Rīgas domes trīs iespējas 1
Rīgas domes neatkarīgo frakcijas deputāta Vadima Baraņņika atbrīvošana no Rīgas vicemēra un Rīgas brīvostas valdes locekļa amata ir pirmais solis uz Rīgas domes atlaišanu un ārkārtas vēlēšanām, uzskata labējās opozīcijas līderi.
Vairāki neatkarīgie domnieki domā, ka tas ir pirmais solis uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izraudzītas administrācijas iecelšanu Rīgā, jo jaunas vēlēšanas vairs nepagūšot sarīkot – labējā opozīcija, kopā ar “Saskaņu” un “GKR” atbalstot V. Baraņņika noņemšanu, esot attālinājusi šo iespēju.
Rīgas mērs Oļegs Burovs (“GKR”), sasaucot ārkārtas sēdi, ir nodrošinājis, ka “Saskaņa” turpina darbu koalīcijā, viņš vēl cer sarunās atrast veidu, kā varētu turpināt darbu arī situācijā, kad koalīcijā palikuši 28 no 60 deputātiem.
Ja tas neizdosies, tad jārēķinās ar ārkārtas vēlēšanām, atzina O. Burovs. Otrdienas vakarā O. Burovs paziņoja, ka nolēmis atcelt pašvaldības uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” (“RNP”) valdi, kā arī atjaunojis amatā nu jau bijušā vicemēra V. Baraņņika atstādināto “Rīgas Centrāltirgus” valdi, kurā bija Artis Druvinieks, Kaspars Zauls un Valdis Karnītis.
“RNP” valdi vadīs SIA “Rīgas satiksme” (“RS”) līdzšinējais valdes priekšsēdis Ernests Saulītis. Tajā strādās arī Elmārs Martinsons, Irīna Miķelsone, Juris Švanders un Inese Šnepsta. Kad augustā tika apturēta tagad jau par maksātnespējīgu atzītās “PNB” bankas darbība, atklājās, ka tajā palikuši arī seši miljoni eiro “Rīgas namu pārvaldnieka” naudas, kas saņemta no namu īpašniekiem.
O. Burova ieskatā “RNP” valde bija zaudējusi uzticību, kā viens no iemesliem ir arī tas, ka pašvaldība var pazaudēt “PNB” bankā palikušo naudu. Arī šis uzņēmums bija V. Baraņņika pārraudzībā.
Burovs spiests rīkoties
Pēc “Saskaņas” ultimāta O. Burovam pārtraukt sadarbību ar četriem no tās ievēlētajiem neatkarīgajiem deputātiem, kurus pārstāv arī V. Baraņņiks, notikumi Rīgas domē attīstījās ļoti strauji.
O. Burovs sākotnēji nesteidzās pakļauties sadarbības partnera prasībai neturpināt sadarbību ar četriem bijušajiem “Saskaņas” biedriem. Viņi no partijas tika izslēgti, jo neievēroja frakcijas disciplīnu. Četrotne un arī no labējām partijām ievēlētie trīs deputāti uz atsevišķu vienošanos pamata iekļāvās O. Burova veidotajā vairākumā, kurā ir arī “Saskaņa”. Taču pretrunas saglabājās.
Drīz pēc “Saskaņas” ultimāta V. Baraņņiks vēl kā vicemērs un kapitāldaļu turētājs vairākos pašvaldības uzņēmumos atstādināja “Rīgas Centrāltirgus” valdi, kā arī uzdeva SIA “Rīgas satiksmes” vadībai izvērtēt uzņēmumam nodarītos zaudējumus un bijušo valdes locekļu atbildību.
Abi uzņēmumi pirms tam bija bijušā Rīgas mēra N. Ušakova pārraudzībā.
Tad O. Burovs paziņoja, ka jau otrdien sasauc domes ārkārtas sēdi, lai rosinātu V. Baraņņika atbrīvošanu no amatiem. “Gods kalpot Rīgai” (“GKR”) un “Saskaņai” vairs nav vairākuma, kas nozīmē, ka šīs sēdes iznākumu izšķīra labējās opozīcijas partijas – Jaunā konservatīvā partija, Nacionālā apvienība, “Vienotība” un “Attīstībai/Par”, no kuras gan daļa deputātu sēdē nepiedalījās.
Ja opozīcija būtu izšķīrusies “noraut kvorumu”, tas tuvinātu domes atlaišanai, kas ir iespējama, ja trīs sēdes pēc kārtas sēdē nav vairākuma. Mihails Kameņeckis (“Saskaņa”), sēdē sacīja – ja vicemēra atbrīvošana neizdotos, tad tiktu sasaukta arī otrā un trešā sēde, “jo neticu, ka šāda koalīcija var pastāvēt ilgi”.
