Foto – Shutterstock

Vai cukura ražošanā pievieno balinātājus? 0

Kādu cukuru mēs pērkam veikalos un lietojam uzturā? Kas tam pielikts klāt, un kā tas ietekmē mūsu veselību? Dace Talsos

Reklāma
Reklāma
Dronu uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā ir panākuši neiedomājamo – pasaules lielākajai naftas valstij sāk pietrūkt benzīna
Latvijai tuvojas aukstuma vilnis! Sinoptiķi par laiku jaunnedēļ 22
Uz gājēju pārejas gandrīz uzbrauc Valsts prezidentam 80
Lasīt citas ziņas

Latvijas veikalos ir nopērkams dažādu ražotāju piedāvātais cukurs. Lielākoties to gatavo līdzīgi, jo tehnoloģiskais process daudz neatšķiras. A/s Nordic Sugar pārstāve Iveta Zariņa apgalvo, ka uzņēmums saviem produktiem nepievieno balinātājus vai ķīmiskas vielas. Agrāk cukurs bija nedaudz iedzeltens, tagad tas ir zili balts, tāpēc cilvēkiem šķiet, ka tas ir balināts. Patiesībā cukura kristāli jau ir balti – tie ir caurspīdīgi un atstaro gaismu, ja apskata kristālus mikroskopā.

Lai pārliecinātos, ka cukuram netiek pievienoti balinātāji un citas vielas, svarīgi saprast, kā no cukurbietes vai cukurniedres top cukura kristāli. “Cukura ražošanas process, kā tas notiek mūsu ražotnēs, neparedz nekādu ķimikāliju pievienošanu,” skaidro Iveta Zariņa.

CITI ŠOBRĪD LASA

Cukura ražošana sākas ar cukurbiešu sasmalcināšanu. Pēc tam cukurbiešu skaidiņas tiek savārītas tumši brūnā šķidrumā, ko sauc par jēlsulu. To izkāš, filtrējot caur kalcija hidroksīda filtriem. Ar sīrupa atlikumiem piesūcinātais kaļķis ir ļoti vērtīgs mēslojums un tiek izmantots lauksaimniecībā. Pēc filtrācijas cukura biezsula iegūst gaiši dzeltenu toni. To karsējot tālāk, liekais šķidrums iztvaiko, līdz saharozes blīvums biezsulā sasniedz 75 procentus.

Nākamais solis – kristalizācija, kas notiek, biezsulu karsējot augstspiediena tvertnēs. Kristalizācija notiek, kad sasniegta noteikta temperatūra un šķidruma blīvums. Cukura kristāli aug, līdz sasniegts nepieciešamais to izmērs. Tas dažādu veidu cukuram ir atšķirīgs. Piemēram, Dansukker Jelgavas cukura kristāli tiek veidoti ilgāk, tāpēc ir lielāki nekā parasti Eiropas mazumtirdzniecībā tirgotā standarta cukura kristāli. Interesanti, ka cukura saldums atkarīgs no kristālu izmēriem – lielākie uz mēles kūst ilgāk, tāpēc garša ir izteiktāka.

Kad visa saharoze kristalizējusies, to ar centrbēdzes spēku, griežot cauri centrifūgām, atdala no sīrupa. Kristāli kļūst dzidri un caurspīdīgi, taču uz tiem vēl, iespējams, ir saglabājies nedaudz sīrupa jeb melases. Šajā posmā, ja cukurs tiek iegūts no cukurniedrēm, ir radies tā sauktais nerafinētais jeb brūnais cukurs. Lai pircējiem varētu piedāvāt balto cukuru, kristālus noskalo ar karstu tvaika strūklu, pēc tam tie tiek izžāvēti un ir gatavi fasēšanai.

UZZIŅA

• Kā zināms, balto, rafinēto cukuru ražo no cukurbietēm, bet brūno – no cukurniedrēm. Brūnā jeb nerafinētā cukura ražošanai tiek izmantotas cukurniedres, jo to melase ir maigāka un garša tīkamāka nekā cukurbiešu biezsula.

• Cukura galvenā sastāvdaļa saharoze ir konservants, tāpēc tā nebojājas. Šo saldvielu var uzglabāt ilgstoši, tai nav realizācijas beigu termiņa.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.