Romāns Meļņiks: Rīgas dome veic iedzīvotāju aptauju par laika pavadīšanu naktī. Vai tā ir kā vīģes lapa jauniem tēriņiem? 33
Romāns Meļņiks


Vērmanes dārzs Rīgā.
Vērmanes dārzs Rīgā.
Foto: Paula Čurkste

Pamanīju internetā publicētu Rīgas pašvaldības aptauju par Rīgā dzīvojošo paradumiem un laika pavadīšanas iespējām vakaros un naktīs. Izlasīju jautājumus un secināju – šis izskatās pēc kārtējā piemēra, kad aptauju veic nevis, lai zinātu, kā rīkoties, bet gan lai pamatotu kādu jau ieplānotu ieceri.

Reklāma
Reklāma
Latvijai tuvojas aukstuma vilnis! Sinoptiķi par laiku jaunnedēļ
TV24
“Ja Putins “atstieptu kātus”, ko tas mainītu?” Slaidiņš atbild tieši un bez aplinkiem
Uz gājēju pārejas gandrīz uzbrauc Valsts prezidentam 80
Lasīt citas ziņas

Šķiet, tas saistīts ar nodomu veidot naktsmēra un viņa biroja amatus – tas vismaz izriet no pēdējā jautājuma, kur prasīts izvēlēties amata nosaukumu, pirms tam nevaicājot vai vispār tādu vajag un kāpēc. Krēsli tātad jau noskatīti, kādiem dibeniem jau piemērīti, nu atliek vien skaisti iepakot lēmuma pieņemšanu, lai publika sit sajūsmā plaukstas nevis niknumā mērijas logus?

Pati aptauja sagatavota visai pavirši, jautājumi īsti neatbilst tās pamatojumā paustajam. Proti, aptauja it kā ir par laika pavadīšanas iespējām vakaros un naktīs. Tās pamatojumā rakstīts, ka, aizpildot anketu, “jūs palīdzēsiet izprast Rīgā dzīvojošo un strādājošo sajūtas, paradumus, novērojumus u.c. aspektus vakara un nakts laikā, lai, tos plānojot, pašvaldība efektīvāk spētu noteikt lietotājiem svarīgāko”, taču jautājumi ir vien par esošo situāciju nevis vēlmēm, vajadzībām, interesēm.

CITI ŠOBRĪD LASA
Tas atsauc prātā senu stāstu par socioloģiju padomju laikā, kad uz jautājumu “Kādu vīnu jūs lietojat?” atskan atbilde: “degvīnu”. Kāpēc tāda izvēle? “Jo cita taču nav”.

Arī šajā anketā ir jautājums par kafejnīcām, nakts bāriem, restorāniem, bet… Ja pat dienā strādājošas kafejnīcas tiek slēgtas viena pēc otras, tad skaidrs, ka naktīs strādājošo izvēle ir vēl sliktāka – ja cilvēki maz tās apmeklē, tas viennozīmīgi nav tulkojams kā intereses trūkums, bet drīzāk kā pirktspējai un interesēm atbilsotoša piedāvājuma trūkums.

Teiksiet, ka pašvaldība šajā ziņā neko nevar darīt, ko izklaides iestāžu darbs ir privāta biznesa ziņā? Protams, uzturēt kafejnīcas, naktsbārus vai restorānus pašvaldībai nevajadzētu, taču ar saviem lēmumiem vismaz nebremzēt šī cita starpā arī tūrismu pievilinošā un tādējādi pastarpināti pašvaldības budžetu papildinošā biznesa darbību gan vajadzētu.

Pavisam nesen TV24 raidījumā Preses klubs par to runāja Jānis Jenzis, Latvijas restorānu biedrības prezidents, norādot, ka pašvaldība beidzot varētu vismaz savos namos mazināt īres maksu kafejnīcām un restorāniem. Rīgas domes amatpersonas to nedzird vai apzināti negrib dzirdēt?

Toties nezkāpēc interesējas vai respondenta apkaimē naktīs (laikā no plkst. 23.00 līdz 06.00) ir pieejami un ir vajadzīgi tādi pakalpojumi, kā “Veļas mazgātava”, “Remonts, labošana”, “Skaistumkopšanas iestāde (frizieris, nagu kopšana u.tml)”. Un ko darītu, ja pēkšņi izrādītos, ka daudzi par to vien sapņo kā naktī iet pie nagu vīlētājiem? Tiešām interesētu atbilde.

Pašvaldība tātad negrasās neko būtiski uzlabot, vien novērst kādas nebūšanas esošajā situācijā. Kādas tās varētu būt? Saprotams, ka viens no variantiem ir naktī skaļi kliedzošu kaiju apklusināšana – vai gan citādi aptaujā būtu jautājums, kur viens no atbilžu variantiem: “Naktsmieru traucē kaiju, citu putnu vai dzīvnieku radītais troksnis”. Vēl varbūt naktsmērs vēla vakara stundās braukās ar 15. trolejbusu, lai kušinātu vai kauninātu ar dzīvi neapmierinātos?

Dīvains šķiet arī jautājums par apmeklētiem pasākumiem vakaros un naktīs, kur cita starpā iespēja atzīmēt arī bezmaksas koncertus, teātra izrādes, festivālus. Ja tādi ir un cilvēki tos izvēlas maksas pasākumu vietā, vai tas tulkojams kā nepieciešamība pašvaldībai arī turpmāk konkurēt par auditoriju ar bez dotācijas esošu pasākumu rīkotājiem, daudzus varbūt pat tā izputinot? Īpaši, ja tie maksas kādam ar savu skaļumu traucē…

Reklāma
Reklāma

No labas pārvaldības viedokļa auditorijas viedokļu apzināšana tiešām ir nozīmīga, taču, kā jau teikts, tās jārīko rīcības plānošanai nevis, kā izskatās šoreiz – pamatošanai. Un aptauju jautājumi jāgatavo profesionāli, kvalitatīvi, tiem jābūt tādiem, kas dod jaunu informāciju, kas noderīga rīcībai, nevis rada vien jaunus jautājumus, neskaidrības un pamatu aizdomām.

P.S. Antireklāma arī esot reklāma. Ja nu kādam pēc šeit rakstītā sagribas aizpildīt aprakstīto aptauju, tad to var darīt ŠEIT.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.