– Arī pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā “zem sankcijām” nokļūst kultūras darbinieki – noteiktu politisku uzskatu paudēji. Vai kultūra jāvērtē kontekstā ar politiku? 0
V. M.: – Ja ar šo jautājumu domājat – “vai ir pareizi gaidīt no māksliniekiem zināmu nostāju politiskajos jautājumos un vai mums ir tiesības vērtēt viņus pēc šīs nostājas un ne tikai pēc viņu darbiem”, tad atbildēšu, ka uzskatu to par būtisku jautājumu, kuru dziļāk apspriedīšu 1. maija konferencē “Patiesība un vara” LNB.
Īsā atbilde ir – jā, es uzskatu, ka mums ir tiesības un pat pienākums to vērtēt. Pēc kara Vācijā pamatīgi izvērtēja un nonāca pie secinājuma, ka rakstnieks/filozofs Heidegers bija darbojies graujoši Vācijas valstij, un aizliedza viņa darbību Vācijas augstskolās, kamēr tādi rakstnieki kā, piemēram, Kamī, drīzāk bijuši ceļa rādītāji Francijas iedzīvotājiem. Ar to attiecīgajās valstīs tika noteikti morāli kritēriji un valsts vērtības. Man ir iespaids, varbūt maldīgs, ka Latvijas literātu aprindās šodien ir tāda noskaņa, ka par rakstnieku runā tikai viņa darbi un ka viņu nostāja – vai nostājas neesamība – aktuālos politiskos jautājumos ir mazsvarīga vai vispār neapspriežama. Ja tā, tad jānonāk pie secinājuma, ka, piemēram, diriģenta Valērija Gergijeva atbalsts Putinam un rakstnieka Viktora Jerofejeva uzdrīkstēšanās runāt pret Putinu ir vienā katlā liekamas un vienīgais, kam svars, ir Gergijeva mūzika un Jerofejeva grāmatas, ka nekāda vērtību hierarhija ārpus tā nepastāv. Es tam nepiekrītu.
R. D.: – Ja drīkst, neliela replika par Heidegera likteni (te varētu atcerēties arī, teiksim, Hamsuna, Ezras Paunda vai Dmitrija Šostakoviča vārdus). Katram no viņiem vajadzēja samaksāt nežēlīgi lielu cenu par savu politisko nostāju, un tas ir taisnīgi. Bet Padomju Savienībā 1940. gados vispār nespēlēja, aizliedza Vāgnera mūziku. Vai man, klausītājam, arī jāmaksā par Riharda Vāgnera – cilvēka – uzskatiem un izteikumiem? Pareizticīgās baznīcās mācītājiem savulaik vajadzēja kliegt anatēmu Ļevam Tolstojam par viņa rakstiem. Vai mums arī vajadzētu kādam nepareizam diriģentam, komponistam vai rakstniekam izkliegt anatēmu? Ar to es gribu vienīgi atgādināt, ka problēma ir daudz, daudz sarežģītāka, nekā liekas no pirmā un pat no tūkstoš pirmā skatiena.
