiem saistīto personu turpmākai saimnieciskai darbībai.”
Augstākminētā iemesla nosaukšanu grūti nosaukt par patieso argumentu, jo jau šobrīd prokuratūra ir darījusi visu iespējamo, lai saimniecisko darbību iesaistītajiem apgrūtinātu, ne tikai arestējot visu apsūdzēto mantu, bet arī vēl pirms tiesas nododot medijiem pilno apsūdzības rakstu.
Tālāk seko vēl viens grūti izskaidrojams prokuratūras arguments: “Kriminālprocesā noskaidrotais var tikt izmantots noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas shēmu izstrādei vai to pilnveidei.” Arī šis arguments ir neparasts, jo, ja legalizācijas shēmas tik tiešām ir eksistējušas, tas, protams, tās ir jādara zināmas atklātībai, lai visi Latvijā strādājošie finanšu tirgus dalībnieki zina par šādu shēmu eksistenci, un attiecīgi no tām varētu izvairīties.
Pēc Rimanta Kuzmas runas vārds tika dots apsūdzētajiem. Izrādījās, ka neviens no apsūdzētajiem neatbalstīja slēgtu tiesas procesu; gluži otrādi – vairākums no tiem pauda nepārprotamu nostāju par to, ka ABLV Bankas tiesas procesam jānotiek atklāti.
Pēc vienbalsīga viedokļa saņemšanas no apsūdzētajiem un aizstāvības Rimanta Kuzmas teikto uzņēmās labot virsprokurore Vita Ozoliņa, informējot ka tiesas process var būt arī atklāts – tā, it kā Rimanta Kuzmas runa par pilnībā slēgtu tiesas procesu būtu bijis vien neveikls pārpratums. Taču neatbildēts ir jautājums, vai tas bija tikai Rimanta Kuzmas viedoklis, vai tomēr tas jau bija saskaņots prokuratūrā un tā bija prokuratūras nostāja.
Kāds ir patiesais iemesls, kāpēc prokuratūra vēlējās panākt visa ABLV bankas procesa iztiesāšanu slēgtās tiesas sēdēs, visticamāk, redzēsim turpmākā procesa laikā. Turpināsim sekot līdzi tiesas gaitai.
Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
