“Apply” raksturo tā valdes priekšsēdētājs Agnis Jakubovičs: “Mākslīgais intelekts – tā būtībā ir statistikas analīze. Tas ir modelis, kas ļauj atrast sakarības, kuras dators spēj fiksēt un izmantot. Šādas sistēmas var kombinēt tā, ka sistēma varētu sākt mācīties pati.”
“Apply” raksturo tā valdes priekšsēdētājs Agnis Jakubovičs: “Mākslīgais intelekts – tā būtībā ir statistikas analīze. Tas ir modelis, kas ļauj atrast sakarības, kuras dators spēj fiksēt un izmantot. Šādas sistēmas var kombinēt tā, ka sistēma varētu sākt mācīties pati.”
Foto: Timurs Subhankulovs

Ražošanā pielieto Latvijas IT uzņēmuma radītās datorredzes iespējas 1

“Esam IT pakalpojumu sniedzējs, izstrādājam dažādus IT risinājumus un sniedzam programmēšanas pakalpojumus, fokusējamies uz mākslīgā intelekta izmantošanu datorredzes jomā,” tā uzņēmumu “Apply” raksturo tā valdes priekšsēdētājs Agnis Jakubovičs.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Sievietes spēks un iedvesma: 10 ietekmīgas dāmas līderes, kas veidojušas Latvijas vēsturi 29
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 137
Kokteilis
Viņi dzīvo, lai piedzīvotu! 10 vārdu īpašnieki, kuros mīt nepiesātināms ceļotāja gars 12
Lasīt citas ziņas

“Apply” specializējas datorredzes jomā, kas kļūst aizvien populārāks risinājums dažādās nozarēs, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.

Tieši pēdējā laikā kļuvusi praktiski pieejama tehnoloģija, kas ļauj interpretēt un saprast attēlā redzamo. Neironu tīklu teorija un praktiskie mēģinājumi to īstenot iesniedzas tālu pagājušā gadsimta vidū. Pirmos funkcionālos tīklus pasaule ieraudzīja jau 1965. gadā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pētījumi un šīs tehnoloģijas attīstība ļoti aktīvi norisinājās visu šo laiku, taču, lai to lietotu ikdienā, nebija pietiekami lielu datorjaudu, kas spētu darbināt neironu tīklu sistēmas, vai arī tā bija pārāk dārga, lai to varētu atļauties reālais lietotājs.

Ap 2011. – 2012. gadu visi apstākļi beidzot sakrita par labu māk­slīgā intelekta lietojumiem, proti, bija panākti kārtējie sasniegumi vēl efektīvāku neironu tīklu tehnoloģiju attīstībā, kā arī bija pieejami pietiekami jaudīgi un lēti datori, lai lietotu šo tehnoloģiju jau plašā mērogā un tā ienāktu mūsu praktiskajā ikdienā.

“Neironu tīklu tehnoloģija imitē bioloģisko mehānismu, kas spēj atrast sakarības, tieši tāpat kā to darām savās smadzenēs. Atšķirībā no tradicionālajām IT sistēmām, kurās mēs precīzi definējam likumus, neironu tīklu sistēmas mēs tikai apmācām, ļaujot sistēmai pašai atrast šīs sakarības,” stāsta Agnis Jakubovičs.

“Mākslīgais intelekts – tā būtībā ir statistikas analīze. Tas ir modelis, kas ļauj atrast sakarības, kuras dators spēj fiksēt un izmantot. Šādas sistēmas var kombinēt tā, ka sistēma varētu sākt mācīties pati.”

Pasaulē ir desmitiem dažādu neironu tīklu struktūru, kas domātas dažādām situācijām un dažādu uzdevumu risināšanai, tās spēj analizēt gan statisku informāciju, gan tās dinamiku, saprotot kontekstu un paredzot nākotni.

Mākslīgā intelekta sistēmas spēj analizēt attēlus un video, klausīties skaņas, saprast un sintezēt valodu, prognozēt valūtas kursu svārstības, prognozēt elektrības patēriņu un veikt daudz citu uzdevumu, ko līdz šim spēja tikai cilvēks. Tās kombinējot, var panākt lielāku efektu.

Šobrīd šī tehnoloģija pati gan nespēj sevi apzināties vai izdomāt veidus, kā sevi pilnveidot un papildināt. Tas notiek tikai veidā, kā cilvēks to paredzējis.

