Romāns Meļņiks: “Trešdaļa iepirkumu ar tikai vienu pretendentu – vai tā ir godīga konkurence?”
0
Valsts un pašvaldību iepirkumi allaž bijuši īpašas uzmanības centrā. Ir piedzīvoti daudzi skandāli saistībā ar aizdomām par uzvarētāju neobjektīvu noteikšanu, arī par noteikumu pielāgošanu konkrētam izpildītājam. Bijuši iepirkumi par zemāko cenu, ko izpildītājs nav spējis veikt, līdz ar to jālauž līgums, jāsludina jauns konkurss, zaudējot laiku un daudzos gadījumos miljonus eiro.
Nu valsts iepirkumu sistēmu plānots pakāpeniski reformēt. Vai reforma palīdzēs novērst “savējo” uzvaru iepirkumos? Vai nebūs tā, ka publisko iepirkumu summas sliekšņu celšana veicinās sadārdzinājumu, jo vienkāršotās procedūrās vairs nebūs jāiekļaujas noteiktas summas robežās? Vai reforma novērsīs karteļu veidošanos? Vairs nebūs iepirkumi ar vienu pretendentu? Proti, vai beidzot būs konkurence pārsvarā iepirkumu? Tie ir galvenie jautājumi, ko skaidrojām TV24 raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika”.
Reformas nepieciešamību pamato Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs: “Jau gada sākumā šeit studijā runājām par Valsts kontroles tolaik veiktās revīzijas slēdzienu un to, ka vajag reformēt sistēmu. Prieks, ka šobrīd jau informatīvais ziņojums valdībā apstiprināts, likumu izmaiņas virzās, reforma iet uz priekšu. Tas, ko Valsts kontrole savā revīzijā norādīja, – Latvijā pēdējos gados konsekventi 27%-28% iepirkumu kopumā ir tikai viens pretendents. Otra problēma – iepirkumu sistēmas sarežģītība radījusi apstākļus, ka iepirkumos vispār pretendē ļoti mazs komersantu skaits. Ar reformu plānots šo mainīt.”
Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore: “Reforma fokusējas uz vairākiem mērķiem. Lielākais no tiem ir rezultāts. Šobrīd mēs esam caur sarežģītu regulējumu jau no ļoti zemām iepirmumu summām fokusējušies uz papīra procedūru ievērošanu. Nedomājot par rezultātu, par iznākumu. Reformējot mēs pieturamies pie sistēmas uzraudzības jau no pirmā eiro, bet mēs atsakāmies no birokrātiski regulētām procedūrām zemsliekšņos, kas nedod efektu jau šobrīd.”
Jānis Endziņš papildina: “Caur lielāku caurspīdību izkristalizēsies problēmu gadījumi vairāk nekā tas redzams šobrīd. Reforma maina konceptu – no novērtējuma pirms iepirkuma veikšanas uz rezultātu novērtējumu. Ko tas nozīmē? Ja šobrīd svarīgākais ir vai mēs esam ievērojuši visas noteiktās procedūras, tad turpmāk uzraudzība tiks fokusēta uz to, kāds rezultāts – ko iepirkuši, no kā iepirkuši, par kādām cenām.” Viņš arī papildina: ņemot vērā, ka būs pieejami dati no pirmā eiro, varēs redzēt, ka, piemēram, kādā iestādē uzvar vieni un tie paši pretendenti, vai ka iepērk krietni dārgāk nekā tās preces vai pakalpojumi pieejami tirgū. Tikko uzraudzības birojs šādus gadījumus konstatēs, tā būs ziņojums atbildīgajām institūcijām, lai skatās vai tur nav kāds krimināls pārkāpums.
Iveta Cirse, Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta Iepirkumu politikas un valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas nodaļas vadītāja vietniece: “Sistēmas mērķi iepirkumā vienmēr bijuši nodrošināt, veicināt godīgu konkurenci. Tas nemainās, mēs tikai iegūstam vairāk iespējas sekot, pārredzēt, uzraudzīt sistēmu. Darba grupā, kas reformu izstrādāja, secinājums bija, ka ir patiešām augstas ieejas barjeras piegādātājiem, kas ir saistītas ar lielākoties administratīvo slogu, dokumentu, kas tiek prasīti, sarežģītību. Mēs ceram, ka pēc reformas piegādātāju loks paplašināsies.”
Pilnu raidījumu skatieties TV24 vai portālā La.lv zem šī raksta.
