Psiholoģe: Atpazīsti dažādus veidus, kā ar tevi manipulē. Arī Karlsons bija veikls manipulators 0
Manipulāciju veidi saskarsmē
Mēs dzīvojam manipulāciju pasaulē. Ar mums manipulē politiķi, kas cenšas iegūt vai noturēt varu, pārdevēji ar mērķi pārdot vairāk un dārgāk utt. No manipulācijām nevajag baidīties, vajag tikai iemācīties atpazīt. Šajā rakstā – par manipulācijām saskarsmē ar cilvēkiem privātajās attiecībās un darbā. Konsultē psiholoģe Anda Gaitniece-Putāne.
Sākotnēji manipulācijas (no latīņu “manus” – roka) jēdziena nozīme bija cita – ar to saprata darbības ar rokām, kas prasīja zināmu veiklības un meistarības līmeni, piemēram, medicīnisku procedūru veikšanu, darbības ar mehānismu svirām. Nākamais solis uz mūsdienu izpratni bija termina “manipulācija” attiecināšana uz burvju trikiem un blefošanu kāršu spēlē, kas arī pēc būtības ir sava noteikta mērķa sasniegšana, izmantojot citus, viņus apmuļķojot.
Mūsdienīgajā izpratnē ar mums manipulē ģimenes locekļi, skolotāji, draugi, kolēģi, priekšnieki, masu informācijas līdzekļi. Savstarpējo cilvēku attiecību kontekstā tā ir slēpta psiholoģiska iedarbība, ar kuras palīdzību manipulators izmanto citus cilvēkus savās interesēs, savu mērķu sasniegšanai. Saskarsmes partnerī tiek rosinātas tādas manipulatoram izdevīgas emocijas, jūtas, stāvoklis, ka upurim rodas iespaids – es pats to gribu, pats vadu savu uzvedību, savu rīcību.
Kāpēc cilvēki pakļaujas manipulācijām? No bērnības nāk prātā klasiskā manipulācija „Nobijies?”, kura gandrīz vienmēr izsauca gaidīto reakciju “Es? Nemaz!”, „Tad pierādi!” Pēc tam aizskartā pašcieņa lika rīkoties tā, ka prasa manipulators. Savukārt pieaugušais uzņemas arvien jaunus pienākumus tāpēc, ka firmas vadītājs viņu paslavējis – ko mēs bez tevis darītu; neviens cits tik labi netiktu galā ar taviem pienākumiem; varam paaugstināt tevi amatā, bet algu gan pagaidām nevaram atļauties maksāt lielāku. Manipulējot tiek stimulēti tā saucamie “universālie uzvedības motīvi”, kas raksturīgi vairumam cilvēku (mīlestība, draudzība, pašcieņa, bailes, materiālais stāvoklis) vai arī konkrētam cilvēkam svarīgas darbošanās motivācijas (karjera, cieņa, nopelnu atzīšana, vēlme būt noderīgam utt.).
Vienkāršākais un rupjākais manipulāciju veids saskarsmē ir šantāža: “Ja tu ne…, tad es…” Piemēram, māte vārgā balstiņā, ar skumīgi padevīgu izteiksmi sejā saka: “Vari pārrasties mājās, cikos gribi, tikai zini, ka, ja vēl pusnaktī nebūsi, man no satraukuma var sacelties asinsspiediens”. Meita dzird: “Ja nebūsi mājās jau desmitos, es nomiršu no insulta”. Interesanta detaļa – mātes izteiktās frāzes sākums ir pretrunā ar teikuma patieso jēgu. Saka – “nu, skaties pati…”, bet „raida” domu – pamēģini tikai neņemt vērā manu viedokli! Emocionālo šantāžu ļoti bieži izmanto laulātie vai attiecībās, kurās viens mīl, bet otrs – nē. Šantāža nereti ir tā, pie kuras ķeras, ja neizdodas citi manipulāciju veidi. Vēl klajāka šantāžas izpausme ir pašnāvības draudi.
Manipulēšana ar vainas izjūtu. Kauns un vainas izjūta – galvenās jūtas, kas atšķir cilvēku no dzīvnieka (nevis mīlestība, kā pieņemts domāt). Ar šīm svirām sabiedrība regulē pilsoņus, bet vecāki – bērnus. “Tu mani nemaz nemīli!”; vai domīgi: “kaimiņienei gan ir lieliskas attiecības ar meitu – viņa vienmēr palīdz, visu stāsta, precēties netaisās…” Savelkot nonēsātā halāta jostu (jaunais – skapī): “Man neko nevajag, ka tikai tev labi, meitiņ…”.
Spiediens. Uz raksturā vāju cilvēku iedarbosies pavēļu gūzma – “Izdari tā. Izdari, tā būs labāk. Izdari! Nē, izdari! Izdari, es tev saku!” utt. Var pāraugt šantāžā “Izdari, citādi es…” Profesionālāks manipulators savu panāk neatstājot atkāpšanās ceļu, bet it kā atstājot izvēles iespējas “Tu to izdarīsi tūlīt vai pēc filmas? Izvēlies!”
Manipulēšana ar jūtām. Šeit ir diezgan daudz nianšu. Arī mums pazīstamais Karlsons ir lielisks manipulatora paraugs: „Bet tev vajadzēja iedomāties, ka es ieradīšos un būšu izsalcis” utt.. Manipulēt māca pat reklāmas ”Ja man būtu pelmeņi”… Kāds manipulators grib, lai tu sajustos neveikli, bet uz tava fona viņš sajustos labāk. Draudzeņu sīkie dzēlieni iederas kā piemēri šajā manipulāciju veidā: „Tu nekad neesi pratusi izvēlēties apģērbu”. Slēptā doma “Ar tevi viss nav kārtībā”. Zemapziņa: “Es esmu labāka par tevi”. Savā būtībā briesmīgas sekas var atstāt vecāku manipulācija ar mīlestības jūtām. “Ja tu veikalā taisīsi histēriju, es tevi vairs nemīlēšu”, saka māte, jo nezina, kā citādi panākt paklausību. Bērns, pamazām pierazdams pie tādas attieksmes, sāk saprast, ka paši vistuvākie cilvēki nepieņem bērnu tādu, kāds viņš ir, ka viņu mīl nevis par to, ka viņš ir, bet tad, ja viņš dara noteiktas lietas.