“Mums ir savas metodikas, savas iemaņas, kā efektīvāk un ātrāk apmācīt sistēmas, kā novērst defektus vai gluži pretēji – tos padarīt par efektiem,” uzsver “Apply” kompānijas vadītājs.

Reklāma
Reklāma

Mākslīgais intelekts un zivis

Viens no “Apply” projektiem realizēts zivrūpniecības nozarei, kur “Apply” piegādājis datorredzes tehnoloģiju inovatīvam zivju pārstrādes industriālo iekārtu ražotājam SIA “Peruza”.

Tas paredz zivju sašķirošanu jau pēc to nonākšanas zivju pārstrādes uzņēmumā. Svarīgi, lai zivis šķirošanas procesā netiktu mehāniski traumētas, īpaši dārgās zivis – laši un tunči, tāpēc izstrādāts īpašs risinājums.

Tas pierādīja, ka šķirošanas procesu var automatizēt un pilnībā aizstāt ar cilvēku roku darbu.

Proti, izmantojot datorredzi un dziļumkameras, izstrādātā iekārta ļauj izvēlēties noteikta izmēra zivis, tās pārvietot, novietot pareizā orientācijā, pagriezt uz vienu vai otru pusi, noteikt defektus.

Šo inovāciju zivrūpniecības nozarei izstrādāja “Peruza”, savukārt “Apply” veidoja datorredzi un komandu nodošanu robotam. Šis risinājums tehnoloģiski jau ir pabeigts un sevi ir pierādījis, uzsver “Apply” vadītājs.

“Peruzai” jau esot vairāki potenciālie klienti, kurus interesē jaunais un efektīvais risinājums, par ko “Apply” ir liels prieks, jo kopā ar “Peruzu” tas ir arī “Apply” sasniegums.

Meklē raugu un pelējumu pienā

Šobrīd kompānija strādā pie tehnoloģiska risinājuma piena industrijai, mikroskopiski nosakot šūnu daudzumu piena paraugos. Risinājums top sadarbībā ar “Conelum” un RTU, kur jau izveidota sistēma, kā noteikt raugu un pelējuma šūnu klātbūtni piena produktos.

Sākotnēji piesārņojums tika noteikts vairāk nekā diennakts laikā, otrs variants bija divās stundās, bet pašlaik “Apply” strādā pie risinājuma, kas to ļaus izdarīt 15 minūšu laikā.

“Tas nozīmē, ka 15 minūšu laikā būs pilnīga skaidrība, vai produktu var ražot vai ne. Kvalitātes kontrole nepieciešama pēc iespējas ātrāk, pēc iespējas īsākā laikā. Un tās ir izmaksas,” tā Jakubovičs. Īpaši tas skar lielos pārtikas uzņēmumus, kur laika faktoram ir ļoti svarīga nozīme.

Datorredze kvalitātes kontrolei

Vēl viens datorredzes lietojums industriālai rūpniecībai, ko izstrādājis “Apply”, ir risinājums kompānijai “Nordic Plast”, kas ražo plastmasas granulas.

Tehnoloģiskā procesa laikā tiek pārbaudīts, vai produkcija ir pietiekami kvalitatīva, un, ja tā nav, tad tiek veikta ražošanas iekārtu kalibrācija jeb pielāgošana.

Taču pārbaudes var iekavēties, tikmēr ražošana turpinās un tiek saražots nezināmas kvalitātes produkts, kas pēc tam ir jāpārkausē, un tas nozīmē papildu izmaksas.

“Apply” risinājums ļauj savlaicīgi veikt produkcijas kvalitātes kontroli, meklējot defektus un laikus tos konstatējot. Iepriekš to darīja cilvēks, bet tagad to darīs datorsistēma un viss process būs daudz ātrāks.

“Tas uzņēmumam nozīmē vairākus ieguvumus. Pirmkārt, nepārkausēt materiālu. Otrkārt, sistēma spēj strādāt reālā laikā, un nepārtraukti var noteikt produkcijas kvalitāti. Tiklīdz ir kādas novirzes, iespējams veikt regulāciju un nav jāzaudē saražotais. Un tas uzņēmumam ļauj ietaupīt arī darbaspēku,” ieguvumus atklāj vadītājs.

Konkrētā uzņēmumā, pārbaudot granulas, sistēma ieprogrammēta meklēt deviņus dažādus defektus, taču to skaitu var palielināt, apmācot sistēmu.

