Ekonomists: Pašvaldību līmenī ir bijis vai nu izpratnes trūkums, vai arī – motivācijas trūkums 0
“Var palīdzēt tikai cilvēkiem, kuri paši sev cenšas palīdzēt!” – tā raidījumā Uzmanības centrā ekonomika, runājot par ekonomisko attīstību un investīciju piesaisti Latvijas reģionos, uzsver bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.
“Situācija ir ļoti dažāda. Ļoti daudz kur Latvijā arī pašvaldību vietējās politikas līmenī ir bijis vai nu izpratnes trūkums, ko reāli var darīt, lai tās vietas attīstītos un kuras nozares var vilkt attīstību, vai dažkārt arī motivācijas trūkums. Ļoti bieži vietējai varai ir izdevīgi ieņemt pozu, ka par to, vai notiek attīstība, ir atkarīga centrālā vara, mēs domāsim par saimniecību, kas tas tiek definēts vienkāršāko komunālo jautājumu līmenī.”
Ekonomists arī atzīst, ka, kopumā ņemot ir pietrūcis mērķtiecīgas investoru piesaistes nozarēs, kurām ir cerības attīstīties un kuras var nozīmīgi ietekmēt labklājību attiecīgajās vietās.
Esot vienādos apstākļos, vienas pašvaldības strauji attīstās, bet citas atpaliek: “To mēs redzam uz kontrastu bāzes. Ne nodokļu politika, ne nacionālā līmeņa izglītības politika, ne infrastruktūras politikas neizskaidro atšķirības starp Liepāju un Daugavpili. Kāpēc tur ir stipri atšķirīgs ienākumu līmenis un arī ļoti atšķirīga dinamika pēdējā laikā? Tāpat nacionālā līmeņa politika neizskaidro atšķirības starp, piemēram, Smilteni un Krāslavu. Jā, vienmēr ir kaut kas, kas traucē, bet vienmēr ir arī stiprās puses, kuras var izmantot, lai attīstītos.”
Vai valstī pastāv reģionu attīstības politika un vai tā tiek īstenota? Saeimas deputāte (JV), Pieprasījumu komisijas priekšsēdētāja, kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja un arī VARAM ministre Inga Bērziņa pauž: “Protams, ka mums valstī ir reģionālās politikas pamatnostādnes. Tiek arī sekots līdzi, kā tās tiek pildītas. Tas iespaids, kas dažkārt rodas, ka tādas politikas nav vai ka tā nav mērķtiecīga, ir no tā, ka nav izdevies īstenot visu, kas tur ir paredzēts.
Ir struktūrfondi. Manā ieskatā tie diezgan mērķtiecīgi tiek virzīti uz reģioniem. Ļoti laba ir uzņēmējdarbības atbalsta programma. Ir programma publiskai infrastruktūrai. Ļoti labas programmas ir arī ēku būvniecībai.” Tātad atbalsta iespējas ir, jāprot un jāgrib tās izmantot.
Arī Preiļu novada domes priekšsēdētājs (LATGALES PARTIJA, Jaunā VIENOTĪBA, Latvijas attīstībai) Aldis Adamovičs piekrīt, ka atbalsts ir, bet arī šķēršļu investīciju piesaistei netrūkst: “Divus gadus pirms ievēlēšanas Preiļu novada domes priekšsēdētāja amatā esmu strādājis Latgales plānošanas reģiona uzņēmējdarbības centrā un esmu apbraucis lielos, mazos, vidējos uzņēmumus Latgales praktiski visās pašvaldībās. Pirmais par ko sūdzas uzņēmēji, tā ir joprojām birokrātija, kas viņu ieskatā ar nevajadzīgiem šķēršļiem apgrūtina uzņēmējdarbību. Otrs, kas pietrūkst – mērķtiecīga palīdzība tiem uzņēmumiem, kas pelna, kas rada darbavietas. Trešais, ko šobrīd redzam arī Eiropas savienības fondu atbalsta uzņēmējdarbībai programmās – ir uzlikti kritēriji, ka jārada darba vietas un jāiegulda investīcijas. Šobrīd pie digitalizācijas, automatizācijas attīstības šie divi faktori neiet kopā. Jo tur, kur investē tehnoloģijās, digitalizē, vairs nevajag daudz darba vietas.”
Inga Bērziņa apliecina, ka šī problēma tiek risināta. Kā? To uzzināsiet, noskatoties visu raidījumu Uzmanības centrā ekonomika TV24 vai portālā La.lv pie šī raksta.