Deputātu grupas “Rīga” vadītājs Oskars Putniņš uzskata, ka labējie opozicionāri velkot laiku, lai vairs nevarētu sarīkot jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. martam, un tad Rīgas vadībā Saeima ieceltu administrāciju. Arī Vjačeslavs Stepaņenko (“GKR”) sacīja: “Drīzāk būs pagaidu administrācija, ko iecels VARAM. Un tad visi 60 deputāti soļos uz mājām.”
V. Stepaņenko atzina, ka viņam cilvēciski grūti nobalsot par V. Baraņņika atbrīvošanu, jo ilgi viņu pazīstot.
Pirms ienākšanas politikā abi kopā strādāja telekompānijā “Pirmais Baltijas kanāls”. V. Stepaņenko atstāja sēdi pirms balsojuma, norādot, ka viņam jāvada Apstādījumu komisijas sēde.
Opozīcija pieslējās valdošajiem
Jautājuma izskatīšanas laikā daudzi varēja noskatīties, kā no “Saskaņas” ievēlētie deputāti, kas tagad ir dažādās pusēs, savā starpā turpina naidoties. M. Kameņeckis lēmuma projektu pamatoja ar to, ka V. Baraņņiks ar savu rīcību pēc N. Ušakova aiziešanas ir zaudējis uzticību.
“Jūs agrāk bijāt cits Baraņņiks,” piebilda M. Kameņeckis. Aleksejs Rosļikovs no neatkarīgo grupas uzskata, ka V. Baraņņiks kļuvis neērts, jo Rīgas brīvostas valdē balsojis atšķirīgi, kā arī atcēlis “Rīgas Centrāltirgus” valdi un lūdz izvērtēt “Rīgas satiksmes” amatpersonu darbību.
Pirms pāris nedēļām TV3 raidījums “Nekā personīga” informēja par N. Ušakova laikā noslēgto pašvaldībai neizdevīgo līgumu uz 30 gadiem ar Igaunijā reģistrēto kompāniju “Promenex OU” par Rūpniecības tirgus teritorijas attīstību.
Nomnieks bija apņēmies ierīkot stāvvietas un tirdzniecības vietas, bet raidījums vēstīja par plāniem teritorijā būvēt lielveikalu. Centrāltirgum būtu ēkas jāatpērk.
Domes sēdes jautājumu un atbilžu sesijā tika atklāts, ka Rīgas brīvostā ir grūtības ievēlēt valdes priekšsēdētāja vietnieku, jo M. Kameņeckis un O. Burovs balsoja par Satiksmes ministrijas pārstāvi Džinetu Innusu, bet V. Baraņņiks – par Ekonomikas ministrijas deleģēto ostas valdes locekli Pāvelu Rebenoku.
Piesliešanos koalīcijai balsojumā par V. Baraņņika atbrīvošanu opozīcija pamatoja ar viņa līdzšinējo darbību – kā Satiksmes komitejas vadītājs V. Baraņņiks pēdējos gadus esot “darījis visu, lai neviens no “Rīgas satiksmes” nenāktu uz domi atskaitīties par to, kas notiek uzņēmumā”, sacīja Vilnis Ķirsis (“Vienotība”).
Viņš turpināja: “Baraņņiks nav ne labāks, ne sliktāks par visiem pārējiem. Jūs visi esat pelnījuši atlaišanu, jo ievedāt Rīgas domi krīzē.
Tas būs pirmais solis, jo uz šo zemas kvalitātes dārgo cirku rīdziniekiem nav jānoskatās.”
Dainis Turlais (“GKR”) sēdē aicināja deputātus padomāt par rīdzinieku interesēm, kuriem visi bija solījuši strādāt, bet tagad “grib uztaisīt domes ārkārtas vēlēšanas un uz populisma viļņa atkal nonākt pie varas”. D. Turlais arī izteica minējumus par partiju un deputātu grupu konsultantiem ārpus domes.
Neoficiāli minēts, ka bijušo saskaņiešu četrotni konsultējot bijušais Ušakova padomnieks jurists Jānis Dzanuškāns, bet no labējām partijām ievēlētos neatkarīgos deputātus – Emīls Jakrins. Šīs grupas līderis Oskars Putniņš “Latvijas Avīzei” sacīja, ka tā nav tiesa, bet E. Jakrinu viņš labi pazīst no laika, kad abi darbojās partijā “Latvijas attīstībai”. Savukārt neatkarīgo frakcijas vadītājs Valērijs Petrovs skaidroja, ka ar J. Dzanuškānu ir konsultējies tikai kā ar advokātu, jo frakcijai neesot sava referenta.