Viens no interesantiem “start­up” produktiem bija īpašas programmas izstrāde bērniem ar runas traucējumiem, cilvēkiem pēc insulta vai cilvēkiem pēc smagām ķirurģiskām sejas rekonstrukcijām, kad jāatjauno sejas muskuļu kustīgums, kas tieši ietekmē runasspējas.

Parasti to dara logopēds, liekot pacientam izpildīt vienkāršus vingrinājumus – piepūst vaigus, izbāzt mēli un citus.

Tā kā šis pakalpojums, piemēram, ASV netiek apmaksāts no veselības apdrošināšanas un tas ir ļoti dārgs, uzdevums bija panākt to, kā viens logopēds spēj strādāt ar vairāk nekā vienu pacientu vienlaikus, kas ļauj samazināt izmaksas, un tas izdevies.

Produkts “Cheeks­Up” palīdz bērniem runas traucējumu problēmas risināšanai.

Kazino statistika

Foto: Timurs Subhankulovs

Vēl viens projekts, kurā iesaistīta kompānija – tehnoloģisko risinājumu izveide kazino pakalpojumu nodrošinātājiem, kur joprojām daļu statistikas uzskaites operāciju kazino darbinieki veic manuāli, bet to iespējams automatizēt, izmantojot datorredzi.

Sistēma vēro spēli, saprot tās noteikumus, atpazīst likmes un kāršu kombinācijas un piefiksē tās sistēmās, ļaujot sekot līdzi spēles gaitai, informējot par noteikumu pārkāpumu un ļaujot identificēt krāpniecības gadījumus.

Viens no lielākajiem projektiem, ko īstenojis “Apply”, ir nepārtraukta reklāmu uzskaite televīzijā, ļaujot uzskaitīt reklāmas piegādi un apvienojumā ar “Lattelecom” televīzijas skatītāju uzvedības datiem analizēt reklāmas efektivitāti.

Kompānija pašlaik strādā vēl pie vairākiem industriāliem projektiem, taču detalizētāka informācija netiek atklāta. Tā būs kvalitātes un dažādu citu procesu kontrole. Sākts darbs arī medicīnas un satelītattēlu virzienā, kas vēl ir izstrādes procesā.

PĀRKĀPUMA BŪTĪBA

Sēkla.

“Apply” darbu sāk 2012. gadā kā mikrouzņēmums. Pirmajos gados piedzīvota strauja izaugsme. Tas sakrīt ar pasaules tendencēm – ap šo laiku visā pasaulē strauji sāk attīstīties mākslīgā intelekta un neironu tīklu risinājumi.

Dīgšana.

Līdz 2018. gadam kompānijas attīstībā izmantots pašu nopelnītais, bet pērn jaunu produktu radīšanai piesaistīts privāts kapitāls.

Šobrīd kompānija ir tādā attīstības fāzē, kad strauji paplašina savu darbību, jo aizvien vairāk ražošanas uzņēmumu ievieš mākslīgā intelekta risinājumus un tādēļ “Apply”pakalpojumi ir pieprasīti.

Augļi.

“Apply” pašlaik nodarbināti 35 darbinieki. 2018. gada apgrozījums sasniedzis 1,25 miljonus eiro, 2019. gadā apgrozījums var pārsniegt divus miljonus eiro. Mērķis ir kļūt par vadošo Latvijas IT kompāniju, kas specializējusies datorredzes jomā, un paplašināt eksportu.

VĒRTĒJUMS: labs risinājums attīstības stadijā

Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds: Mākslīgais intelekts ir jauna nākotnes tehnoloģija, un jau šobrīd daudzi uzņēmumi pasaulē strādā, lai to ieviestu.

Darbaspēka trūkumu jūt ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, tāpēc uzņēmumi rēķina, kā aizstāt cilvēka darba rokas ar robotizācijas un automatizācijas risinājumiem. Mākslīgais intelekts ir viena no iespējām.

“Peruzas” un “Apply” izstrādātais prototips ir labs risinājums, bet tas vēl ir attīstības stadijā. Šā projekta tapšanas laikā ir radušās daudzas atziņas un secinājumi, ko, iespējams, varēs izmantot arī atkritumu šķirošanā vai citās nozarēs.

Mākslīgā intelekta ieviešana nenotiks uzreiz šodien vai rīt, bet perspektīvā lietojumu tam varēs atrast aizvien vairāk.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.