Jautājums, cik bieži samelojies? Pūce cer vēl atgriezties 8
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, apzinoties, ka notikumi, kuru dēļ viņš demisionēja, atstās iespaidu uz viņu kā politiķi.
“Taču priekšā vēl ir divi gadi, kuru laikā ir iespēja pierādīt, ka manam darbam ir vērtība un atsevišķas kļūdas to nevar ietekmēt,” “Latvijas Avīzei” sacīja J. Pūce.
Viņš vēlētos kandidēt arī nākamajās Saeimas vēlēšanās, bet, vai tas notiks, lemšot partija. J. Pūce ir atgriezies Saeimā, kur “jūtos pietiekami labi, lai gan tā nebija viegla situācija”.
Ar milzīgām darbaspējām un arī zināšanām apveltīts cilvēks, kurš nepadodas pretspēka priekšā, bet iet līdz galam, lai sasniegtu iecerēto. Tā bijušo ministru J. Pūci vērtēja arī oponenti. Viņam izdevās īstenot to, ko nespēja vairāki priekšgājēji. Bija visi priekšnoteikumi, lai J. Pūce kādreiz, ja tāda iespēja rastos, kļūtu arī par valdības vadītāju. Tā tas bija līdz brīdim, kad sabiedrība uzzināja, ka J. Pūce nav bijis godīgs.
Iespējams, ne tikai gadījumā ar citai personai piederošas autostāvvietu caurlaides izmantošanu, kā dēļ atkāpās no ministra amata, bet varbūt arī citās lietās, ieskaitot ziedojumu piesaistīšanu partijai.
Ir vairāki politiķi, kas savulaik spējuši piecelties arī pēc ļoti smagiem kritieniem. Uz vaicāto, vai tas izdosies arī J. Pūcem, viņa politiskais domubiedrs Edgars Jaunups “Latvijas Avīzei” atbildēja – tas esot kā sportā, kur neviens nevar atņemt izcīnītās uzvaras, bet katra nākamā ir jāizcīna no jauna. Rīgas mēra Nila Ušakova atstādināšana, Rīgas domes atlaišana un pašvaldību reforma – tās esot uzvaras, kuras J. Pūcem neviens neatņemšot, uzskata E. Jaunups.
Turpmāko noteikšot tas, kā viņš strādās jaunajā statusā kā Saeimas deputāts un iekļausies komandā.
Būs komisijā, kurai neuzticas
Drīzumā “Attīstībai/Par” sola nosaukt jauno ministra kandidātu. Pēc atgriešanās Saeimā J. Pūce sākotnēji piedzīvoja to, ka Saeimas vairākums nobloķēja viņa ievēlēšanu parlamenta komisijās, no kurām viena ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tā ir komisija, kurai kā ministrs viņš neuzticējās, tāpēc panāca jaunas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas izveidi, tās vadība tika uzticēta ministra domubiedram Artūram Tomam Plešam.
Vakar Saeima J. Pūci ievēlēja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (“Saskaņa”) iepriekšējo Saeimas balsojumu uzskata tikai kā spontānu deputātu reakciju uz notikumiem, kuros J. Pūce bija iesaistīts, būdams vēl ministra amatā.
Līdzīgi to skaidroja arī Krišjānis Feldmans no Jaunās konservatīvās partijas, kas arī sākotnēji neatbalstīja J. Pūces ievēlēšanu komisijās. JKP esot noskaidrojusi, ka šis ir nevis morāls, bet juridisks jautājums, jo deputātiem ir tiesības strādāt komisijās. I. Goldbergai kā ministru J. Pūci esot grūti vērtēt, jo viņš komisijai nav uzticējies.
“Mērķtiecība un spītība, no vienas puses, ir pozitīva, ja mērķis ir pamatots un saprotams, bet nav skaidrs, kāpēc ministrs nevēlējās ieklausīties, sarunāties un uzticēties,” piebilda I. Goldberga.
Jautājums, cik bieži samelojies
“Jurim Pūcem bija lielas darba spējas un politiskais redzējums. Ar viņu varēja runāt par plašu tematu loku. Lielākā problēma bija nevēlēšanās ieklausīties citos. Kopā ar zinātniekiem sagatavojām pamatotu viedokli par reformu. Taču viņš neklausījās, bet turpināja apgalvot, ka pēc reformas būs ekonomiski spēcīgākas pašvaldības.
Ja ministrs samelojās par caurlaidi, iespējams, samelojās arī toreiz, jau tad nebija godīgs, ko pats varbūt apzinājās.
Jautājums tikai, cik bieži viņš ir samelojies,” vaicāja opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS).
J. Pūce atkāpās sabiedroto “Kustības Par” spiediena ietekmē pēc melošanas par “Rīgas satiksmes” caurlaides izmantošanu. Vēlāk bijušais “Latvijas attīstībai” biedrs Māris Mičerevskis pavēstīja, ka, iespējams, J. Pūce nav bijis godīgs arī nopietnākās lietās, ieskaitot šaubīgā veidā veiktu ziedojumu piesaistīšanu partijai.
