Vai raugs grauj imūnsistēmu? 0
Lasīju, ka ar raugu cepta maize kaitē veselībai, jo rūpnīcā ražots raugs turpina savu ietekmi organismā, graujot imūnsistēmu un veicinot alerģiju veidošanos. Cik šādi apgalvojumi ir pareizi? Anita Rīgā
Interneta portālos un sociālajos tīklos ik pa laikam kāds saceļ trauksmi, ka raugs ir kaitīgs cilvēka organismam, nodara būtisku kaitējumu un pat vainojams pie onkoloģiskām slimībām.
Speciālisti teic, ka šis mīts radies, jo daudzi nepārzina rauga īpašības. Raugi ir dabā plaši izplatīti un ļoti dažādi.
Maizes rauga šūnas atklāja jau XVII gadsimtā, bet tikai 200 gadus vēlāk cilvēks iemācījās to ražot rūpnieciskos apjomos.
LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta vadošais pētnieks Jānis Liepiņš skaidro, ka rauga daba ir vienkārša. Tas patērē cukuru, ražo spirtu un ogļskābo gāzi. Raugs ir lielākais ogļskābās gāzes ražotājs. Nogriežot maizes riku, var redzēt – ja tajā ir poras, tātad tur strādājis raugs.
“Raugs cepšanas laikā nomirst, paliek tikai čauliņa. Tāpēc, ēdot ar raugu ceptu maizi, rūgšanas procesi organismā neturpinās. Pat ja raugs būtu pamanījies izdzīvot cepšanas procesā, kuņģa vidē pH līmenis ir 2, tur tas tūlīt pat iznīktu,” pārliecināts pētnieks. Nav pamata domāt, ka rauga sēne mitinās cilvēka organismā pēc maizes notiesāšanas.
“Raugs aiziet bojā 50 grādos, maizei minimālā temperatūra, kad tā ir izcepusies, ir 96 grādi. Gatavā maizē rauga nav!” apstiprina maizes amata meistare Linda Bekmane. Rauga šūnas ir jutīgas pret temperatūras svārstībām, proti, 10 °C un zemākā temperatūrā tās ir neaktīvas, 15–21 °C sāk aktivizēties, aptuveni 35 °C ir ideālā rauga šūnu augšanas un attīstības temperatūra, savukārt virs 40 °C rauga aktivitāte atkal samazinās.
Rauga sastāvā ir B grupas vitamīni, kas pie termiskas apstrādes saglabājas arī maizē, jo cepšanas laikā pazūd vien trešā daļa. Ja maize raudzēta no pilngraudu kviešu, miežu un rudzu miltiem, tā sniedz organismam vērtīgas uzturvielas, nevis kaitē.
