“Reizēm nelielajā piemājas teritorijā vienā vakarā salasu 100!” Latvijā turpinās cīņa ar Spānijas kailgliemežiem, bet vai ir jēga par tiem ziņot?
0
Tad bija jau pirms kāda laika, kad kaimiņiene mūsu ielas “WhatsApp” čatā ierakstīja, ka ir laiks kopā sākt cīņu pret Spānijas kailgliemežiem. Tobrīd vien pasmaidīju, jo pagalmā biju redzējusi vien 2 šos gliemežus un šķita, ka nav ko pārspīlēt.
Jau pēc nedēļas es domas biju mainījusi, un čatā jau visi piekrita, ka mums ir jālasa šie “ķēmi”. Tā nu ik vakaru katrs staigāja pa savu pagalmu, dalījās ar labākajiem ieteikumiem, kā šos gliemežus iznīcināt. Cīņa turpinās. Reizēm nelielā piemājas teritorijā vienā vakarā tiek salasīti pat 100 gliemeži.
Vēlāk padzirdēju, ka par Spānijas kailgliemeža izplatību ieteicams ziņot, ko tad arī izdarījām, cerot, ka tas ko mainīs, piemēram, tiks apsekota teritorija un sakoptas tuvākās nenopļautās zemes, no kurām gliemeži izplatās visstraujāk.
Tā nu radās jautājums, kas notiek tālāk ar šiem ziņojumiem. Vai tiem ir tikai informatīvs raksturs? Vai varbūt iedzīvotāji var saņemt kādu atbalstu, visiem kopā cenšoties apkarot šo neticami ātri vairojošos kaitēkli.
Lai rastu atbildi uz šo jautājumu, sazinājos ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP). Jautāju, kas tālāk notiek ar ziņojumiem, kas tiek saņemti no iedzīvotājiem.
“Dabas aizsardzības pārvaldes projekta “LatviaNature” vietnē www.invazivs.lv ir apkopota informācijā par Latvijā invazīvām sugām. Sabiedrības sniegtie invazīvo sugu ziņojumi nonāk pie dabas ekspertiem, kas pārliecinās par sugas identitāti un tos ievada Latvijas kartē, kas uzrāda konkrētās sugas apmērus Latvijā pie katras sugas apraksta. Ziņas par Spānijas kailgliemeža atradnēm ir ļoti svarīgas, lai saprastu, cik strauji tas Latvijā izplatās un plānotu nepieciešamās darbības šīs sugas izplatības ierobežošanai, tai skaitā normatīvos aktus.”
Tiek arī skaidrots, ka vietnē redzamā karte atspoguļo sugas izplatību. Taču jāņem vērā, ka kartē atainoti tikai ziņotie gadījumi, līdz ar to nevar izslēgt, ka sugas izplatība diemžēl ir lielāka.
Šobrīd izplatības aina ir sekojoša:
No tā secinu, ka ir jāturpina pašiem “medīt” šos gliemežus un priecāties, ka man ir kaimiņi, kuriem arī tas rūp. Uz jautājumu par šobrīd efektīvākajām apkarošanas metodēm, DAP iesaka:
“Visefektīvākā metode jebkuru invazīvo sugu izskaušanā ir to “neielaišana” savā teritorijā, jo izskaust atsevišķus augus vai dažus Spānijas kailgliemežus ir vienkāršāk, lētāk un ātrāk, nekā cīnīties ar sugu, ja tā jau ir plaši invadējusi. Tāpēc atslēgas vārds ir zināšanas – pirmkārt, pazīt šīs sugas, lai varētu reaģēt iespējami ātri un otrkārt, pareizi izskaust.
Cilvēki nereti kļūdaini cenšas apkarot Spānijas kailgliemezi, to izmetot komposta kaudzē. Izmešana nelīdzēs, jo tie atrāpos atpakaļ vai īpašuma tuvumā izdēs olas, kas pārziemos, un nākamgad atkal atgriezīsies daudz kuplākā skaitā. Tādēļ, runājot par Spānijas kailgliemežu vai citu gliemežu apkarošanu, ir tikai divi produktīvi scenāriji:
– cīņu uzsāk viens īpašnieks, izolējoties. Proti, jāveido aizsargmehānismi ap īpašumu, lai (citi) gliemeži tajā neiekļūst, un pašam jāizķer īpašumā jau esošie gliemeži vai
– jāapvienojas ar kaimiņiem, lai visi cītīgi izķertu gliemežus un novērstu to vairošanos. Šis ir visefektīvākais un ieteicamākais kailgliemežu apkarošanas veids.”
Lai kuru darbības scenāriju izvēlaties, ārkārtīgi svarīgi ir salasītos īpatņus iznīcināt. Visvienkāršāk to ir paveikt, ja īpatņus uz diennakti ievieto stipras koncentrācijas sālsūdenī. Jūnijā vēl bija pieļaujama Spānijas kailgliemežu samīšana. Taču jūlijā, augustā tajos jau ir izveidojušās olas, tādēļ tos vairs nevajadzētu samīt, citādi olas pielips pie apavu zolēm, izplatīsies, pārziemos un turpinās dzīvot īpašumā.
Nu ko, atliek vien cerēt, ka pa visiem kopā mums izdosies. Kā veicas jums?
Vai cīnāties ar Spānijas kailgliemežiem?