Faktus par caurlaidi un ziedojumiem vērtēs tiesībsargājošās iestādes, bet jautājums par J. Pūces politisko nākotni nav saistīts tikai ar tiem. Tas ir arī par politisko atbalstu. Vērojumi liecina, ka J. Pūce ir zaudējis arī sabiedroto “Kustības Par” – jo īpaši tās ierindas biedru – uzticību.
“Intelektuāli tā bija pilnīga Pūces izgāšanās. Nevar melot, ja tas ir pierādāms. Es tiešām noticēju, ka tas par caurlaidi ir joks,” sacīja kāds “parietis”.
Ja uzticību neizdosies atgūt, tas varētu būt zaudējums, ja atceras, kādas pūles “Latvijas attīstībai” ieguldīja, lai partijai ar reitingu ap 1% atrastu sabiedrotos. Kopā ar Daniela Pavļuta vadīto “Kustību Par” izveidotā apvienība iekļuva 13. Saeimā ar 13 mandātiem un ir pārstāvēta valdībā. Tā vietā, lai sargātu šo sasniegumu, nākamo virsotņu iekarošana turpinājās ar agrākajām metodēm, kā var secināt no M. Mičerevska atklāsmēm.
Uz vaicāto, vai “Latvijas attīstībai” atgūs “pariešu” uzticību, E. Jaunups atbildēja: “Mums nevienam nekas nav jāpierāda. Tas ir jautājums, kā katra partija redz savu politisko nākotni, ar ko “Kustībai Par” ir izdevīgāk iet kopā – ar mums vai “Progresīvajiem”.” Tas kļūšot skaidrs nākamajā vasarā pēc pašvaldību vēlēšanām, kad varēs redzēt, kā katram būs gājis.
D. Pavļuta viedokli “Latvijas Avīzei” ceturtdien neizdevās iegūt.
Palielina partijas ietekmi reģionos
J. Pūce atkāpās arī no partijas vadības, bet, kamēr bija amatos, centās palielināt “Latvijas attīstībai” ietekmi reģionos, iesaistot šajā procesā bijušo Tautas partijas ģenerālsekretāru Aivaru Tiesnesi, kas ir gan aizsardzības ministra, gan bija arī J. Pūces kā ministra padomnieks.
Veidojot reģionu nodaļas, “Latvijas attīstībai” centās novājināt pašvaldībās spēcīgo Zaļo un zemnieku savienību un arī Latvijas Reģionu apvienību. Abu partiju pārstāvji apgalvo, ka arī tas noticis ar negodīgām metodēm, izmantojot VARAM iespējas, sev pietuvinātām pašvaldībām piedāvājot lielākas iespējas, tā pārvilinot pie sevis citu partiju mērus.
Tiesa, tikai viens no “pārbēdzējiem” atzina, ka to darījis tāpēc, “lai palīdzētu pašvaldībai un Rīgā ir pie kā vērsties”.
Redzams, ka pēdējā noslēdzošajā kārtā aizdevumi pašvaldību investīciju projektiem Covid-19 radītās krīzes mazināšanai piešķirti arī Lielvārdes un Priekuļu pašvaldībām, kuru vadītāji “Attīstībai Par” partijām pievienojās nesen.
Iespējams, ietekmes palielināšana reģionos notika arī ar pašvaldību reformas palīdzību, jo cerēto sasniegt vieglāk 42, nevis 119 pašvaldībās. J. Pūce nepadevās pat tad, kad uz ceļiem izbrauca reformas pretinieki ar smago tehniku. Tie, kas atbalstīja novadu reformu, gan klusēja un publiski negāja ministru aizstāvēt.
Salaspils novada priekšsēdis Raimonds Čudars (“JV”) atzīst, ka J. Pūce bijis ļoti mērķtiecīgs reformas īstenošanā. Varot diskutēt par veidu, kādā viņš uz šo mērķi gāja, bet pašvaldības pašas arī neesot izmantojušas demokrātisko iespēju savstarpēji vienoties par jauno novadu robežām.
Arī Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS), kuram ar V. Valaiņa palīdzību izdevās panākt, ka Jelgava netiek apvienota ar lauku pašvaldībām, J. Pūcem pārmeta ko citu – viņš nav bijis pašvaldību interešu aizstāvis. “Mēs tomēr gribējām, lai viņš ir pašvaldību ministrs. Mums jau valdībā nebija neviena cita, pie kā vērsties. Gribējām just, ka viņš mūs aizstāv,” piebilda A. Rāviņš. J. Pūce tagad saka, ka nozares ministrs esot nevis nozares pārstāvis valdībā, bet gan iedzīvotāju pārstāvis. Tāpēc viņš esot pastiprināti uzraudzījis pašvaldību darbu iedzīvotāju interesēs. Nav vēl zināms, vai “AP” ministra amatam izraudzīsies neatkarīgu kandidātu vai piekritīs A. T. Pleša virzīšanai, bet otrajā gadījumā J. Pūces iesāktais kurss ministrijā tiks turpināts.
